ASTRĪDA PETAŠKO
skolas muzeja dibinātāja un ilggadēja
vadītāja,
Atmodas notikumu aktīva dalībniece, dzīvesstāstu pētniece,
apbalvota ar Triju zvaigžņu ordeņa Goda zīmi.
” Nekas nesākas ne no kā, visam kaut kur un kaut kad ir
sākums, kuru mēs pat nenojaušam.
Ir cilvēka necienīgi dzīvot un neko nezināt par saviem senčiem, savu pilsētu…”
Dzimusi 1927. gadā. 1935. gadā uzsākusi skolas gaitas. Tas bija pirmās Latvijas
brīvvalsts laiks. Daugavpils Skolotāju institūtā mācījās topošie pedagogi.
Astrīda Petaško uzsāka skolas gaitas pamatskolā, kas darbojās pie Skolotāju
institūta. Petaško kundze atceras, ka tajā laikā latviskai audzināšanai tikusi
pievērsta sevišķa uzmanība un attieksme pret Latvijas valsti bijusi ļoti
pozitīva. Skolotāji ieaudzināja mīlestību uz savu Dzimteni. Tas, kas tika
iemācīts pirmajās četrās klasītēs, A. Petaško atmiņā palicis uz mūžu. Bērni
mācījušies daudzus dzejoļus par Latviju. Astrīdai Petaško joprojām mīļas kāda
dzejoļa rindas: “Visu mūžu stāvu Daugavas krastā un lūdzu par savu dzimteni.”
Viss viņas mūžs saistīts ar Daugavpili. Daugavpilī nākusi pasaulē, šeit
mācījusies. Daugavpils 1.vidusskolā (tagad Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzija)
mācījusies no 1942.g. – 1947. gadam. 1948. gada rudenī uzsākusi skolotājas darba
gaitas.
Astrīdas Petaško mūža devums ir Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzijas absolventu mūža
gaitu izpēte un muzeja izveide. Daugavpils 1. ģimnāzijā Astrīda Petaško
izveidojusi piemiņas telpu visiem skolēniem un pedagogiem, kas reiz nozīmīgu
savas dzīves posmu pavadījuši šajā skolā. Viņa cer, ka jaunatne būs tik vērīga
un gudra, ka pratīs to novērtēt un izmantot, veidojot savus uzskatus un
izvēloties savu ceļu dzīvē. Krāt materiālus par cilvēku likteņiem uzsākusi jau
1950. gadā. “Nekad neesmu uztvērusi šo darbu kā nastu, jo cilvēks nevar būt
pilnvērtīgs, ja viņš neko nezina par savām saknēm, par savu skolu, ja viņš tikai
dzīvo šodienai, iedomājas, ka ar viņu viss sākas,” - atzīst muzeja vadītāja.
Kā vienu no spilgtākajiem savas dzīves mirkļiem A.Petaško atceras Atmodas laiku.
It īpaši
1991. gada janvāra notikumus Rīgā, kad visiem Daugavpils pilsētas darbiniekiem
nācās obligāti doties uz sanāksmi, kurā viņi tika aicināti izteikt negatīvu
nostāju pret Latvijas valsts neatkarības atgūšanu. Tad noticis pretējais -
Daugavpils 1. vidusskolas skolnieki un skolotāji skolas pagalmā ļoti kategoriski
pauduši pozitīvu attieksmi pret tolaik notiekošajiem Latvijas un PSRS
pārveidošanas procesiem. Tāda rīcība nav nākusi viegli. Daudzie komunistiskās
partijas atbalstītāji joprojām uzmanīgi sekojuši notiekošajam un centušies
nepieļaut aktivitātes, kas atbalstītu cīņu par suverenitāti.
Ļoti aizkustinošs brīdis bijis 1991. gada 15. novembrī, kad tika iesvētīti
Daugavpils
1. vidusskolas jaunā korpusa pamati. Tad arī pirmo reizi Daugavpilī atzīmēta
valsts proklamēšanas gadskārta - 18. novembra svētki. Pirmos Latvijas
neatkarības atgūšanas gadus A. Petaško atceras ar sajūsmu. Ļoti aizraujoši bijis
vērot, kā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas Daugavpils 1. vidusskolā ienākuši
pirmie LR pirmklasnieki.
Pēc LR atjaunošanas kopš 1993. gada Astrīdai Petaško ļoti lielos apjomos sāka
pienākt vēstules no dažādām pasaules malām. Daudzi emigrācijā dzīvojošie
cilvēki, kas reiz mācījušies Daugavpils 1. vidusskolā, sūtīja atmiņu stāstus par
savām tālākajām dzīves gaitām. Skolas vēsturē beidzot varēja aizpildīt baltās
lapas, kas padomju gados tika liegts un pilnīgi noklusēts. Izmantojot šīs
vēstules un daudzus gadus veiktos pētījumus, viņa uzrakstīja pirmo grāmatu par
Daugavpils 1.ģimnāzijas vēsturi – “Vakardiena uzrunā šodienu”, kura iznāca 1996.
gada beigās. Bijušo audzēkņu vēstules turpina pienākt, krājas likteņstāsti
jaunai grāmatai “Vakardiena turpina uzrunāt šodienu”.
Par mūža darbu sava novada un visas Latvijas vēstures izpētē Astrīdai Petaško
tika piešķirta Triju zvaigžņu ordeņa Goda zīme.
ATTĒLĀ: Astrīda Petaško skolas muzeja atklāšanā.
2003.gada novembrī
Daugavpils pilsētas ģimnāzija
Sagatavoja 10. klases skolniece Līna Baranova
Projekta vadītāja: skolotāja Renāte Malnace
LIIS izstrādne