MODRIS PLĀTE

Mācītājs, teologs,
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris

"Paskatieties uz sveci! Tā degot dod gaismu - pati sadegot!"

Modris Plāte dzimis 1951. gada 26.aprīlī. Uzauga luterāņu mācītāja ģimenē. Tēvs Nikolajs Plāte (1915.g.7.01. - 1983.g.9.11.) bija mācītājs (ordinēts 1938.g.), ticības mācības, literatūras un vēstures skolotājs, docents Latvijas ev. lut. Baznīcas Teoloģijas seminārā Rīgā. Paralēli savam mācītāja darbam, N.Plāte sarakstījis daudz kristīgās dzejas (dēls vēl šodien ar cieņu glabā neizdotos dzejoļu krājumus). Māte Modra (dzim. 1918.g.15.08.) - ērģelniece.
Jau četrarpus gadu vecumā, uzturoties vecāku plašajā bibliotēkā, mazais Modris iemācās lasīt. Tieši tas, ka zēns tik agri sāka lasīt, deva ticību saviem spēkiem: "Es pats lasu, es pats apdomāju, es pats jūtu, un tās fantāzijas, kas rosās manā galvā un iztēlē ir manas, es gribu būt tikpat stiprs un labs kā grāmatu varonis".
Mācoties pamatskolā, bija daudz sāpīga jāizjūt "uz savas ādas". Piecdesmito gadu otrajā pusē garīdznieks tika uzskatīts par blēdi vai idiotu. Mācoties Liepājas 1.vidusskolā, Modris īrēja Liepājā istabiņu, dzīvoja ļoti patstāvīgi. (Tēvs šajā laikā strādāja par virsmācītāju Rucavas un Nīcas draudzēs, māmiņa spēlēja ērģeles dievkalpojumos). Pusaudžu gados arvien pieauga interese par garīgo pasauli. Beidzot vidusskolu, nekādas teoloģijas studijas nebija iespējamas, tāpēc jauneklim radās vēlēšanās pavērot Dievu caur kosmoloģijas un fizikas elementārdaļiņu prizmu, un viņš uzsāka studijas Latvijas Universitātē Fizikas un matemātikas fakultātē ar specializāciju teorētiskajā kodolfizikā, paralēli mācībām drīz uzsāka darbu Salaspils atomreaktorā (skat. dzīves un darba gaita).
80-to gadu otrajā pusē mācītājs ar savu aktivitāti - daudzas reizes iestājoties par Latvijas neatkarību un Kristīgās Baznīcas tiesībām, riskēja gan ar savu brīvību, gan ar savu darbu. 1988.g. toreizējais reliģijas lietu pilnvarotais atņēma M.Plātem padomju iekārtā nepieciešamo mācītāja licenci par pretpadomju aģitāciju sprediķos. Pēc tam viņu no amata atbrīvoja arī Evanģēliski luteriskās baznīcas arhibīskaps Ē.Mesters. Tomēr M Plāte gadu turpināja vadīt savas draudzes arī bez licences līdz pat 1989.g., lai gan pēc padomju likumdošanas par to draudēja kriminālatbildība. Viss mainījās, kad par arhibīskapu 1989.gadā ievēlēja Kārli Gailīti - pirmo reizi bez padomju iestāžu apstiprinājuma.
1987.gadā Modris Plāte kopā ar Juri Rubeni bija "Atdzimšanas un atjaunošanās" kustības dibinātāji un vadītāji.
Modri Plāti visu laiku saista arī teoloģijas pētnieciskie aspekti. Paralēli mācītāja un prāvesta pienākumiem, M. Plāte Konsistorijas uzdevumā ir sagatavojis un nolasījis ārzemju konferencēs referātus (piemēram, Somijā "Latvijas ev. lut. baznīcas viedoklis par Porvo vienošanās pamatprincipiem" u.c.). Viņš regulāri piedalās Rīgas Lutera draudzes (Latvijas lielākā luterāņu draudze) garīgajos priekšlasījumos.
Mācītājam Plātem sāp sirds, ka daudziem valsts un pašvaldību darbiniekiem vārdi "Dievs, svētī Latviju!" ārpus himnas joprojām neko nenozīmē.
2000. gada 18. novembrī (Latvijas valsts dibināšanas svētkos) Jēkabpils sv. Miķeļa ev. lut. baznīcā, prāvests M.Plāte kopā ar katoļu mācītāju J. Bratuškinu noorganizēja ekumenisku dievkalpojumu. Šajā dievkalpojumā piedalījās arī baptistu draudzes koris. Sašķeltai un sadalītai valstij vajag nesašķeltu un nesadalītu Baznīcu. Prāvests M.Plāte uzskata, ka tikai tā Kristīgā Baznīca varēs veikt savu Dievišķās liecības un kalpošanas uzdevumu. Bez personīgām attiecībām ar Dievu nav iespējama pilnvērtīga un sakārtota cilvēka dzīve.
Baznīca no dzīves nomales pamazām virzās uz sabiedrības centru. Cienot un respektējot savu mācītāju, Jēkabpils ev. lut. baznīcas draudzē pēdējos gados ienākuši un izauguši vairāki jauni, rosīgi, zinoši, neparasti cilvēki, kas, nerēķinoties ar savu laiku un līdzekļiem, palīdz organizēt draudzes dzīvi. Katra otrā mēneša pirmajā svētdienā baznīcā sprediķo mācītāja izaudzināti laji (D. Lukševica, L. Ābolniece, B. Kreicberga, S. Putniņa).
Regulāri notiek tikšanās ar interesantām personībām. Draudzes interešu klubā ir viesojušies: Pēteris Kļava, Imants Ziedonis, Imants Auziņš, Marika Vidiņa un daudzi citi.
Reliģiska satura muzikālos pasākumos pārpildītā baznīcā ir uzstājušies Rīgas Doma zēnu koris, Raimonds Pauls un koris "Absolventi". Lielu prieku savos vakaros ir devuši: I.Skrastiņš, I.Akurātere, H.Sīmanis, S.Raja un T.Deksnis, saksofonists A.Gāga un daudzi citi. Interesanta domu apmaiņa ir bijusi ar Juri Rubeni un Māri Subaču.
Arvien lielāku piekrišanu izpelnās nepārtrauktie Jaunās Derības lasījumi, Lieldienu nakts vigīlijas, draudzes teātra izrādes.
Lai paši savu darbu labāk apzinātu, to izteiktu, paskaidrotu, apspriestu, 1994. gadā Jēkabpils un Krustpils draudzes sava mācītāja vadībā sāk izdot "Draudžu dzīvi" (30 - tajos gados izdotā "Draudžu dzīves " atjaunoto un paplašināto izdevumu). Tagad šī izdevuma galvenā redaktore ir draudzes locekle, filoloģijas zinātņu maģistre Ligita Ābolniece.
Zinot un redzot mācītāja nepārtraukto darbošanos, gribas novēlēt, lai Dievs dotu vairāk laika paša sapņiem, būt vairāk kopā ar saviem mīļajiem, izlasīt un pārlasīt vērtīgo, spēlēt šahu, galda tenisu, apceļot Angliju, Brazīliju, Dienvidāfrikas Republiku.

Attēlā:
Ziemassvētku egle Jēkabpils sv. Miķeļa Ev. lut. baznīcā.

2000.gada decembris

Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs

LIIS izstrādne