JĀNIS PRIEDKALNS
profesors,
anatoms-histologs-embriologs, Dr hc (LLU),
pētnieks un mācībspēks vairāku valstu universitātēs,
Latvijas ZA akadēmiķis, 6. Saeimas deputāts un pārstāvis Eiropas padomē,
Latvijas vēstnieks Apvienotajās Nācijās (1997.- 2001.),
kopš 2001.gada Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības
prezidents
Jānis Priedkalns nāk no trimdas latviešiem. Dzimis
1934.gada 28.martā, Bārbelē, Bauskas apr., Latvijā. Skolas gaitas sācis
Valmierā, bet Otrā pasaules kara beigu posmā, tuvojoties Latvijas otrreizējai
padomju okupacijai, bērns būdams, kopā ar vecākiem devies bēgļu gaitās uz
ārzemēm. Ārzemēs J.Priedkalns piedalījās politiskā cīņā par Latvijas brīvības un
neatkarības atjaunošanu.
Izglītība. Jānis Priedkalns beidzis šādas mācību iestādes:
Kārļa Skalbes latv.tautskola Flensburgā, Vācijā (1949. g.); Jallornas vidusskola
Austrālijā (1953. g.); Sidnejas Universitāte Austrālijā Veterinārās medicīnas
fakultāte (1959. g., B.V.Sc. - veterināro zinātņu bakalaura grāds); Minesotas
Universitāte ASV (1966. g., Ph.D.- zinātņu doktora grāds endokrinoloģijā);
Kembridžas Universitāte Anglijā (1970. g., M.A.- maģistra grāds); Anglijas
karaliskā veterinārās medicīnas koledža (1971. g., M.R.C.V.S.). Profesors Jānis
Priedkalns brīvi runā angļu, vācu un franču valodā.
Zinātniskais un docētāja darbs.
Strādājis mācību un zinātniskās pētniecības darbā Kembridžas Universitātē,
Harvarda Universitātē, College de France Parīzē, Minesotas, Minchenes, Lionas u.
c. universitātēs. Vēlāk ievēlēts par anatomijas, histoloģijas un embrioloģijas
profesoru un katedras vadītāju Adelaides universitātes Medicīnas fakultātē
Austrālijā. Ir aptuveni 70 zinātnisku publikāciju autors. Dienvidaustrālijas
karaliskās koledžas īstenais loceklis (1978. g., F.R.S.- S.A.); Ņujorkas Zinātņu
akadēmijas loceklis (1989. g.), Latvijas Zinātnieku savienības loceklis (1991.
g.); Latvijas Zinātņu akadēmijas (LZA) Ārzemju loceklis (1994. g.); Latvijas
Lauksaimniecības Universitātes (LLU) goda doktors (Dr.h.c., 1997.g.); LZA
īstenais loceklis (akadēmiķis, 1998.g.).
Sabiedriskais darbs. Piedalījies ārzemēs dzīvojošo latviešu sabiedriskajā
dzīvē. Bija PBLA valdes loceklis, Austrālijas latviešu apvienības Kultūras fonda
priekšsēdis, arī Latviešu studentu centrālās savienības valdes un Austrālijas
latviešu studentu apvienības valdes priekšsēdis. Vadījis latviešu valodas
immatrikulācijas kursa programmas Austrālijas izglītības iestādēs (1975.g. -
1995.g.). Šajā laikā vadījis arī Latviešu jaunatnes nacionālo darba grupu un
bijis Austrālijas latviešu Vasaras vidusskolas skolotājs. J. Priedkalnam ir
plaša izglītība. Bez studijām dabaszinātņu fakultātēs viņš studējis arī
teoloģiju un 1990.gadā ordinēts par diakonu ārzemju latviešu luterāņu baznīcā.
Darbība Latvijā. Pēc atgriešanās Latvijā 1995. gadā strādā par
pasniedzēju Latvijas Medicīnas akadēmijā un darbojas kā politiķis. Bija
apvienības ”Tēvzemei un Brīvībai” deputāts 6.Saeimā un pārstāv Saeimu Eiropas
Padomē, kur ieņem arī Eiropas Demogrāfijas komisijas vicepriekšsēža amatu.
Latvijas Ārlietu ministrijā vada Preses analīzes nodaļu. No 1997.gada. līdz
2001.gadam ir Latvijas vēstnieks Apvienoto Nāciju Organizacijā. Tur tiek
izraudzīts par Ekonomiskas un sociālās padomes viceprezidentu, kas ANO ir visai
ievērojams amats.
Latvijā pildījis arī vairākus sabiedriskos amatus - bijis Rīgas Latviešu
biedrības domnieks, Latvijas Okupācijas muzeja valdes priekšsēdis, Latvijas
ev.lut. baznīcas Sabiedrisko attiecību komitejas loceklis. Kopš 2001.gada ir
LAMZA ( Latviešu akadēmisko mācībspēku un zinātnieku apvienības) prezidents.
Kopš 2004.gada Latvijas Zinātņu Akadēmijas Ārzemju nodaļas vadītājs.
Jānis Priedkalns ir devis lielu ieguldījumu Latvijas Okupācijas muzeja
attīstībā, piedalījies Latvijas Okupācijas muzeja ceļojošās izstādes
izveidošanā. Ceļojošās izstādes bijušas daudzās vietās Eiropā, ASV, Kanādā,
Austrālijā, pavisam divpadsmit valstīs. Lielākais izstāžu skaits bijis Vācijā,
Anglijā, ASV. Amerikā izstādi varēja apskatīt arī ANO namā. Divi izstāžu
komplekti ceļo pa Vāciju. Latvijas izstāde bijusi Moldovā, arī Ukrainā, kur
izstādi eksponēja sadarbībā ar Latvijas vēstniecību un Kijevas universitātes
Vēstures institūtu. Ukraiņi izstādi uzņēma kā rosinājumu pašiem tādā veidā pētīt
un dokumentēt vēsturi.
Jānis Priedkalns cer, ka arī Krievija kādreiz būs gatava atzīt Latvijas
okupācijas faktu un eksponēs Latvijas izstādi. Viņš stāsta, ka šo izstādi
apmeklē ieinteresēta un izglītota sabiedrība – vēsturnieki, mācībspēki, dažādu
fondu pārstāvji, politiķi, studenti. Visur izstādes atvēršana izraisa plašāku
interesi par Latviju: tā atklāšanas dienā Vendgrēbenē Vācijā 2004.gada novembrī
Jāni Priedkalnu uzaicināja uzstāties Leipcigas universitātē ar lekciju
pedagoģijas maģistrantiem un doktorantiem “Par kultūrmantojuma saglabāšanu
globalizācijas apstākļos,”
J.Priedkalns
uzsver: “Pašreiz ir būtiski par okupācijas laiku stāstīt gan ārzemēs, gan
pašmājās. [..] Latvijā vissvarīgākais ir jaunatnes izglītošana, kā arī skolotāju
zināšanu papildināšana par to, kā totalitārās varas piecdesmit okupācijas gados
apgājās ar mūsu zemi un tautu.” Jaunieši muzejā rod ierosmi pētniecības
darbam, rakstot projektus skolās.
Runājot par okupācijas muzeja nākotni, Jānis Priedkalns uzskata, ka jaunajiem
vēsturniekiem, administratoriem, pārņemot muzeju, mainīsies muzeja stils un
ievirze, bet “... vissvarīgakais ir raudzīties, lai nemazinās tā izglītības
funkcijas kvalitāte, lai esam tikpat augstā līmenī, kā līdz šim.”
Profesora plašais zināšanu loks un daudzās pasaules valstīs iegūtā dzīves
pieredze ir pamatā arī citām viņa sabiedriskajām un politiskajām nostādnēm.
1999.gadā J.Priedkalns, būdams Valsts Prezidenta amata kandidāts, lai izzinātu
Latvijas iedzīvotāju vēlmes, runāja ar visiem Latvijas cilvēkiem, arī ar tiem,
kuri nerunā latviski. Viņš vienlīdzīgi respektē visas Latvijā dzīvojošās
tautības, taču arī stingri aizstāv viedokli, ka Latvijā latviešu valodai jābūt
prioritārai un vienīgajai valsts valodai: Latvija ir vienīgā vieta pasaulē,
kur var tikt garantēta latviešu kultūras un valodas pastāvēšana, apzinoties, ka
valoda ir latviešu kultūras kodolvērtība. Līdzīgu apsvērumu dēļ, Latvijai
jāatbalsta arī līvu kultūra un valoda. Skaitliski mazām tautām, kādas ir
latvieši un līvi, ir aktīvi jāaizstāv savs garīgais mantojums, to nevar atstāt
brīvā tirgus principu rokās.
Jāņa Priedkalna un Sarmas Kaškuras latviskajā ģimenē izaudzināti seši bērni,
dzimuši ASV, Francijā, Anglijā, Austrālijā.
ATTĒLI:
1. Jānis Priedkalns, 1996.
2. Jāņa Priedkalns ar dzīvesbiedri un bērniem 1977.gadā. No kreisās Toms,
Kārlis, dzīvesbiedre Sarma, Dāvids, Indra, Māra, Anna.
2005.gada novembris
Ozolkalna pamatskola
Sagatavots sadarbībā ar Jāni Priedkalnu
Darba vadītāja Biruta Pokule
Datorkonsultante Sofija Sudarova