VALDIS PAVLOVSKIS

Pilsētu plānotājs ASV, aktīvs latviešu trimdas politisks un sabiedrisks darbinieks,
Amerikas baltiešu Brīvības līgas (BAFL) prezidents,
Amerikas latviešu apvienības (ALA) ārējās informācijas biroja (ĀIB) vadītājs un ALA valdes priekšsēdis,
Latvijas Republikas 5. Saeimas deputāts un LR Aizsardzības ministrs.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, Aizsardzības ministra Goda zīmi,
Nacionālo bruņoto spēku komandiera Goda zīmi un Aizsardzības ministra NATO piemiņas medaļu.

Valdis Vilnis Pavlovskis dzimis 1934.gada 29.aprīlī Rīgā. Dzīvoja Pērnavas ielā netālu no Grīziņkalna. Ir brāļi: dvīņu brālis Oļģerts Pavlovskis un jaunākais brālis Agris Pavlovskis. Valdis ar brāļiem uzauga patriotiskā ģimenē. Vecāki vienmēr atgādināja dēliem būt lepniem par to, ka viņi ir latvieši. Lielu iespaidu uz V. Pavlovski jaunībā atstāja Pāvila Rozīša grāmata „Valmieras puikas”. 1944. gada 10.oktobrī, trīs dienas pirms krievu armijas ienākšanas Rīgā, māte ar bērniem atstāja Dzimteni. Bēgļu gaitas ģimene pavadīja Vācijā, Eslingenas latviešu nometnē. Tur Valdis pabeidza latviešu pamatskolu. 1949.gadā ģimene izceļoja uz ASV.

1957. gadā V.Pavlovskis beidza Portlandes (Oregonas pavalsts) Valsts Universitāti ar bakalaura grādu sabiedriskās zinātnēs, specializējoties politiskajās zinātnēs un tautsaimniecībā. Studiju laikā darbojās studentu padomē, bija Oregonas pavalsts Jauno Republikāņu valdē, arī pavalsts Republikāņu studentu līgā. Divreiz pēc kārtas viņu ievēlēja par Oregonas Republikāņu studentu līgas priekšsēdi. Viņš bija arī viens no Portlandes latviešu jauniešu pulciņa dibinātājiem. Pulciņa galvenie mērķi bija uzturēt latviskumu, palīdzēt atbrīvot Latviju un graut Padomju Savienību.
Pēc universitātes beigšanas iestājās ASV Jūras desantnieku korpusā. Nākamo desmit gadu laikā sasniedza kapteiņa pakāpi. Dienēja par kājnieku vada komandieri, kājnieku rotas komandieri, taktikas instruktoru ASV Jūras desantnieku korpusa skolā un štāba virsnieku ASV, Tālajos Austrumos un Dienvidvjetnamā.

1968.gadā V.Pavlovskis atstāja dienestu un turpināja izglītību. Viņš ieguva grādu pilsētu plānošanā (Master of Urban Planning). Nākamos divdesmit gadus strādāja par pilsētas plānotāju vairākās Dienvidkalifornijas pilsētās – Azusā, Santamonikā, Soutgeitā. Vairākkārt viņu ievēlēja par Dienvidkalifornijas Pilsētu plānotāju apvienības priekšsēdi un Kalifornijas pavalsts Pilsētu plānotāju apvienības valdes locekli. Par izciliem sasniegumiem pilsētu plānošanā divreiz saņēma Pilsētu plānotāju apvienības balvu.

V. Pavlovskis sekmīgi darbojās arī latviešu un baltiešu sabiedriskajā dzīvē un politiskajā darbā, jo trimdas latviešu pamatmērķis bija brīvas un neatkarīgas Latvijas atjaunošana. 1981.g. kopā ar astoņiem baltiešu aktīvistiem V. Pavlovskis nodibināja Amerikas baltiešu brīvības līgu (Baltic American Freedom League jeb BAFL) ar mērķi atbalstīt Baltijas valstis. 1982. gadā BAFL panāca, ka ASV kongress un prezidents pasludināja 14. jūniju par Baltijas brīvības dienu. Prezidents R. Reigans uzaicināja 200 baltiešus uz šīs dienas proklamācijas parakstīšanas ceremoniju (1983.g. 13. jūnijā).
Viena no efektīvākām metodēm, kā BAFL pievērsa preses, kongresa un valdības uzmanību Baltijas valstīm, bija demonstrācijas. Katru gadu BAFL noturēja „Cilvēku tiesību semināru,” kurā apsprieda PSRS cilvēktiesību pārkāpumus un tās politiku Baltijas valstīs.

1985.gadā V.Pavlovski ievēlēja ALA valdē par Ārzemju Informācijas Biroja (ĀIB) vadītāju. Šo amatu viņš pildīja trīs gadus. Valda Pavlovska vadībā ĀIB sniedza atbalstu brīvības cīnītājiem Latvijā: sagatavoja dažādus informācijas materiālus kā latviešu, tā arī cittautiešu un ASV žurnālistu vajadzībām. Notika gan vēstuļu akcijas, gan demonstrācijas visos latviešiem nozīmīgos datumos un notikumos.
1986.un 1987.gadā ALA kongresā blakus līdzšinējiem amatiem V. Pavlovski ievēlēja par ALA valdes priekšsēža vietnieku. Valdis Pavlovskis sagatavoja iesniegumu ASV prezidentam R. Reiganam un citiem ASV valstsvīriem, un tas tika iesniegts sakarā ar ASV un PSRS “galotņu konferenci” Vašingtonā. Tajā bija atgādināti PSRS pārkāpumi pret Baltijas valstīm un izteikts aicinājums R.Reigana un M. Gorbačova tikšanās laikā pārrunāt padomju okupācijas izbeigšanu Latvijā.

Otrajā ALA iesniegumā pirms PSRS un ASV galotņu konferences Valdis Pavlovskis izvirzīja piecas prasības ASV prezidentam un ASV valdībai, kas būtu jāpārrunā sarunās ar M. Gorbačovu. Prasību tekstu izplatīja lielākajiem ASV laikrakstiem. Ievadvēstulē V. Pavlovskis pārmeta viceprezidentam Dž.Bušam, ka viņš, pildīdams sava amata pienākumus, nav pieskāries Baltijas okupācijas jautājuma risināšanai.
Viens no svarīgākajiem pasākumiem V. Pavlovska darbības laikā bija arī 1986. gada Šatokvas konfrence Rīgas Jūrmalā. V.Pavlovskis saskatīja izdevību izmantot šo ASV un PSRS konferenci latviešu nacionāliem mērķiem. Viņš pārrunāja šo iespēju ar ALA priekšsēdi Aristidu Lambergu, kurš arī redzēja tās tālejošo nozīmi.

No 1988.gada līdz 1992.gada janvārim V.Pavlovskis pildīja ALA valdes priekšsēža amatu. Šis V. Pavlovska ALA prezidēšanas periods sakrita ar latviešu tautas Atmodu, cīņu par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Šajā laikā ALA priekšsēdis V. Pavlovskis rīkojās, lai vienotu trimdas latviešus ar latviešiem Latvijā kopīgai cīņai par brīvu un neatkarīgu Latvijas valsti.
1988. gadā V. Pavlovskis tika uzaicināts piedalīties Latvijas Tautas Frontes kongresā Rīgā, bet Maskavas iestādes atteicās izsniegt viņam vīzu. Vīzu noraidīja četras reizes, līdz ASV Ārlietu ministrija un kongress pieprasīja PSRS vēstniecībai Vašingtonā paskaidrojumu sakarā ar vīzas neizsniegšanu. 1990. gadā V. Pavlovskis saņēma vīzu, lai iebrauktu Latvijā uz kārtējo LTF kongresu.
Galvenie ALA pasākumi V. Pavlovska vadības laikā Latvijas neatkarības atjaunošanai:
• 1988.g. 27. augustā, V. Pavlovskis satikās ar bijušajiem ALA un PBLA priekšsēžiem, lai pārrunātu stāvokli Latvijā un lemtu par ALA uzdevumiem Atmodas stiprināšanai, Latvijas neatkarības atjaunošanai un ciešākas sadarbības nodibināšanai ar Latvijas patriotiem;
• 1988.g. 10. decembrī V. Pavlovskis sasauca ārkārtas ALA kongresu Vašingtonā, lai spriestu, kā Amerikas latvieši varētu veicināt Atmodas mērķus un strādāt vienoti ar tautu Latvijā;
• 1989.g. Valdis Pavlovskis ALA vārdā nosūtīja iesniegumu prezidentam Dž. Bušam, kurā paskaidroja, ka “Baltijas brīvības ceļš” ir miermīlīgs Baltijas tautu protests pret padomju okupāciju. Atgādināja, ka ASV pienākums ir atbalstīt Baltijas neatkarības centienus;
• 1989. gada rudenī ASV Ārlietu ministrs Bekers (Baker) apliecināja V. Pavlovskim, ka Baltijas valstis ir uzskatāmas par Austrumeiropas nevis Padomju Savienības sastāvdaļu;
• 1990. g. 11. aprīlī baltiešu galveno organizāciju pārstāvji tikās ar prezidentu Bušu, lai noskaidrotu ASV pozīciju sakarā ar Lietuvas Saeimā pieņemto Lietuvas neatkarības deklarāciju un Maskavas ļoti negatīvo reakciju uz to, kā arī lai informētu prezidentu par Amerikas baltiešu nostāju un ieteikumiem šajā situācijā;
• 1991.g. Barikāžu laikā Latvijā ALA birojā bija diennakts dežūras no 11. līdz 27. janvārim. V. Pavlovskis aicināja latviešu sabiedrību būt aktīvai: lai neizplatītos baumas, precīzi noskaidrot faktus par notikumiem Latvijā un par tiem informēt ASV presi un sava apgabala kongresa delegātus, kā arī lūgt, lai ASV valdība iesaldē un revidē visus ASV un PSRS savstarpējās palīdzības līgumus, sniedz tiešu finansiālu palīdzību Baltijas valstīm, ierosina Baltijas valstu jautājumu izskatīt ANO un Eiropas drošības un sadarbības konferencēs, atsauc prezidenta Buša un Gorbačova plānoto tikšanos.

Šajā laikā V. Pavlovskis arī prasīja prezidentam Bušam nekavējoši tikties ar Amerikas baltiešiem, lai viņiem paskaidrotu ASV nostāju, kā arī uzklausītu baltiešu prasības:
• atcelt galotņu konferenci (tas tā arī notika);
• pārtraukt saimniecisko un tehnisko atbalstu PSRS, aizdevumu garantijas;
• izvirzīt Baltijas valstu neatkarības jautājumu sarunās ar ANO un EDSK (Eiropas drošības un sadarbības komiteja), norādot uz PSRS varas darbiem;
• nosūtīt delegāciju uz Baltijas valstīm;
• pieprasīt novērotāju statusu Baltijas valstīm Eiropas drošības un sadarbības
konferencē;
• atvērt ASV informācijas biroju Baltijas valstīs.
Tikšanās notika 1991.g. 22.janvārī ar Nacionālās drošības padomes (National Security Council) priekšsēdi ģen. Skoukratu (Scowcrot). Ieradās arī prezidents Dž.Bušs un Dr. K. Raisa (Condolezza Rice; tagadējā ASV ārlietu ministre).

ALA rosināja citas trimdas latviešu organizācijas sūtīt telegrammas ASV prezidentam Bušam ar lūgumu samazināt sadarbību ar PSRS, mudināja atbalstīt prezidentu baltiešu brīvības centienos.
Pēc janvāra notikumiem V. Pavlovskis vēstulē Borisam Jeļcinam 1991. gada februārī pateicās par viņa atbalstu baltiešiem un aicinājumu krievu karavīriem nepiedalīties baltiešu apspiešanā, kā arī protestēja pret M. Gorbačova diktatorisko rīcību.
Sakarā ar Latvijas Augstākās padomes vēlēšanām 1991. gada 3. martā Valda Pavlovska vadītā ALA, kā arī PBLA, Pasaules Baltiešu apvienība un Latvijas sūtniecība Vašingtonā aicināja balsot par neatkarīgu Latviju.
Novērtējot savu ALA prezidēšanas laiku, Valdis Pavlovskis raksta: ”Visnozīmīgākais un tālejošākais bija ALA stingrās un pozitīvās attiecības ar latviešu tautas Atmodas un Latvijas Augstākās Padomes un valdības darbiniekiem. Jau no pirmajām tautas Atmodas dienām ALA uzskatīja Atmodas dalībniekus par latviešu patriotiem, kuri bauda latviešu tautas uzticību un ar kuriem mums ejams kopīgs ceļš. Šis nav tas laiks nokārtot vecos rēķinus. Ir jāizmanto šī Dieva dotā izdevība un kopā jātrauc uz Latvijas brīvību. Mūsu uzdevums ir atbalstīt Latvijas valdību un Augstāko Padomi cīņā un darbā par brīvu Latviju.”

1992. gada janvārī Latvijas valdība uzaicināja Valdi Pavlovski uzņemties Latvijas Aizsardzības ministra vietnieka amatu. Latvijā viņš kopumā nostrādāja trīs ar pus gadus. 1993. gadā kā partijas “Latvijas Ceļš” locekli viņu ievēlēja par 5. Saeimas deputātu no Vidzemes apgabala. Jaunajā valdībā V. Birkavs uzaicināja viņu uzņemties Aizsardzības ministra posteni. Kad V. Birkava valdība pēc gada demisionēja, V. Pavlovskis turpināja darbību Saeimā kā deputāts un Aizsardzības un Iekšlietu komisijas loceklis.

V. Pavlovskis kā Aizsardzības ministrs izveidoja Militāru sadarbības grupu ar ASV Mičiganas Nacionālās gvardes virsniekiem, lika pamatus Baltijas miera uzturēšanas spēku bataljona (BALTBAT) dibināšanai.
1994. gada 15. februārī notika Igaunijas, Lietuvas un Latvijas Aizsardzības ministru tikšanās. Parakstīja komunikē par sadarbību militārā jomā un nodibināja darba grupas: NATO Standartu ieviešanas, ieroču iegādes, sakaru un apmācības sistēmu izveides koordinācijai; BALTBAT un miera uzturēšans spēku mācību centra izveidošanai; sakaru, gaisa telpas kontroles, standartizācijas un robežapsardzības problēmu risināšanai; informācijas apmaiņai.

V. Pavlovskis izstrādāja priekšlikumu un plānu par sadarbību ar NATO militārā jomā, kas kļuva par Latvijas „Partnerattiecību mieram” prezentācijas dokumentu pamatu. Pirmo reizi AM pastāvēšanas laikā tika sagatavota pret Latviju vērsto potenciālo ienaidnieku draudu analīze, kas tika apstiprināta Nacionālās Drošības padomē un Ministru kabinetā. V. Pavlovska vadības laikā tika sperti soļi, lai armijā novērstu ārpusreglamenta attiecības.

Strādājot Latvijā, V. Pavlovskim radās veselības sarežģījumi, turklāt 1995.g. pavasarī, viņš Rīgā cieta satiksmes negadījumā, iegūstot smagu gūžas traumu. Tāpēc 1995. gadā veselības traucējumu dēļ bija spiests atgriezties ASV, kur viņam izdarīja sirds operāciju. Pēc veselības uzlabošanās V. Pavlovskis atsāka darbību latviešu un baltiešu sabiedrībā. 1996.gadā viņu atkal ievēlēja par BAFL prezidentu. BAFL (http://www.bafl.com) turpina mobilizēt Amerikas baltiešu sabiedrību, lai tā panāktu atbalstu Baltijas valstīm ASV kongresā un valdībā.
V. Pavlovska vadībā BAFL uzturēja kontaktus ar kongresa locekļiem un viņu darbiniekiem. BAFL, ALA, kā arī citas baltiešu orgnizācijas organizēja dažādus pasākumus, lai kongresa locekļus, viņu darbiniekus un valdības pārstāvjus iepazīstinātu ar prominentām Baltijas valstu personām (Lennardu Meri, Vitautu Landsberģi, V. Vīķi – Freibergu u.c.), kas palīdzēja Amerikas politiķiem labāk izprast Baltijas valstu potenciālu. Uzmanības lokā pacēla arī NATO jautājumu. Publicēja „The Baltic Bulletin”, lai informētu par notikumiem saistībā ar Baltijas valstu uzņemšanu NATO. Ik mēnesi izdeva „Baltic Caucus Update”, kas bija domāts senatoriem, tautas deputātiem un viņu darbiniekiem, kā arī valdības cilvēkiem. Noorganizēja Baltijas valstu atbalsta grupu “Baltic Caucus” - Tautas vietnieku nama deputātu grupa, kas bija ieinteresēta palīdzēt Baltijas valstīm.

Savā darba gaitā BAFL ir saņēmusi atzinību no Baltijas valstu vadītājiem: Latvijas Ministru prezidentiem G. Krasta, V. Krištopana, A. Bērziņa un I. Emša. Pateicības vēstules ir saņemtas no Igaunijas prezidenta Lennarda Meri, Lietuvas prezidenta Vitauta Landsberģa, Lietuvas ārlietu ministra Antana Viliona, Lietuvas vēstnieka ASV Staša Sakalauska, Latvijas sūtņa Ojāra Kalniņa.
1999. gada V. Pavlovskis saņēma Kalifornijas etnisko grupu vadītāju apvienības (California Ethnic Leadership Council) Goda zīmi par palīdzību, ko BAFL sniedza Čehu Republikai, Ungārijai, Polijai un Slovākijai, iestājoties NATO.
2005. gadā vairāki BAFL biedri un valdes locekļi, ieskaitot V. Pavlovski, tika apbalvoti ar Latvijas Aizsardzības NATO atbalsta Goda zīmi.

Valdis Pavlovskis daudz strādājis arī latviešu trimdas kultūras un sabiedriskajās organizācijās. Viņš bija Dienvidkalifornijas Latviešu biedrības valdes loceklis, Dienvidkalifornijas DV apvienības valdes loceklis, Latviešu virsnieku kopas loceklis, Latviešu nama valdes loceklis. Bijis arī aktieris Dienvidkalifornijas latviešu teātrī. Sekmīgi sarīkoja Dziesmu svētkus, kad 1998.gadā latviešu saime Dienvidkalifornijā uzaicināja viņu uzņemties XIII Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejas priekšsēža amatu.
V. Pavlovskis ir Latvijas Brīvības Fonda loceklis, korporācijas “Tervetia” goda filistrs.
Ar dzīvesbiedri Daci abi ir ALA “Dzintara” mūža biedri.

Dace Pavlovska ir juriste, strādā Dienvidkalifornijas apgabalā ASV valdības Mazo uzņēmumu departamentā par galveno juristi. Saņēmusi departmenta ģenerālinspektora balvu par darbu, izmeklējot valsts apkrāpšanas gadījumus, kuros viņa ir atguvusi valdībai vairāk nekā 8 milj.dolāru. Aktīvi darbojās latviešu un baltiešu sabiedrībā: bija BAFL valdes locekle, strādāja Latviešu nama pārvaldē Losandželosā un bija XIII Rietumkrasta latviešu Dziesmu svētku rīcības komitejā; ir korporācijas “Daugaviete” Dienvidkalifornijas kopas locekle.

Valda Pavlovska ieguldījums neatkarīgās Latvijas valsts atjaunošanā ir augstu novērtēts. Viņš apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (1997.).
Valdis Pavlovskis atzīst: “Strādāt latviešu tautas labā ir katra latvieša svēts pienākums.”

ATTĒLI:
1. V. Pavlovskis uzrunā demonstrantus BAFL un citu ASV dzīvojošo tautību pārstāvju pretpadomju demonstrācijas laikā.
2. V. Pavlovskis - operatīvā virsnieka vietnieks Dienvidvjetnamā (1966.)
3. Prezidents R. Reigans Baltajā namā paraksta baltiešu Brīvības dienu proklamāciju, V. Pavlovskis - no labās puses pirmais (1983.g. jūnijs)
4. Baltiešu organizāciju vadītāju tikšanās laikā Baltajā namā ar prezidentu Dž. Bušu (1991.g. aprīlī)
5. Amerikas baltiešu brīvības līgas valdes locekļi privātās pārrunās ar Tautas vietnieku nama deputātiem. No kreisās: deputāts J. Shimkus, A. Nelsas, BAFL prezidents V. Pavlovskis un deputāts Kucinihs (Kucinich).
6. ASV Nacionālās Drošības padomes vadītāju tikšanās ar baltiešu līderiem sarunās par NATO paplašināšanu. Vidū pa kreisi Dens Frīds (Dan Fried), Eiropas nodaļas direktors. Viņam iepretim V. Pavlovskis.

2005.gada aprīlis

Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki sadarbībā ar Valdi Pavlovski.
Darba vadītāja novadpētniecības pulciņa vadītāja Biruta Pokule.
Datorkonsultante Sofija Sudarova.

LIIS izstrādne