ELVĪRA RIMICĀNE
amatieru teātra režisore,
bibliotekāre, vēstures skolotāja
Atmodas notikumu dalībniece
Elvīra Rimicāne dzimusi 1962.gada 3.janvārī plkst. 11.00
Jēkabpils rajona Kalna ciema slimnīcā. Viņas vecāki oficiāli nav precējušies.
Elvīrai ir arī divi brāļi: dvīņubrālis Jānis (1962 – 2006) un Antons (1955),
kurš ar ģimeni dzīvo Rīgas rajona Mālpils pagastā.
Viņas māte Solomeja Rimicāne (1924 – 2003) ir bijusi lopkope, laukstrādniece
kolhozā. Iegūta četrklasīgā izglītība, jo agri vajadzējis sākt strādāt. Par
Elvīras tēvu Jāni Ancveiru ziņu ir maz. Mammas dzimtā puse ir Preiļu rajona
Bratišku ciems, kur viņa dzīvojusi tēva Izidora Rimicāna lauku mājās. Kad māju
mantojis Elvīras mammas vecākais brālis Pēteris Rimicāns, tad Solomeja
pārcēlusies uz dzīvi Jēkabpils raj. Leimaņu ciemā (1960 – 1972). Te Elvīras
ģimene pavadījusi savu bērnību, kura, kā tagad liekas, bijusi īsts brīnumu un
atklājumu laiks.
Skolas gaitas (1.–4.kl.) viņa uzsākusi Jēkabpils raj. Bērzgales astoņgadīgajā
skolā, kura atrodas Mežgales ciemā. Pēc 4.klases Elvīras vecāki pārcēlušies uz
dzīvi Rīgas rajonā, un viņa divus gadus (1972 – 1974) mācījusies Mālpils
astoņgadīgajā skolā. Mamma jaunajā vietā īsti nespējusi iedzīvoties, un ģimene
atkal devusies uz Jēkabpils rajonu. Tur Elvīra apmeklējusi Zasas vidusskolu, kas
atrodas Zasas ciemā, un pabeidza astoto klasi.
1976./1977.m.g. viņa uzsāk Siguldas vidusskolā, kuru absolvē 1980.gadā. Elvīra
mācījusies „c” klasē, kura izcēlusies ar artistiskumu un muzikalitāti, jo viņas
audzinātāja bijusi dziedāšanas skolotāja Ilga
Skutāna. Lielajā dzīvē Elvīra sevi redz kā agronomi vai šuvēju. Pietrūkst
viena punkta atzīmju konkursā, lai viņa iestātos Jelgavas LA (tagad LLU) un
apgūtu savu sapņu profesiju – agronoms. Mamma ir pensijā, un Elvīra vienu gadu
nolemj pastrādāt par jaunlopu kopēju Mālpils sovhoztehnikumā. Šajā laikā Elvīra
turpina apmeklēt Siguldas tautas nama dramatisko kolektīvu, kuru vada režisore
Solveiga Riekstiņa.
Jau vidusskolas laikā S. Riekstiņa ievēro meitenes talantu un virza Elvīru pretī
teātra mākslai. Būdama uzcītīga un paklausīga, Elvīra ļaujas pierunāties aiziet
uz aktiermeistarības kursu iestājpārbaudījumiem, kurus izsludina Valsts
Jaunatnes teātris. 1981.gadā Elvīra iestājas Jāzepa Vītola LVK Kultūras un
mākslas zinātņu fakultātes teātra nodaļā (Jaunatnes teātra kursā) un 1985.g. to
sekmīgi pabeidz. (Te Elvīra atzīstas grēkā – mammai melojusi, ka brauc uz Rīgu
apgūt šuvējas prasmes. Mamma priecājusies, un meita kā „diplomdarbu” ar rokām
šuva un izšuva baltus rupja lina svārkus, kuri pēc tam izpelnījās arī teātra
kursa biedru atzinību.)
1985.g.
Elvīra apprecas ar Daini Turkupoli. Viņš pieņem Elvīras uzvārdu. 1986.g.
piedzimst viņu dēls Andris Rimicāns (tagad studē Jelgavā LLU mežzinātni, mācās
2.kursā). Vienu teātra sezonu Elvīra nepiedalās izrādēs, lai varētu vairāk laika
veltīt dēla audzināšanai. 1987.g. Elvīra atgriežas teātrī. Elvīra piedalās
izrādē „Es savos zābakos” (autors P.Putniņš). Šajā izrādē viņa tēlo Sabīni.
Teatrī ir īpaša gaisotne, jo šajā laikā ir noticis kaut kas īpašs – gaisā
jūtamas Atmodas vēsmas. Aizvien biežāk kolēģi uzsāk sarunas par politiku, par
Latvijas likteņgaitām, deportācijām un daudzām citām tolaik aizliegtiem
tematiem. Gatavošanās izrādēm, dēla audzināšana neattur viņu no līdzdalības
dažādos pasākumos. Viņa atceras, ka pēc Mavrika Vulfsona runas Latvijas radošo
savienību valdes plēnumā cilvēkiem bijusi iespēja izvēlēties savu pozīciju un
aktīvi iestāties pret Latvijas okupāciju. Neskatoties uz lielo noslogotību, viņa
atbalsta Tautas frontes grupu teātrī, piedalās protesta akcijā „Baltijas ceļš”,
piedalās mītiņā Daugavmalā 1991.g. 13. janvārī. Pirmo reizi savā dzīvē viņa
izprot, ka vienotībā ir latviešu tautas spēks un, liekas, ka tā būs vienmēr.
Tagad gan Elvīrai šķiet, ka tautas vienotība pagaisusi, tomēr viņa ir
pārliecināta, ka izšķirošos notikumos tautai atkal spētu vienoties kopīgai
rīcībai.
1990.g. piedalās A Strinberga izrādē „Gulbjbaltīte”. Šeit Elvīrai ir piešķirta
titulloma, bet 2. aktieru sastāvā piešķirta Elsas loma.
Pēc dažiem kopā pavadītiem gadiem Elvīra un Dainis izšķiras. Dēls paliek pie
Elvīras. Viņi dzīvo Lāčplēša ielas 37. nama vienā istabiņā, ko ierāda Jaunatnes
teātra direktors S. Gudzuks.
Draudzene Daiga Ventaskrasta (teātra kostīmu māksliniece), gribēdama palīdzēt
Elvīrai atrast dzīvesdraugu, parāda viņai kādu laikrakstā ievietotu iepazīšanās
sludinājumu. Elvīra sāk sarakstīties ar sludinājuma autoru - Aleksandru
Jemeļjanovu no Latgales. 1991.g. 19.augustā viņa pirmoreiz ierodas Pušmucovā,
lai iepazītos, un 1992.g. 11.janvārī viņi apprecas, taču katrs paliek savā
uzvārdā.
Elvīra sāka strādāt Pušmucovas pamatskolā kā teātra pulciņa vadītāja un laika
posmā no 1993.g. līdz 2007.g. bērnu teātra pulciņā iestudētas vairāk kā 25
izrādes. Ar izrādēm skola piedalījusies arī labdarības akcijās, rādot tās
Garbaru pansionāta iemītniekiem un Istalsnas patversmes bērniem. Elvīras
Rimicānes nopelns ir Teātra dienas tradīciju aizsākšana Ludzas rajonā, kura
tagad pavērusi ceļu bērnu teātra kustībai.
1995.g. Elvīra iestājās Rēzeknes Augstskolā Humanitāro zinātņu fakultātē, lai
iegūtu vēstures un kultūrvēstures skolotāja specialitāti un 2000.g. to arī
pabeidz.
E.Rimicāne
aktīvi iesaistās Latvijas Sarkanā Krusta organizācijas Ludzas nodaļas darbā kā
viena no valdes loceklēm. Nodibina Pušmucovas pamatskolā Sarkanā Krusta Ludzas
nodaļas apakšgrupu, iesaistot skolotājus, skolēnu vecākus un skolēnus, Māca
skolēniem apgūt pirmās palīdzības iemaņas, sagatavo skolas komandu rajona
sacensībām. Izveido statistu grupu, kura rāda nelaimes gadījumus Ludzas rajona
un LR SK sacensībās – Cēsīs, Ogrē. Turklāt grupas dalībnieki aktīvi cenšas
palīdzēt un atbalstīt pagasta trūcīgos iedzīvotājus. “Es jūtos kā “Latvijas
lepnums”, jo varu palīdzēt cilvēkiem,” saka Elvīra.
Elvīra turpina strādāt Pušmucovas pamatskolā par teātra pulciņa vadītāju,
bibliotekāri un vēstures skolotāju. Viņas vaļasprieks ir piemājas dārziņš, kurā
var realizēt dažādas fantastiskas idejas, audzējot puķes un košumkrūmus. Pašreiz
aizrāvusies ar īrisiem un dienlilijām.
Vīrs Aleksandrs Jemeļjanovs tagad strādā kokzāģētavā par lentzāģa
operatoru.1992.g. 19.oktobrī ir dzimusi viņu meita Anita Rimicāne (pašlaik mācās
Pušmucovas pamatskolas 8.klasē un Kārsavas mūzikas skolas 6.klavierspēles
klasē). 2001.gadā piedzima dēls Andis (mācās Pušmucovas pamatskolas Pirmsskolas
izglītības grupiņā).
„Ceru, ka arī mani bērni būs noderīgi Latvijas valstij, kā arī apkārtējiem
cilvēkiem,“- saka E.Rimicāne.
Attēli:
1. Elvīra Rimicāne ar ģimeni - no kreisās dēls Andris, dēls Andis un vīrs
Aleksandrs. 2004.g.
2. 2005. g. kopā ar Teātra fakultātes kursabiedriem (no kreisās) E.Rimicāne,
R.Birmanis, I.Grass, M.Apine, J.Žagars.
3. Elvīra Rimicāne kopā ar Pušmucovas pamatskolas skolotājām 2006.g. (1.rindā
pirmā no labās).
Kārsavas vidusskola
Sagatavoja L.Piraga un M.Rudziša , 11.klases skolnieces
Konsultēja M.Labanovska, I.Cibuļska, I.Voite