ILGVARS PLĒTIENS

virpotājs, aktīvs Mazpulku kustības
un Tautas frontes dalībnieks, zemessargs

Esmu dzimis 1930.gada 7. jūlijā. Tēvs, Paulis Plētiens, dien virsdienestā Latvijas armijas Latgales artilērijas pulkā. Māte Emma - mājsaimniece. Ģimenē esam četri bērni. Trīs māsas: Ausma, Vija, Ilga un es.

Krustpils pag. pamatskolu sāku apmeklēt 1937.gada rudenī. Mācoties 2.klasē, iestājos Mazpulku organizācijā. Sakarā ar Latgales artilērijas pulka pārvietošanu uz Gulbeni, 1939.gadā dzīvojam Gulbenē. Še arī sagaidām pirmo padomju okupāciju 1940. gada17.jūnijā. Augusta mēnesī pārbraucam uz dzīvi Cēsīs. Rudenī sāku mācīties Cēsu pilsētas 1.pamatskolas 3.klasē. Šī dzīves vietas maiņa pasargā ģimeni no izsūtīšanas 1941.gadā. Arī tēvam laimējas atgriezties no Litenes nometnes. 2.pasaules karu un vācu okupāciju pārlaižam Cēsīs. Pēc otrreizējās padomju okupācijas tēvs 1945.g. janvāra mēnesī tiek apcietināts un pēc tam izsūtīts.

1946. gada rudenī sāku mācīties Cēsu Skolotāju Institūtā (CSI). 1947.g.sākumā iesaistījos Cēsu skolnieku pagrīdes organizācijā - Latvijas Mazpulku Savienībā. Šajā organizācijā bija iesaistījušies: CSI, Cēsu vidusskolas un Priekuļu lauksaimniecības tehnikuma audzēkņi. 1947.g. rudenī CSI sāk mācīties Harijs Rabacis. Viņš uzdodas par Rīgas pretošanās kustības centra " Mazais Latvis" pārstāvi ar uzdevumu apvienot visas Vidzemes jaunatnes pagrīdes organizācijas. Tas arī tiek veikts, bet 1948.g. 28. maijā sākas šīs organizācijas biedru aresti. Tiek apcietināti 42 organizācijas biedri. Tā arī es tieku apcietināts. Nokļūstu Rīgas čekas pagrabos. Pēc "intensīvām" pratināšanām mūs pārvieto uz Rīgas Centrālcietumu. Tiesā Baltijas kara apgabala tribunāls un oktobra mēnesī pasludina spriedumu - 38 jauniešiem piespriesti 25 gadi, 3 - 10 gadi un 1 - 5 gadi katorgas bez tiesībām atgriezties Latvijā.

1949.g. janvārī tiku aizsūtīts no Rīgas "Stolīpina vagonā" pa etapiem uz Taišetas Ozerlaga nometnēm, kurās pabiju līdz 1954.g. novembrim. Darbs bija ļoti smags, pārtika minimāla, apcietināto vidū plosījās tuberkuloze. Darba dēļ biju tik novārdzis, ka svēru tikai 45 kg. Apcietināto nometnes vietas bieži mainījās. Nometnēs bija 2000 - 3000 cilvēku. Bija daudzu tautību cilvēki: vācieši, čehi, spāņi, pat viens francūzis, arī rumāņu profesors. Daudz bija Maskavas krievu inteliģentu, viņu vidū tā laika slavenā Maskavas dziedātāja Ruslānova. Esot kopā ar šiem intelektuālajiem cilvēkiem, ikviens varēja daudz iegūt no šo cilvēku dzīves pieredzes un zināšanām. Tur izveidojās visaugstākā inteliģence.

Pēc Staļina nāves tiku amnestēts kā nepilngadīgi notiesātais. Mani nosūtīja uz Tomsku pie mātes. Viņa kopā ar manām māsām kā "nacionāli" noskaņotas ģimenes locekles bija izsūtītas 1949.g.25.martā. Tomskā strādāju dažādus gadījuma darbus, pat par sētnieku. 1955.g. iestājos Tomskas tehniskajā skolā un ieguvu metālapstrādes 5.kategorijas virpotāja arodu. No 1955.-1959.gadam mācījos Tomskas Elektromehāniskajā tehnikumā un ieguvu "Aukstās metālapstrādes tehnologa" specialitāti.
Latvijā atgriezos 1959. gada decembrī. Mūsu ģimenei laimējās, jo visi atgriezāmies dzimtenē. Pēc atgriešanās dzīvoju Raunā. Strādāju "Lauktehnikā" par virpotāju.

Atmodas laikā aktīvi iesaistījos Tautas Frontes darbībā. Vadīju Tautas Frontes grupu Raunā. 1991.gadā iestājos Zemessardzē. Sākotnēji organizēju un vadīju Raunas zemessargus. No 1992.-1997.gadam strādāju Zemessardzes 2.Vidzemes brigādes štābā kā informācijas daļas priekšnieks. Tagad esmu pensionārs.

2000.gada novembris

LIIS izstrādne

Raunas vidusskola