ANDRIS PADEGS

lieldatoru arhitektūras speciālists, vairāku izgudrojumu autors,
latviešu sabiedriskais darbinieks Amerikā,
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2001) un LZA Lielo medaļu (2004).

Andris Padegs ir dzimis 1929. gadā Rīgā, kur viņš uzsāka arī savas skolas gaitas. Vasarā Andris dzīvoja sava vectēva uzceltajās mājās ”Jaunkaņepēnos” Krapes pagastā. Kara gados viņš dzīvoja Krapē cauru gadu un tur arī beidza pamatskolu. Pēc tam Andris iestājās Priekuļu lauksaimniecības vidusskolā, kur mācījās tikai pāris mēnešu, jo, frontei tuvojoties, skolu slēdza un tur ierīkoja vācu armijas kara lazareti.
Andra tēvs bija strēlnieks. Viņš ir piedalījies Brīvības cīņās (1918 – 1920), apbalvots ar Lāčplēša kara ordeni. Latvijas brīvības gados tēvs strādāja par mērnieku, bet Otrā pasaules karā viņu atkal iesauca armijā. Tā iznāca, ka Andris piecpadsmit gadu vecumā kļūst par saimnieku Jaunkaņepēnos – viņš ara, sēja un veda pienu uz pienotavu. 1944. gada vasarā, kad, atkāpjoties no austrumiem, vācu armijas vienības ienāca ”Jaunkaņepēnos”, Andris kopā ar mammu un brāli Juri pameta mājas un devās bēgļu gaitās uz Rīgu, vēlāk ar kuģi uz Vāciju. Viņš nešaubās, ka tā bija pareizā rīcība, bet, Vācijā dzīvojot, domas Andrim bieži atgriezās pie atstātajām mājām, pie zirgiem, pie laukiem ar paša sēto labību.
Vācijas dienvidos Heidenheimas pilsētā Andris gāja vienu gadu vācu skolā, kur, skolotājam ienākot klasē, visiem bija jāpaceļ roka un jāsaka „Heil Hitler”. Pēc kara Andra ģimeni pārcēla uz latviešu bēgļu nometni Eslingenā, kur viņš beidza latviešu vidusskolu. Drīz pēc tam, 1949. gadā, ģimene izceļoja uz Ņujorku.

ASV Andra pirmais darbs bija fabrikā par Amerikas valdības noteikto minimālo tā laika algu (70 centi stundā). Vēlāk viņš pārgāja uz darbu celtniecībā, kur varēja nopelnīt sešas līdz pat septiņas reizes vairāk. Izglītību viņš ieguva vienlaicīgi strādājot: studiju laikā vasarās strādāja celtniecībā, bet ziemā dažādos citos darbos (kā trauku mazgātājs, miesnieks, smago mašīnu lādētājs). 1953.gadā Andris ieguva A.B. grādu ar Magna Cum Laude atzinību Dartmutas koledžā, 1954.g. – M.S. grādu Teiera inženierzinātņu skolā. 1954. – 1958.g. viņš strādāja Pitsburgā, Kārnegija Tehnoloģiskajā institūtā, kur veica pētniecisko darbu un 1958.g. saņēma doktora grādu (Doctor of Philosophy) elektroinženierzinātnēs.

Disertāciju gatavojot, Andrim bija daudz jārēķina, un viņš caurām naktīm sēdēja pie viena no tā laika lieldatoriem. Šī joma viņam likās saistoša, un 1958.gadā Andris sāka strādāt IBM (International Business Machines) firmas grupā Pokipsijā, kur būvēja jaunu datoru atomenerģijas pētniecībai. Šis dators, saukts Stretch, sešus gadus bija lielākais dators pasaulē. Pēc tam IBM sāka plānot radikāli jaunu datoru sistēmu sēriju, ko vēlāk nosauca par Sistēmu 360. Andrim bija izdevība piedalīties šīs sistēmas izplānošanā no paša sākuma, un viņš bija viens no diviem autoriem, kas sarakstīja šīs sistēmas darbības principu grāmatu (System/360 Principles of Operation). Šajā grāmatā tagad ir daudz papildinājumu, un tā ir tikusi pārdēvēta Sistēmas 370, 370-XA, 390 un tagad Z-sērijas vārdā, bet pamatidejas nav mainītas kopš 1964. gada. Šī datoru arhitektūra tagad ir kļuvusi par pasaules lieldatoru standartu, un grāmata ir tulkota daudzās valodās. Tā ir pilnīga specifikācija datoru konstruktoriem daudzās zemēs, un to izmanto neskaitāmi programmētāji visā pasaulē.

A. Padegs ir vairāku izgudrojumu autors. Viens no viņa izgudrojumu patentiem apraksta signālu protokolu, kas nodrošina ievada/izvada iekārtu darbību visām sistēmas 360 (kā arī turpmākajām) datoru sistēmām (Input/Output Interface). Šo izgudrojumu izmantoja 30 gadus visā pasaulē (arī PSRS), un tikai 90.gadu sākumā nāca jauna tehnoloģija. Vēlāk A.Padegs vadīja datoru arhitektūras izveidošanu visiem jaunajiem IBM lieldatoriem. Pēc tam, kad Andris aizgāja no IBM pensijā, 1992. gadā kopā ar diviem kolēģiem viņš nodibināja programmatūras firmu INFOLOGISTIK Inc.(http://www.infologistik-inc.com), kas, sastrādājoties ar speciālistiem Latvijā, piedāvā programmēšanas pakalpojumus amerikāņu firmām. A.Padegs ir referējis internacionālās konferencēs, un viņam ir pāri par 20 publikāciju.
Andrim ar sievu Māru, dzimušu Bērziņu (no Luda Bērziņa dzimtas), ir trīs bērni – Anita, Gints un Sandra, un pieci mazbērni. Kamēr bērni bija mazi, katru nedēļu nācās veikt ceļu uz latviešu papildskolu, tautas dejām, skautiem un gaidām vai kādu latviešu sarīkojumu, katru reizi mērojot 110 km katrā virzienā. Visai ģimenei ļoti tuva ir Latvija un rūp latviešu kultūra un izglītība. Visi mazbērni tekoši runā latviski, un meitas ir iesaistītas jaunatnes latviskajā audzināšanā – Anita tagad vada vienu no lielākajām latviešu papildskolām Amerikā, Sandra rīko mazo bērnu (Īkšķīšu) nometnes.
Andris stāsta, ka padomju okupācijas laikos bija nereāli cerēt uz Latvijas brīvību, bet domas tomēr vienmēr saistījās ar Latviju un bija pienākuma sajūta izskaidrot pasaulei šīs mazās tautas likteni. Visa ģimene ņēma aktīvu dalību demonstrācijās un gāja ar Latvijas karogu pa Ņujorkas ielām, lai atzīmētu Latvijai svarīgas dienas un notikumus. 18.novembrī Andris regulāri sagatavoja un norunāja programmu par Latviju vietējā radio stacijā..
1969. gada sākumā pēc plašas Latvijas piecdesmit gadu Neatkarības dienas atzīmēšanas amerikāņu publikai Andris piedalījās organizācijas dibināšanā, kas vēlāk izvērtās par Latviešu kultūras biedrību TILTS (http://www.tilts.org). Kādu laiku Andris Padegs bija tās priekšnieks, un visus šos gadus viņš ir bijis tās valdē. TILTS paspārnē Padegs un viņa domubiedri uzsāka sakarus ar Latviju, kad tos vēl neatzina trimdas organizācijas. Tagad TILTS ir viena no aktīvākajām organizācijām kultūras sakariem ar Latviju. Andris ir piedalījies kā delegāts Amerikas Latviešu Apvienības kongresos, dzied Ņujorkas latviešu korī kopš tā dibināšanas (pirms vairāk nekā 20 gadiem), un daudzus gadus viņš darbojās Latviešu Inženieru Apvienībā un bija tās. vadībā. Savu laiku Andris darbojās Latviešu Fondā un bija tā priekšnieks (1980-1982).

Iespēju robežās Andris ņēma aktīvu dalību tautas atmodas kustībā. Kad 1987. gadā Latvijas korim Ave Sol bija iespēja braukt uz Ameriku, neviena trimdas organizācija vēl nebija gatava kori uzņemt un rīkot koncertus. Viņš bija viens no trim, kas privāti sarīkoja koncertu latviešu publikai vienā no lielākajām Ņujorkas koncertzālēm. Vēlāk viņš bija viens no Tautas Frontes Atbalsta grupas dibinātājiem Ņujorkā, uzņēma viesus no Latvijas un palīdzēja, piegādājot LTF datorus un citu tehniku. Ar milzīgu interesi Ņujorkas grupa sekoja it visam, kas notiek Latvijā. 1989. gadā Andris piedalījās plašajā trimdinieku un Latvijas atmodas kustības vadītāju sanāksmē Gananokvē, Kanādā. Daiņa Īvāna grāmata “Latvijas Tautas fronte Rietumos” (izdota Rīgā 2001. gadā) dod vispārēju pārskatu, un tur ir arī Andra raksts par Ņujorkas Tautas frontes atbalsta grupas darbību.

Ap 1988. gadu pacēlās doma par latviešu zinātnieku kongresa rīkošanu Latvijā. Andris uzņēmās šīs domas virzīšanu tālāk un kļuva par rīcības komitejas priekšsēdi ārzemēs. Bija jāapzina visā pasaulē izklīdušie latviešu zinātnieki un profesionāļi un jākoordinē kongresa rīkošana ar Latviju, kur vēl valdīja padomju sistēma. Pirmais Vispasaules latviešu zinātņu kongress notika 1991. gada jūlijā un iekļāva visas zinātnes un mākslas nozares. Tas izvērtās par ļoti plašu trimdinieku un Latvijas cilvēku saietu, kur piedalījās ap 2000 cilvēku no Latvijas un ap 250 no ārzemēm. Andris piedalījās arī Otrā latviešu zinātņu kongresa rīkošanā, kas notika 2001. gadā.

Pirmo reizi no trimdas Andris Padegs atbrauca uz Latviju 1973. gadā, kad Zinātņu Akadēmija viņu ielūdza lasīt lekcijas. Astoņdesmito gadu beigās Andra ģimene bija Latvijā vairākas reizes ar kori - uzstājās Latvijas Nacionālajā operā un Doma baznīcā. Andris teic, ka tie bijuši ļoti emocionāli koncerti. Deviņdesmitajos gados viņš piedalījās Latvijas Nacionālās operas atjaunošanā (tur pat ir divi krēsli ar Andra un Māras Padegu vārdiem) un līdzdarbojas Operas Ģildes padomē. Skaista bijusi piedalīšanās 1990. gada Dziesmu svētkos, kad no logiem viņu korim sauca „brauciet mājās” (daži to pārprata, domājot, ka mājas ir Amerikā). Bet Andra bērniem Amerikā ir labs darbs, te aug mazbērni, un, pārceļoties uz Latviju, būtu jāsarauj ģimenes saites.

Lai dotu kādu konkrētu atbalstu Latvijas izaugsmei, Atmodas laikā Andris kopā ar ģimeni uzsāka grāmatu vākšanu un sūtīšanu uz Latvijas Kultūras fondu, bibliotēkām un skolām. Viņi aicināja gan latviešu ģimenes, gan amerikāņu paziņas un iestādes ziedot latviešu grāmatas, mācību grāmatas un periodiku, brauca ar smago mašīnu, lai savāktu grāmatas, saiņoja tās kastēs un meklēja naudu sūtīšanas izdevumu segšanai. Rezultātā viņi nosūtīja vairākus konteinerus ar grāmatām, kopumā ap 60 tūkstošiem.

LZA ir atzinusi Andra Padega patentēto izgudrojumu par ievada un izvada iekārtu datoru sistēmai kā vienu no Latvijas visnozīmīgākajiem izgudrojumiem (informāciju skat. http://inventions.lza.lv/latv/izgudrotaji/) un 1991.gadā viņu uzņēma par LZA ārzemju locekli. Viņš ir arī Latvijas Zinātņu Padomes starptautisko ekspertu sarakstā. 2001.gadā Andrim Padegam par nopelniem Latvijas labā piešķīra IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni. 2004.gadā viņš saņēma LZA Lielo medaļu (Andra Padega akadēmiskā lekcija par Sistēmas 360 attīstīšanu ir atrodama - http://www.lza.lv/lat/centr_l.htm)

ATTĒLI
1. Andris un Māra Padegi 2004. gadā
2. Andris un Māra Padegi ar bērniem zelta kāzu atzīmēšanas dienā 2004. gada rudenī. No kreisās: meita Sandra Slokenberga, Andris Padegs, Māra Padega, dēls Gints Padegs, meita Anita Bataraga
3. Andris un Māra Padegi 1990. gada Vispārējos Dziesmu svētkos Rīgā

2005.gada martā

Viesītes vidusskola
Materiālu sagatavoja: Renāte Pokšta, 10b. klase
Konsultanti: vēstures skolotāja Maija Gabuža, informātikas skolotājs Roberts Orups

LIIS izstrādne