AIVARS PUGAČS
Kultūras darbinieks,
pašdarbības pūtēju orķestra diriģents,
dažādu muzikālu kolektīvu dibinātājs un vadītājs.
Apbalvots ar Barikāžu dalībnieka piemiņas nozīmi.
Dzimis 1956.gada 1. aprīlī Balvu rajona Bērzpils pagasta “Vasariņās”.
Tēvs - Silvestrs Pugačs – dzimis 1930. 25. jūlijā, laukstrādnieks, fermu mehāniķis, lopkopējs. Tagad pensionārs. Māte – Antoņina Pugače – (1928. –2002.) mājsaimniece, teļkope. Vectēvs Alberts Pugačs (1900. –1990.) melderis, laukstrādnieks.
Izglītība un darba gaitas.
1963.-1967. g. Līdumnieku pamatskola
1967. – 1968. g .Golvaru astoņgadīgā skola
1968. – 1974. g. Bērzpils vidusskola
1969. g. – 1974. g. Balvu bērnu mūzikas skola, akordeona klase
No 1974. – 1976. gadam dienests padomju armijā. Specialitāte – radists
1976. – 1978. mācības Rīgas kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā, kur iegūta specialitāte – klubu darbinieks, pašdarbības pūtēju un estrādes orķestra vadītājs.
Aivars audzis ļoti saticīgā un darbīgā ģimenē kopā ar diviem brāļiem un māsu. Jau agrā bērnībā iemīlējis skaisto Latgales dabu un tautas dziesmas. Vecāki bija lopkopji, bērni bija labi palīgi visos lauku darbos. Piecu gadu vecumā vecāki nopirka
harmoniku, kuru Aivars apgūst pašmācības ceļā. Tas labi padodas, jo drīz vien viņu aicina spēlēt saviesīgos vakaros. Desmit gadu vecumā viņš tiek pie jauna akordeona un sāk mācīties mūzikas skolā, uz kuru divreiz nedēļā jāmēro 45 km garais ceļš līdz
Balviem. Mācoties 8. klasē rodas interese arī par ģitāras spēli. Viņš spēlē ģitāru un sintezatoru skolas ansamblī.
1971. gadā Bērzpils klubā izveidojās grupa “Ķibele” un sākās spēlēšana ballītēs, kāzās un daudzos citos saviesīgos pasākumos, kas nu jau ilgst mūža garumā.
1978. gadā Aivaru kā jauno kultūras darbinieku atsūta praksē uz Jēkabpils rajona kultūras namu, kur notiek liktenīgā iepazīšanās ar mūziķi Skaidrīti Strodi
(tagad Skaidrīte Pugača). 1979. gadā viņi nodibina ģimeni un Aivars paliek strādāt Jēkabpils rajona kultūras namā kā mākslinieciskās daļas vadītājs.
Astoņdesmitajos gados Jēkabpilī ir aktīva kultūras dzīve. Pilsētā darbojās vairāki pūtēju orķestri, rokgrupas, vokālie ansambļi, bērnu ansambļi, kori un deju kolektīvi. Notiek draudzības koncerti ar Rokišķu (Lietuva) un Narofominskas (Krievija)
pašdarbniekiem. Kultūras namā jēkabpiliešus bieži iepriecina labi vieskoncerti (savienoto republiku filharmoniju mākslinieki, profesionālas cirka izrādes, čigānu koncerti) no Ļeņingradas, Maskavas un citām PSRS pilsētām.
Aivara mēģinājumi 1979. gadā nodibināt lauku kapelu beidzās neveiksmīgi, jo pieredzējušie muzikanti nevēlējās pakļauties gados jaunajam vadītājam. 1980. gadā A.Pugačs kopā ar domu biedriem izveido grupu “Color”, kurā spēlē ļoti talantīgi mūziķi no
tuvējā armijas garnizona. Uz deju vakariem pulcējās ne mazāk kā 400 apmeklētāju. No 1982. – 1984. gadam Aivars spēlē grupā “Ilūzija”, ko vada Uldis Māliņš.
Pēc diriģenta Zinovija Brākera nāves, A.Pugačs pārņem 4. vidusskolas pūtēju orķestra vadību, bet 1983. gadā Aivars izveido Jēkabpils rajona kultūras nama lauku kapelu, ar kuru piedalās 1. lauku kapelu salidojumā Ikšķilē un 2. salidojumā Siguldā.
1986. gadā, Aivara rosināti, izglītotie mūziķi ar augstāko un vidējo muzikālo izglītību nodibina jaunu kolektīvu “Kreicburgas Ziķeri”. Šīs kapelas skanējumu dažādo daudzo mūzikas instrumentu pielietojums: līdzās ģitārai, akordeonam, bungām, vijolei
skan stabules, tromboni, mutes harmonikas, Havajas ģitāra, arī visparastākais zāģis, velna bungas. Repertuārs ir daudzveidīgs un pieskaņots dažādām situācijām. Blakus ziņģēm par mīlestību koncertos izskan protests pret pastāvošo iekārtu un dažādām
dzīves nejēdzībām, kas tajā laikā bija diezgan liela pārgalvība. Tiek apdziedāta gan “perestroika”, gan cukura problēmas, gan “ļeņinekļu” bēdīgais gals. Lai gan mūziķi saņem vairākus aizrādījumus no kompartijas vadības, tautā viņi kļūst aizvien
populārāki. Aivaram žēl, ka nav saglabājušies to laiku ieraksti. Vairākas dziesmas izskan arī Latvijas televīzijā. Mūziķi no jauna ceļ godā sen aizmirstas dziesmas, kuras tiek pierakstītas dažādās vietās no dziesmu teicējiem.
Neaizmirstamākais notikums ir folkloras festivāls “Baltica” 1988. gadā (tajā Jēkabpils folkloras kopas “Klinču” rokās drosmīgi plīvo sarkanbaltsarkanais karogs). “Kreicburgas Ziķerus” kopā ar Aivaru ceļā uz festivālu pavada tikko pasaulē ienākušais
dēls Jānis. Iemūžinātais mirklis kopā ar “Baltica” fotoizstādi apceļo vairākas pasaules valstis.
1991. gada Barikāžu laikā “Ziķeri” muzicē pie televīzijas torņa Zaķu salā un Mazajā ģiļdē.
“Kreicburgas Ziķeri” priecē klausītājus daudzās valstīs. Kapelas repertuārā ir dažādu tautu dziesmas, folkmūzika, šlāgeri, deju pavadījumi. Sniegti
neskaitāmi koncerti ne tikai Latvijā, bet arī Krievijā (Sibīrijā), Lietuvā, Polijā, Dānijā, Vācijā, Francijā, Austrijā, Norvēģijā un Zviedrijā, saņemti uzaicinājumi piedalīties Tonderas, Ballerupas un Viļņas mūzikas festivālos. 1993. gadā kopā ar
Jēkabpils tautas teātri “Ziķeri” uzstājās Grieķijā, kur spēlēja R. Blaumaņa lugas izrādē “No saldenās pudeles”.
1996. gadā izdota audiokasete “Repsis – lidotājs”, bet divus gadus vēlāk “Rupucis tu kļūsi”. Veiksmīga un radoša sadarbība mūziķiem izveidojusies ar dzejnieku K. Skujenieku, kuras rezultātā latviešu publika var iepazīt zviedru barda K. M. Belmana
daiļradi. Pabeigts darbs pie dāņu dzejnieka un komponista B. Andersena “ Svantes dziesmām”. Izdoti abu dziesminieku CD.
Jau 24 gadus A.Pugača pamatdarba vieta ir Krustpils kultūras nams. Direktora vietnieks pilnībā pārzina visus kultūras nama saimnieciskos un tehniskos jautājumus. Viņš ir materiāli atbildīga persona, kas nodrošina pustūkstotim pašdarbnieku un daudziem
viesu uzvedumiem darbošanās prieku kultūras namā. Ir atbildīgs par darba aizsardzību. Vajadzības gadījumā veic arī skaņu režisora pienākumus.
Pugaču ģimenei – Aivaram, Skaidrītei, Inesei, Ilzei, Jānim - tuva ir dzīves patiesība: “Nevajag ļaut dienām ritēt vientulībā. Tad nejutīsim saules siltumu un nedzirdēsim kā puķes sarunājas. Kam tādi esam vajadzīgi, ja citiem neprotam no savas
varēšanas, uzdrīkstēšanās prieka iesvērt dažus gramus”.
ATTĒLI:
1. Aivars Pugačs ar savu dēlu Jāni (11 dienas vecs) ceļā uz folkloras festivālu “Baltica” (1988.g.).
2. Aivars ar dzīvesbiedri Skaidrīti
3. “Kreicburgas Ziķeri” Daugavas krastā. No kreisās: Aivars Pugačs – kapelas vadītājs, spēlē akordeonu, sintezatoru, trombonu. Aigars Godiņš – Jēkabpils Tautas nama direktors, komponists, dzied un spēlē klavieres un ģitāru; Harijs Zdanovskis –
mūzikas skolotājs, dzied un spēlē trompeti, akordeonu, velna bungas un citus instrumentus; Gunārs Nažinskis – mūzikas skolotājs, spēlē vijoli.
2002. gada janvārī.
Jēkabpils Bērnu un Jauniešu centrs
Darbu sagatavoja mazpulcēns Gatis Ieleja, skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne