EMĪLIJA RINKEVIČA

zemniece un profesionāla audēja,
rokdarbniece

Dzimusi 1907. gada 2. martā, Rīgā strādnieku ģimenē. Emīlija kopā ar brāli un māsu savu bērnību pavadīja bērnunamā. Viņu tēvs krita pirmajā pasaules karā, māmiņa un vecmāmiņa agri nomira. Bērnunamā Emīlija apguva audējas specialitāti.
1926. gadā 19 gadu vecumā, pateicoties labiem cilvēkiem, viņa kļuva par pilntiesīgu ģimenes locekli Kārļa un Elīnas Asaru ģimenē, Rankas pagasta “Janēļos”. Gan Emīlija, gan Elīna Asare bija bija ļoti čaklas strādnieces. Viņu darba rezultātā līdz 1940. gadam “Janēļi” izveidojās par vienu no labākajām pagasta saimniecībām. Tika izaudzēts augstražīgu govju ganāmpulks, audzētas šķirnes cūkas un aitas. Tam visam vajadzēja līdzekļus. Daļēji tos deva abu sieviešu darbs garajos rudens vakaros un ziemas mēnešos – aušana.
Šajos gados tika noausti neskaitāmi vidzemnieku iecienītie lielie lakati, simtiem metru palagu un dvieļu audekla, daudzie vadmalas un pusvadmalas baķi.
Asaru ģimenē auga dēls Bruno, piedzima meitiņa Rūta, vēlāk tika pieņemti trīs bērni. Arī te bija vajadzīga Emīlijas palīdzība, rūpes un mīlestība.
Pēckara laiks atnesa lielu postu - 1945. gadā padomju iestādes apcietināja un izsūtīja mājas saimnieku Kārli, divus gadus vēlāk arī dēlu Bruno. 1949. gada 25. martā kopā ar citiem deportētajiem Latvijas iedzīvotājiem no Lizuma stacijas Dzimteni atstāja Emīlijas mīļā draudzene un saimniece Elīna ar trīs audžubērniem. Emīlija stāvēja turpat uzraugu atļautajā attālumā no ešelona un raudāja, nespēdama neko palīdzēt. Viņai vientuļai bija jāatgriežas “Janēļos”, jāsaņemas, jāpaslēpj, kas slēpjams, un ilgus gadus jāstrādā, lai sagādātu pārtiku, ko sūtīt paciņās izsūtītajiem ģimenes locekļiem uz trim dažādām vietām.
1957. gadā Elīnas tante ar bērniem no izsūtījuma atgriezās.
Pēc pāris gadiem Emīlija kopā ar Elīnu pārcēlās pie audžubērniem un to ģimenēm uz Lizumu, palīdzēdamas viņiem iekopt piemājas saimniecības, auklēt un pieskatīt bērnus.
Kad Elīna Asare nomira un Emīlijas palīdzība darbā vairs nebija vajadzīga, viņa pārcēlās uz Lizuma pagasta “Zvaigznītēm”. Viņa strādāja rokdarbus – lizumieši apbrīno viņas adītās skaistās sedziņas. Emīlijas kundze ļoti ciena latviešu rakstnieku darbus, mīl puķes. Vasarā graviņas nogāzē vienmēr priecēja acis kāda viņas stādīta puķe.
Lizumieši lepojas, ka pagastā ir tāds cilvēks, kuram ilgajos gados ir saglabājusies laba redze, stipras rokas un liela darba mīlestība. Viņas rokdarbi ir bijuši izstādīti Gulbenē (1999. g. februārī) un Lizumā.

Attēlā - E. Rinkeviča un viņas adījumi no izstādes Gulbenē.

2001.gada maijs

Lizuma vidusskola

LIIS izstrādne