AIVARS PUĻĶIS

Agronoms, zemnieku saimniecības īpašnieks,
sportists, pūtēju orķestra mūziķis, Dziesmu svētku dalībnieks.
Piedalījies Atmodas notikumos, LTF kongresu dalībnieks

Aivars Puļķis dzimis 1950. gada 5. septembrī Vaiņodē.
Vecāki Fricis un Austra Puļķi. Dzimtā ir zemkopju tradīcijas - brālis Fricis Puļķis strādā zemnieku saimniecībā “Sila Salkanti”, māsa - Ārija Stankēviča zemnieku saimniecībā “Lielbagači” un Andra Gustiņina zemnieku saimniecībā “Vidmeži”. Aivars ir precējies ar Vizmu Puļķi, viņiem ir divi dēli - Jānis un Gatis.

1968. gadā Aivars beidza Vaiņodes vidusskolu. 1972. gadā beidza Latvijas Lauksaimniecības akadēmiju, saņemot agronoma diplomu. 1972. gada beigās strādāja par brigadieri padomju saimniecībā “Vaiņode”. 1973.–1974. gadā bija karadienestā Maskavā un Igaunijā Sāremas salā. Pēc armijas līdz 1977. gadam “Vaiņodē” strādāja par iecirkņa agronomu, bet no 1977. gada līdz 1981. gadam par iecirkņa priekšnieku. No 1981. – 1991. gadam strādāja par galveno agronomu. Tagad ir zemnieks, nodarbojas ar lauksaimniecību savā saimniecībā “Krimpas”.

Atmodas sākumā vispārējais noskaņojums mudināja Aivaru Puļķi iestāties LTF. Viņš cerēja, ka šī organizācija panāks demokrātijas atdzimšanu Latvijā. Tā kā viņš bija ļoti aktīvs cilvēks un viņu pazina daudzi, viņu ievēlēja par LTF kongresu delegātu (piedalījies LTF 2. un 3.kongresā). Viņš ir bijis arī LTF Liepājas rajona padomes loceklis, barikāžu štāba loceklis. To, ka LTF ir panākumi, viņš uzskatāmi esot ieraudzījis jau 1988.gadā kādā pūtēju orķestra salidojumā, kurā viņš pirmo reizi redzēja, ka kāds krievu tautības cilvēks centās runāt latviski. Vērtējot LTF, Aivars Puļķis uzsver: „LTF centās panākt Latvijas neatkarību, kas arī izdevās, un atzīt nacionālās latviešu tautas intereses, un arī tas man bija svarīgi.”

A.Puļķa hobiji – sports un mūzika. Kā sportists piedalījies rajona basketbola un vieglatlētikas sacensībās. Augstskolas laikā nodarbojies ar klasisko cīņu, kurā bijis Latvijas augstskolu čempions smagajā svarā. Nodarbojies arī ar svarcelšanu. Armijā ar spēka vingrinājumiem – svara bumbām.
Kā Liepājas pūtēju orķestra mūziķis divas reizes bijis Spānijā uz festivālu “Kalella” un vienu reizi Francijā. Slovākijā koncertējis ar lauku kapelu. 1980., 1984., 1985., 1990.gadā bijis Dziesmu svētku un pūtēju orķestru salidojumu dalībnieks. Viņa vēlēšanās, lai visur koncertos skanētu dzīvā mūzika, nevis fonogrammas.
Saviem bērniem Aivars ir mācījis, ka cilvēkam ir jābūt krietnam un jāvar atbildēt par saviem vārdiem un darbiem, ka nekad nevajag pieminēt bijušo ar lielu ļaunumu. Aivars uzskata, ka Latvijas ekonomika uzplauks, kad cilvēki sapratīs, ka nevar valstij nemaksāt nodokļus.
Dzīves devīze – “Brīva Latvija latviešiem” un “Labākās zāles ir sports”.

Attēlos:
1. Aivars Puļķis augstskolas gados (1972.)
2. Aivars Puļķis ap 1980 gadu.
3. No labās Aivars Puļķis, Nikolajs Jasuščeņa, Juzis Kalvītis un Aldis Lācītis.

2004. gada aprīlis

Vaiņodes vidusskola.
Projekta vadītāja Iveta Mame

LIIS izstrādne