INTA PURVA
ģeoķīmiķe Kanādā, latviešu kultūras un
preses darbiniece,
dzejniece, amatierteātru vadītāja,
globālu latviešu kultūras sarīkojumu organizētāja
Piedzimu 1931.g. 5. janvārī Rīgā. Skolas gaitas sāku
Draudziņas ģimnāzijas bērnu dārzā. Tur mācījos līdz 5. klasei. Pamatskolu
pabeidzu Lībekas bēgļu nometnē (Vācijā). Tās ir manas skolas gaitas latviešu
valodā.
Izglītību turpināju Zviedrijā Kalmāras ģimnāzijā. Tā kā domāju studēt medicīnu,
tad padziļināti mācījos ķīmiju un bioloģiju. Tas deva iespēju pirms došanās uz
Kanādu strādāt Gēteborgas Okeanogrāfiskajā institūtā. Kanādā sāku strādāt
ķīmijas laboratorijā un papildus studēju Toronto universitātē toreiz jauno
zinātni – ģeoķīmiju, kļuvu par izrakteņu laboratorijas vadītāju. Šis darbs man
deva iespēju iepazīt pasauli, jo manā uzraudzībā atradās firmas dažādās
filiāles. Darbojos akadēmiskajā organizācijā “Ramave”.
Jau
no agras jaunības piedalos latviešu sabiedriskajā darbā, īpaši kultūras laukā.
Esmu viena no DV („Daugavas vanagu”) teātra Kanādā un Ziemeļamerikas latviešu
teātru apvienības dibinātājām. Ilgus gadus abas iepriekš minētās teātra kopas
vadīju. Vadīju arī Kanādas Amatieru teātru apvienību, kura ietilpa Pasaules
apvienībā ar centru Monako.
Septiņdesmitajos gados pārņēmu Latviešu nacionālās apvienības Kanādā (LNAK)
Kultūras nozares vadību, ko ar īsiem pārtraukumiem vadu līdz šodienai. Daudz
gadu esmu bijusi arī LNAK valdes locekle. Esmu viena no LNAK Izglītības un
kultūras fonda dibinātājām un loceklēm, arī Pasaules brīvo latviešu apvienības
(PBLA) Kultūras fonda priekšsēdētāja vietniece.
Astoņdesmitajos gados pārņēmu Latviešu preses biedrības Kanādas kopas vadību.
Daudzus gadus vadīju arī 18. novembra rīcības komiteju un piedalījos Kanādas
latviešu Dziesmu svētku veidošanā. Esmu organizējusi vairākus liela mēroga
pasākumus, piemēram, pirmās Pasaules latviešu dienas, Ziemeļamerikas latviešu
festivālus, globālus dzejas un drāmas konkursus, tīrākās latviešu valodas
konkursu Latvijas laikrakstiem. 25 gadus biju viena no bērnu žurnāla
„Mazputniņš” redaktorēm (Gudro putnu krustmāte). Tagad jau divpadsmito gadu vadu
Daugavas Vanagu mēnešrakstu. Manas pirmās dzejas publicētas 70. gados žurnālā
„Jaunā Gaita” un latviešu preses izdevumos visā pasaulē. Pirmā dzeju grāmata
„Jāuzzied” iznāca 1997.g. Rīgā.
Esmu apbalvota ar dažādiem Atzinības rakstiem, Daugavas Vanagu zelta nozīmi un
DV medaļām, kā arī ar Baumaņu Kārļa medaļu.
Par
savu dzimtu un ģimeni Inta Purva stāsta:
Esmu dzimusi Alberinga. Mans tēvs Edgars Alberings bija viens no pirmajiem
aizsargu lidotājiem un augsta ranga ierēdnis Zemkopības ministrijā. Zinu, ka
esmu rada Rūjienas Alberingiem. Marta Alberinga ļoti sirsnīgi mani uzskatīja par
radinieci. Vecāki šķīrās, un māte apprecējās ar teologu Oskaru Zālīti. Māte
Ilona (dz. Skujiņa) dzimusi Kosas muižā. Vectēvs Kārlis Skujiņš cēlies no
Umurgas apkārtnes (tuvos rados ar Lubaviem). Bijis viens no Limbažu pienotavas
dibinātājiem, bet jaunībā „cara laikos” pārvaldījis apgabalu Piebalgā un tāpēc
dzīvojis Kosās. Māte vēlāk pārcēlusies uz Limbažiem, kur beigusi skolu Luda
Bērziņa vadībā. Studējusi Latvijas Universitātē dabas zinības (darbojusies
Piebalgas studentu biedrībā). Mans brālis Ivars dzīvo Kanādā, izcīnījis daudz
kausu burāšanā (zēģelēšanā).
Esmu precējusies (Zviedrijā) ar Rūdolfu Purvu (elektroinženieri), kas cēlies no
Bauskas. Viņa brālis ir dzejnieks Ziedonis Purvs. Ģimenē ir divi bērni Rudīte un
Imants. Abi beiguši latviešu sestdienas skolu un ģimnāziju un savās sirdīs ir
īsti latvieši. Jau no agras bērnības piedalījušies dažādos latviešu pasākumos un
demonstrācijās pret Latvijas okupāciju.
Imants
beidzis Toronto universitāti ar grādu politikā un ekonomikā. Rudīte ir beigusi
Mākslas koledžu un pašlaik dzīvo ASV, Kalifornijā.
Imants patlaban ir Latvijas Goda konsuls un PBLP valdes loceklis. Bijis Toronto
pilsētas (3 milj. iedz.) galvas padomnieks un īpašumu departamenta direktors.
80.gados viņš piedalījās pretpadomju demonstrācijā un akcijās Helsinkos. Kādā no
tām bija pieķēdējies pie Krievijas sūtniecības sētas, prasot Latvijai brīvību.
Bijis ievēlēts par Latvijas nacionālās jaunatnes apvienības priekšsēdi un
Latviešu nacionālās apvienības Kanādā valdes priekšsēdi.
Visu mūžu esmu dzīvojusi dienai, kad Latvija būs brīva. Visa mūsu ģimenes
darbība bija virzīta šim mērķim. Zinājām, ka krievu okupanti ir piesārņojuši
mūsu zemi, bet nezinājām, cik briesmīgi tie sakropļojuši mūsu tautu – cilvēkus.
Ar skumjām vērojam Latvijas vadošo cilvēku izrīcību, kam valsts intereses,
liekas, ir svešs jēdziens. Un tomēr, satiekot Latvijā kādu gaišu cilvēku, gribas
ticēt, ka bija vērts cīnīties, ka ar laiku zeme un tauta sevi attīrīs no
sārņiem, ka nāks jaunas audzes, kas Latviju „iecels saulītē”. Esmu pārliecināta,
ka tā nebūs Rīga, kas šos gaismas nesējus izauklēs. Tie nāks no Latvijas
novadiem, kur tautas kultūra un savas zemes mīlestība vēl tiek kopta un godā
turēta. Rīga lepojas būt kosmopolītiska pilsēta, bet neapzinās, ka tā ir
pašnāvība. Cilvēks kosmopolīts ieplūst pasaules masā un bez savas vērtību skalas
iznīkst.”
ATTĒLI:
1. Inta Purva Toronto latviešu centrā 2003. gadā.
2. Ciemos pie rakstnieka Aleksandra Pelēča Talsos 1993. gadā.
3. Inta Purva un profesors Visvaldis Klīve
atklāj mākslas izstādi Dziesmu svētkos 80-to gadu sākumā.
4. Inta Purva un rakstniece Ingrīda Vīksna 1960. gadā.
2005.gada aprīlī
Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Publikāciju sagatavoja 10. klases skolnieks Edžus Ķaukulis.
Konsultantes skolotājas Elita Rozīte, Lida Koka.
LIIS izstrādne