ILGMĀRS PETROVICS

izglītības darbinieks, skolotājs,
strādājis arī rūpnīcā, tagad bitenieks.
Apbalvots ar 1991. gada
barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

2001.gada 20.oktobrī Aizputes vidusskola svinēja 80 gadu jubileju. Sabrauca kopā absolventi un skolotāji. Ieradās arī bijušie direktori. Katram no viņiem skolas vēsturē ir bijis nozīmīgs posms. Arī Ilgmāram Petrovicam, ilggadējam Aizputes vidusskolas skolotājam un direktoram.

Ilgmārs Petrovics dzimis 1936.gada 11.aprīlī Liepājas rajona, Apriķu pagasta, “Īpašās”.
Tēvs – Ulrihs Petrovics, nopircis Apriķos zemi un māju “Īpašas”, rūpējās par saimniecību. Māte – Latte Emīlija (meitas uzv. – Roševica) saimniekoja pa māju un audzināja bērnus. Ģimenē bija 3 bērni. Jaunākais dēls Vilnis 10 gadu vecumā saspridzinoties gāja bojā. Māsa Maiga – pēc profesijas šuvēja, dzīvo Kaltenē. (Ģimenes ciltskoks ir izpētīts četrās paaudzēs.)

1951.g. Ilgmārs Petrovics pabeidza Apriķu 7–gadīgo skolu, 1956.g.–Aizputes vakarskolu. Tajā pat gadā viņš sāka neklātienē studēt Liepājas pedagoģiskajā institūtā Fizikas–matemātikas fakultātē, tad pārgāja uz Rīgas pedagoģisko institūtu, bet valsts eksāmenus kārtoja atkal Liepājas augstskolā. Līdztekus neklātienes studijām Ilgmārs Petrovics strādāja par skolotāju un mācību pārzini Aizputes 8–gadīgajā skolā.

1969.gadā Ilgmārs Petrovics sāka pildīt direktora pienākumus jaunuzceltajā Aizputes vidusskolā. 16 gadus nostrādājis šajā amatā, viņš atdzīst, ka tas ir bijis ļoti grūts laiks. Tajos gados skolā tika veidota kabinetu sistēma. “No augšas” nāca daudz pavēļu un nolikumu, kā strādāt. “Es biju “spurains” un muļķīgas pavēles nepildīju!” – atceras direktors. Neskatoties uz to, ka Ilgmārs Petrovics bieži bija kā dadzis acīs rajona priekšniekiem, Aizputes vidusskola iekļuva to 40 skolu skaitā, kas republikā skaitījās “elites skolas”.
“Es ļoti lepojos ar saviem skolotājiem! Mazajā Aizputē skolā tad strādāja četri “LPSR Nopelniem bagātie skolotāji”. Skolotāju kolektīvs bija liels, ap 60 cilvēku. Grūti bija turēt kopā tik daudz pedagogu. Katram skolotājam sava galva un sava pārliecība, taču, ja bija nepieciešams veikt kādu lielu darbu, tad visi strādājām, centāmies, un arī rezultāti neizpalika. Es vienmēr varēju uz saviem skolotājiem paļauties!”
Neaizmirstami bija skolā organizētie pasākumi – balles un ekskursijas, kurās stingrais direktors pārvērtās par humora pilnu, asprātīgu un jautru kolēģi.

Direktora amats prasīja ne vien lielu atbildību, bet arī stiprus nervus. Veselības dēļ Ilgmārs Petrovics no skolas aiziet un sāk strādāt MFR “Kurzeme” par galvaniskā ceha meistaru, tad – priekšnieku. Kopš 1996.gada viņš ir pensionārs.

Barikāžu laikā 1991.gada janvārī Ilgmārs Petrovics bija Rīgā kopā ar abiem dēliem. “Pirmā nedēļa bija vissmagākā! Mēs neviens nezinājām, kas notiks tālāk! Artis bija Radionamā pie galvenās vadības pults, Ints -- pie Tehniskās Universitātes. Es sapratu, ka var notikt arī pats ļaunākais!” Apsargājot radionamu, Ilgmārs nebaidījās par sekām, jo saprata, ka viņam vienkārši tur ir jābūt. “Tās bija vārdos neizsakāmas izjūtas. Vienotība, kas valdīja visapkārt, noskaņojums, bet reizē arī šausmas!” Ilgmāram Petrovicam ir piešķirta goda nozīme “Barikāžu dalībnieks”. Arī šodien nekas nav aizmirsts. Radionama darbinieki regulāri vienu reizi gadā satiekas ar Aizputes barikāžu dalībniekiem, rīko kopīgas balles un kavējas atmiņās.
Ilgmāram Petrovicam lielākās aizraušanās ir medības un biškopība. “Ziemā esmu mednieks, vasarā - bitenieks. Bišu saime ir tas pats, kas ģimene. Tā prasa rūpes, bet sniedz arī lielu gandarījumu!” Viņš sāka ar dažām bišu saimēm, skapīšu gatavošanu un semināru apmeklējumiem. Tagad viņš pats organizē rajona biškopju semināru un ir aizrāvies ar t.s. “kosmisko biškopību”.
Uz dzīvi Ilgmāram ir savs skatījums – “Dzīve nav rožu dārzs, kāda ir, tāda ir! Mēs, latvieši, esam gana gudri, strādīgi un lepni. Vajag, protams, mācīties no citiem, arī no ārzemniekiem, bet no viņiem ir jāpaņem tas labākais – apziņa un kārtība!” Un Ilgmārs Petrovics to arī dara – rūpējas par savām bišu saimēm, un ģimenei piederošajā nelielajā mežā strādā, tīra, ik pa laikam cērt kokus, cērt nevis, lai pelnītu, bet lai sakārtotu.
Ilgmāram Petrovicam vienmēr blakus ir viņa dzīvesbiedre. Ģimeni viņš nodibināja 1960.gadā. Zigrīda (meitas uzv. Runika) nāk no Vecpils. Ilgus gadus viņa nostrādāja Aizputes zonālajā slimnīcā un poliklīnikā par terapeiti – endokrinoloģi. (Tagad pensionāre.) Kopā dejoja sarīkojuma un tautiskās dejas, izbraukāja Krimu un Kaukāzu, kāpa kalnos un brauca pa ūdeņiem. Aktīvi nodarbojās ar badmintona spēli.
Ģimenē ir 2 dēli. Vecākais dēls Artis strādā par direktora vietnieku SIA “Pēteris” Aizputē, Ints – par Baltijas valstu menedžeri Šveices zāļu firmā “Novartis” Rīgā. Petrovicu ģimenē aug 2 mazbērni – Beāte un Raitis.

ATTĒLI:
1. I.Petrovics – kādā pasākumā pirms daudziem gadiem...
2. 2001.gada 10.jūnijā kopā ar sievu mazdēla Raita izlaidumā

Var zvanīt: tālrunis 3448897

2001.gada novembris

Aizputes vidusskola
Sagatavoja 9.klases skolnieces Aiga Šokolaite, Aiga Ķīvite.
Konsultēja: Antra Muceniece – vēstures skolotāja.

LIIS izstrādne