VISVALDIS PIRKSTS
Latvijas Valsts agrārās ekonomikas
institūta profesors, Dr.ekonom.,
1992. gada prēmijas “Sējējs” laureāts;
Tautas frontes biedrs, 2000.gadā apbalvots ar 1991.g. barikāžu dalībnieka
Piemiņas zīmi
Visvaldis Pirksts dzimis 1932.gada 20.septembrī Tukuma
apriņķa Zantes pagasta “Mežmuižniekos” laukstrādnieka ģimenē. Visvalža vecāki
aktīvi iesaistījās pagasta sabiedriskajā dzīvē, dziedāja pagasta korī,
piedalījās teātra izrāžu iestudēšanā. Viņi bija aizsargu organizācijā līdz pat
tās likvidācijai 1940.gadā. 1941.gada 14.jūnija
deportāciju aculiecinieks. Māsa Dzidra Rijniece (dz.1936.) ir skolotāja, ilgus
gadus vada folkloras kopu “Rija”.
1941. gadā Visvaldis sāka skolas gaitas Zantes pamatskolā, kuru kā teicamnieks
pabeidza 1948.gadā. Mācības turpināja Tukuma 1.vidusskolā, kuru absolvēja
1952.gadā. Tā paša gada rudenī iestājās Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas
Agronomijas fakultātē, kuru ar izcilību absolvēja 1957.gadā. Diplomdarbu
augļkopībā V. Pirksts izstrādāja pie prof. Jāņa Sudraba.
No 1957.gada maija līdz 1959.gada maijam strādāja Mežotnes selekcijas un
izmēģinājumu stacijā kā jaunākais, bet vēlāk – kā vecākais zinātniskais
līdzstrādnieks. 1959.gada maijā pārgāja uz Rīgas rajona kolhozu “Ķekava”, kur
strādāja par galveno agronomu. 1962.gada jūlijā viņu ievēlēja par Rīgas rajona
kolhoza “Dzimtene” priekšsēdētāju. Pēc kolhozu apvienošanas 1963.gadā nokļuva
Rīgas rajona lauksaimniecības pārvaldē, kur inspektora-organizatora, vecākā
agronoma un galvenā dispečera amatos strādāja līdz 1975.gada augustam, kad tika
uzaicināts darbā uz Latvijas Valsts agrārās ekonomikas institūta (tolaik
Zemkopības un lauksaimniecības ekonomikas zinātniskās pētniecības institūts).
Strādājis arī kā Latvijas Valsts agrorūpnieciskās komitejas galvenais inspektors
- organizators intensīvu tehnoloģiju ieviešanā. Latvijas Valsts agrārās
ekonomikas institūtā nostrādāti 30 gadi – pašlaik V.Pirksts ir ražošanas un
tirgus prognozēšanas sektora vadītājs.
Sākot zinātnieka darbību institūtā, analizēja un pētīja kartupeļu, cukurbiešu un
linu ražošanas problēmas. Pirmā patstāvīgā publikācija ir “Kartupeļu audzēšanas
mehanizācija Rīgas rajona saimniecībās”(1968.). Ar to viņš aizsāka savu mūža
darbu, veltītu “cilvēku otrajai maizei”- kartupeļiem. Tad sekoja darbi:
“Stabilas kartupeļu ražas”, “Kombaini kartupeļu tīrumos” u.c. Pavisam publicējis
152 zinātniskus un populārzinātniskus rakstus ar kopējo apjomu – 94,6
autorloksnes. Publikācijas galvenokārt veltītas kartupeļu ražošanai, taču
daudzos rakstos analizētas arī graudu ražošanas, augšņu kaļķošanas, meliorēto
platību izmantošanas un sistēmu kopšanas problēmas. 1988.gadā sekmīgi aizstāvēja
ekonomikas zinātņu kandidāta disertāciju par tēmu “Kartupeļu ražošanas
reģionālais izvietojums Latvijas PSR” un 1993.gadā LLU Habilitācijas un
promocijas padome viņam piešķīra Latvijas Republikas doktora zinātnisko grādu
ekonomikas nozarē.
Padomju varas gados viņam kā zinātniekam bija iespēja piedalīties zinātniskajās
konferencēs Maskavā, Ļeņingradā, Igaunijā, Lietuvā, Baltkrievijā un Ukrainā.
Kaut gan V. Pirksts vairākkārt izteica vēlēšanos iepazīties ar kartupeļu
kombainu ražošanu Veimarā (Vācijas DR) un dalīties savā pieredzē, pat uz tā
saucamajām “demokrātiskajām valstīm” viņš netika laists. Par darba sasniegumiem
1959. gadā saņēma Lauksaimniecības ministrijas goda zīmi “Lauksaimniecības
teicamnieks”, 1973. gadā - PSRS medaļu “Par izcilu darbu” un 1987. gadā Latvijas
PSR Zinību biedrības goda zīmi “Par ilggadīgu darbu”. Bija arī laikraksta
“Padomju Jaunatne” speciālkorespondents un redakcijas loceklis, laikraksta
“Cīņa” tautas korespondents, Latvijas radio un televīzijas komitejas ārštata
korespondents.
Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas turpina zinātnisko darbu, kas vērsts uz videi
draudzīgas lauksaimniecības un pārtikas politikas izstrādāšanu.
Darbojies Baltijas un Ziemeļu Valstu lauksaimniecības zinātnieku asociācijā,
lasījis referātus un piedalījies debatēs daudzās konferencēs, kas notika
Latvijā, Somijā, Vācijā, Lietuvā, Igaunijā, Ungārijā. Turpināja sadarbību ar
laikrakstiem “Latvijas Jaunatne”, “Neatkarīgā Cīņa”, “Lauku Avīze”, “Labrīt”,
žurnālu “Latvijas Lauksaimnieks”. Vēlāk piedalījās žurnāla “Praktiskais
Latvietis” dibināšanā. Latvijas kartupeļu audzētāji un visi lauku cilvēki īpaši
pateicīgi par V. Pirksta sastādīto ”Kartupeļu Avīzi”, ko SIA “Lauku Avīze”
izdeva 1997.gadā. Minētā avīze tulkota krievu un lietuviešu valodā.
1992.gadā V.Pirksts kļuva par prēmijas “Sējējs” laureātu.
1995.gadā V. Pirkstam piešķīra profesora akadēmisko nosaukumu.
2002.gada septembrī par ilggadīgu un apzinīgu darbu lauksaimniecības nozarē viņš
saņēma Latvijas Republikas Zemkopības ministrijas Atzinības rakstu.
Gan mācoties, gan strādājot, V. Pirksts vienmēr aktīvi iesaistījās sabiedriskajā
darbā. Tas sākās jau vidusskolā, kur viņš bija ģeogrāfijas pulciņa
priekšsēdētājs, kā arī spēlēja šahu. Kopš 1966.gada bija Latvijas Kultūras
sakaru komitejas ar tautiešiem ārzemēs Rīgas rajona grupas vadītājs (ilgus gadus
palīdzējis vairākiem bijušiem leģionāriem apmeklēt savus radiniekus ASV,
Anglijā, Zviedrijā un citās zemēs).
Aktīvi piedalījās sporta pasākumos, bija Republikas motosporta federācijas
motobola komitejas priekšsēdētājs. Dziedāja koros un ansambļos. 1948.gadā
piedalījās pirmajos pēckara un arī visos turpmākajos Dziesmu svētkos. Kopš
1988.gada dzied vīru korī “Tēvzeme” un ir piedalījies kora koncertos Igaunijā,
Somijā, Norvēģijā, Vācijā, Holandē, Austrijā un Anglijā. Cer dziedāt arī
2008.gada Dziesmu svētku kopkorī.
Sākoties Atmodas kustībai, iestājās Tautas frontē un aktīvi piedalījās tās
pasākumos. Vīru kora “Tēvzeme” sastāvā piedalījās Janvāra dienu notikumos.
Apvienotie vīru kori (arī “Absolventi”, “Gaudeamus”, “Dziedonis” u.c.) dziedāja
barikāžu aizstāvjiem Doma laukumā, pie Augstākās Padomes, Ministru Padomes,
Latvijas televīzijas, telefona un telegrāfa centrālēm. 2000.gada decembrī par
piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā 1991.gada janvārī – augustā V.
Pirksts tika apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi.
Ģimeni nodibināja 1955.gada martā, kad apprecējās ar inženieri - pārtikas
tehnoloģi Astru Vuškalnu. Ar dzīvesbiedri nodzīvoti vairāk kā 45 gadi, līdz
2000.gada oktobrī viņa mira pēc smagas slimības. Ir divi dēli - Viesturs (1957.)
un Gundars (1959.), kuri dāvājuši sešus mazdēlus un divas mazmeitas.Visvaldis
Pirksts ir spilgta personība, sevišķi Latvijas agronomu saimē. Nemitīgi
pilnveidojot sevi, viņš joprojām sabiedrībai sniedz jaunas idejas.
Attēlā: Visvaldis Pirksts savā 70 gadu dzīves jubilejā.
2005.gada 28. oktobrī.
Malnavas koledža
Sagatavoja: Jolanta Linuža 1.komerczinību grupas audzēkne.
Konsultēja: skolotāja Inta Miņina.
Projekta vadītāja: Marija Orupe.