AGRIS PUCENS

darbmācības skolotājs,
gleznotājs amatieris,
barikāžu notikumu dalībnieks,
zemessargs

Dzimis 1939.gada 22.novembrī Kazdangas pagastā.
Tēvs - Krišs Pucens pēc Brīvības cīņām 1922.gadā ieguva savā īpašumā Upīšu mājas. Viņš visus gadus apsaimniekoja savas mājas: rūpējās par savu ģimeni, sēja labību un audzēja nedaudz lopus. Māte - Ilze Pucena (dzim. Gedvards) nāca no Skrundas. Viņa strādāja saimniecībā un audzināja abus dēlus: Verneru un Agri.
Spilgtas ir Agra Pucena bērnības atmiņas – vācu laiks un okupācijas gads 1945.gadā. ““Upīšu” mājās tad dzīvoja vācieši, bet nedaudz tālāk bija krievu gūstekņu nometne. Tā kā fronte bija ļoti tuvu, tad 1945.gadā visapkārt notika pamatīga šaušana un karošana. Pēc tām dienām visās malās bija pilns ar ieročiem un nesprāgušām bumbām, bet, kad ienāca krievi, apkārt sāka klīst tā saucamie čekisti, kuri okšķerēja visās mājās, meklēja vainīgos un aizsargus. Un tad sākās izvešanas…”
Krišs Pucens, uzzinot kādā dienā tas notiks, aizvedis abus dēlus uz mežu. Daudz pazīstamu cilvēku un arī radinieku aizveda uz Sibīriju. Pucenu ģimenei tas, paldies Dievam, gāja secen.
1948.gadā Agris Pucens sāka mācīties Boju pamatskolā, tad Aizputes septiņgadīgajā skolā, vēlāk arī vidusskolā. 1960.gadā jaunietis uzsāka studijas Liepājas pedagoģiskajā institūtā. Studiju laikā sastapa Dzidru, ar kuru apprecējās 1963.gadā.
Dzidra Pucena (dzim. Laipniece) nāk no Rucavas puses Sikšņiem. Jaunā ģimene sāka strādāt – sākumā Vaiņodes, Durbes internātskolās, vēlāk Ventspils rajona Zīru astoņgadīgajā skolā. 15 gadus Dzidra bija skolas mācību pārzine, bet Agris – zīmēšanas un darbmācības skolotājs.
Pēc tam, kad priekšnieki piesolīja mašīnu, Pucena ģimeni pārcēla darbā uz Zlēkām. Arī šajā skolā abi pedagogi strādāja daudz un labi. Tajā laikā skolotāju algas bija lielas, nopirkām mašīnu. Zlēkām apkārt pletās vareni meži, labas sēņu un ogu vietas, upe Venta, taču, gadiem ejot, aizvien vairāk sāku domāt par atgriešanos,” atceras Agris Pucens, mani vilka atpakaļ nu gandrīz jau sagruvušās, bet īstās tēva mājas.”
Tā 1983.gadā Pucenu ģimene atgriezās Aizputē, sāka strādāt vidusskolā un pamazām atjaunoja tēva mājas, līdz tur varēja sākt patstāvīgi dzīvot.

Gandrīz 20 gadus Agris Pucens ir jau nostrādājis Aizputes vidusskolā, bijis klases audzinātājs, vadījis Liepājas rajona metodisko apvienību darbmācībā. Daudzi viņa audzēkņi ir piedalījušies dažādās olimpiādēs, guvuši atzinības un godalgotas vietas nevien rajona un zonas, bet arī republikas mērogā. Pēc rakstura skolotājs ir atturīgs, pat kluss, taču labi saprotas gan ar skolēniem, gan kolēģiem. Viņš palīdz ar padomu un orģināliem ieteikumiem mācību kabinetu vizuālajā noformēšanā. Uz vēstures kabineta sienas ir tapis zīmējums Latviešu dzīvesziņa, zīmēšanas pulciņa bērni aizrautīgi krāsoja fantāzijas gleznu uz gaiteņu sienas, bet paša skolotāja kabinetā ir 6 dažāda rakstura gleznojumi un neskaitāmi viņa audzēkņu darinājumi no papīra, plastmasas u.c. materiāliem. Latvijai nozīmīgo dienu atcerei tiek veidotas visdažādākās zīmējumu izstādes. Skolotājs aicina skolēnus piedalīties reklāmas un plakātu konkursos.
Es sevi neuzskatu par mākslinieku. Protams, kādu talanta dzirksti man ir devusi daba, taču vairāk es esmu panācis ar savu lielo vēlēšanos zīmēt, vēlāk - gleznot!” Agrim Pucenam ļoti patīk būt dabā. Mani aizrauj tās daudzveidība un krāsas!” Ventspils epopejas laikā viņš piedalījās daudzās izstādēs, un, kad mākslinieki Francijā rīkoja mākslas izstādi, tajā bija arī četras Agra Pucena gleznas
.
Atceroties Atmodas laiku, Agris Pucens saka: Tas bija viens no skaistākajiem brīžiem manā mūžā. Esmu 3 reizes bijis uz barikādēm, kopā ar citiem sargāju radionamu, vēlāk mājās pa naktīm klausījos radio gan janvāra dienās, gan puču laikā. Spilgti manā atmiņā palicis laiks, kad tika dedzināti ugunskuri Baltijas vienotībai, un arī tas, kā rokās sadevušies veidojām Baltijas ceļu! Cilvēki tad bija ļoti satraukti, bet reizē arī pacilāti un vienoti.”
1992.gadā Agris iestājās zemessargos. Vajadzēja dežūrēt uz ceļiem, piedalīties apmācībās. Zemessarga pienākumus viņš pilda vēl šodien.
No skolas darba brīvajā laikā Agris Pucens kopj lopiņus, vasarā gādā sienu, apstrādā dārzu. Liels palīgs šajos darbos ir mazdēls Didzis. Medības Agrim ir īpaša aizraušanās. Medības – tā reizē ir darbs un arī atpūta. Ziemā jāgatavo barotavas, jāved dzīvniekiem barība. Kopā ar uzticamo mājas sargu suni ir daudz reizes izstaigājis apkārtējos mežus.
Agris Pucens netic nekam pārdabiskam. Viņš uzskata, ka cilvēkam ir jāpaļaujas pašam uz sevi. Netic burvjiem, pesteļotājiem, arī dziedniekiem ne. Ja būšu slims, labāk aiziešu pie sava ārsta!” – tā Agris Pucens.
Pucenu ģimenē ir divi bērni: nu jau pieaugušie Inga un Uģis. Dēls beidzis Mākslas akadēmijas maģistratūru, brīvajā laikā strādā tēlniecības jomā. Mazbērni Didzis un Eva mācās Liepājā.
Agris Pucens priecājas, ka atjaunojis sava tēva mājas Kazdangas pagastā: Ja cilvēks ir dzīvojis un bērnību pavadījis kādā vietiņā, tad tās ir viņa īstās mājas! Es vēlos, lai arī maniem bērniem un mazbērniem būtu vieta, kur vienmēr atgriezties, un kur mēs vienmēr viņus gaidītu!

Attēli:
1. Agris_Pucens – klasē pie savām gleznām
2. Agris_Pucens 1991.gadā kopā ar ģimeni
3. Atjaunotā tēva māja “Upīšos” 2000.gadā
4. Aizputes zemessargi 2001.gadā, Agris otrajā rindā( pirmais no labās)

2002.gada marts

Aizputes vidusskola
Sagatavoja: Sanita Brūvere 8.^A klase, Santa Šulce 8.^A klase.
Konsultēja: skolotāja Antra Muceniece.

LIIS izstrādne