AIVARS PABĒRZS
autoatslēdznieks, mežrūpniecības darbinieks,
sabiedriski aktīvs cilvēks, piedalījies barikāžu aizstāvēšanā
Aivars Pabērzs dzimis 1957. gada 11. augustā Jēkabpils
rajona (tagad Aizkraukles rajona) Mazzalves pagastā.
Tēvs Staņislavs – strādāja par traktoristu, bet māte Vija – strādāja kolhozā
„Boļševiks”. Vēlāk strādāja Ērberģes pastā par pastnieci, māsa Sarmīte ir
Sociālās aprūpes centra „Mēmele” darbiniece.
Aivars izglītību ieguva Mazzalves astoņgadīgajā skolā, to absolvēja 1972.gadā.
Aivaram jau no mazotnes interesēja tehnika, jo tētis bija traktorists, pie viņa
varēja iegūt pirmās darba iemaņas tehnikas apguvē un aprūpē. Aivars vidējo
speciālo izglītību apguva no 1972. – 1976. gadam Saulaines sovhoztehnikuma
Autoremonta un Tehnisko apkopju nodaļā, iegūstot autoatslēdznieka profesiju.
Līdz dienestam Aivars gadu strādāja Krūmiņu ciema kolhozā „Boļševiks”, bet no
1977. – 1980.g. dienēja Padomju Armijas Jūras Kara flotē. 1980.gada vasarā viņš
sāka strādāt toreizējā Jaunjelgavas MRS par atzarotāju, vēlāk koku gāzēju un
iecirkņa meistaru, pēc 1991.gada par mežsargu. Aivaram patīk ne tikai tehnika,
viņš cenšas būt draugos ar dabu. 1999.gadā vienu gadu kļuva par bezdarbnieku,
bet kopš 2000. gada strādā Vidusdaugavas mežsaimniecībā par iecirkņa vadītāja
vietnieku.
A.Pabērzs ar dzīvesbiedri Daigu dzīvo Mazzalves pagasta „Mežmalās”, audzina
meitu Ritu un dēlu Mārtiņu, kuri ir Mazzalves pamatskolas 9. un 6. klases
audzēkņi. Daiga strādā par skolotāju šajā pašā skolā, māca latviešu valodu,
latviešu literatūru, darbmācību, vada skolas bibliotēku, vada mazpulku
„Līdumnieks”.
Aivaram un Daigai dzīvi dara skaistāku dziesma, abi dzied Mazzalves pagasta
jauktajā korī jau no 1998. gada. Aivara aizraušanās ir arī medīšana,
dzīvesbiedrei – rokdarbi, kulinārija. Mazzalves pagasta padome atzinīgi
novērtējusi Aivara devumu sabiedriskajā dzīvē un 2003.gada 18. novembrī,
Latvijas Republikas 85.gadadienā, viņa vārdu ierakstīja pagasta Goda grāmatā.
Kad sākās Latvijā atmodas laiks, Aivars Pabērzs bija aktīvs tās atbalstītājs un
pats darbojās tajā. Viņš stāsta:
„Atmodas laikā piedalījos Tautas frontes pasākumos Rīgā, uz vietas pagastā un
kaimiņu pagastā Kurmenē, kur atklāja pieminekli politiski ŗepresētajiem
kurmeniešiem. 1991.gada 14.janvārī, t.i., nākošajā dienā pēc Viļņas notikumiem,
ar vietējā kolhoza „Ļeņina ceļš” autobusu mēs, mazzalvieši, braucām uz barikādēm
Rīgā, mūs veda šoferis G.Freimanis.
Uz
ielām bija sadzīta smagā tehnika – automašīnas, traktori, piekrauti ar
kokmateriāliem, pa starpām dzelzsbetona bloki, bija grandiozs skats.
Uz vietas koordinatori mūs sadalīja pa posteņiem. Es stāvēju pie toreizējās
Ministru Padomes ēkas, Kirova ielas galā. Apkārt ēkai blīvā masā stāvēja
cilvēki, ik pa gabalam dega ugunskuri, pie kuriem varēja pasildīties. Cilvēkos
nemanīja bailes, bet viņi bija apņēmības pilni – stāvēt līdz galam un izturēt,
pat ziedot dzīvības, ja būs vajadzība. Bruņoti mēs nebijām, bet domājām tankiem
pretī stāties ar krūtīm, ar kailām rokām. Paldies Dievam, tas ļaunākais
nenotika.
Šī diena manā atmiņā palikusi kā lūzuma punkts – armijas daļas Rīgā neienāca un
Latvijas neatkarība pēc tam bija vairs tikai laika jautājums.”
A.Pabērza telefons mājās „Mežmalas” – 5175172
ATTĒLI:
1. A.Pabērzs (2.rindā otrais no kreisās) kopā ar Mazzalves pagasta jaukto kori
pēc koncerta Jaunjelgavas luterāņu baznīcā
2004.gada februāris.
Mazzalves pamatskola
Sagatavoja 9.klases skolniece Rita Pabērza.
Konsultante: vēstures skolotāja Emīlija Varkale.
LIIS izstrādne