PĒTERIS ONCKULIS
garīdznieks, iestājies par Latvijas neatkarību,
aktīvs Atmodas atbalstītājs,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Goda zīmi
Dzimis 1919.gada 4.jūlijā Upmalas (Vārkavas) pagasta
Mačānos, tur arī pavadīja savu bērnību. Ģimenē bija 3 meitas un 4 dēli, no
kuriem viens mira bērnībā. Arī pats tēvs Izidors mira agri - 40 gadu vecumā, kad
Pēterim bija tikai 4 gadi. Tēvs pēc pārcelšanās uz viensētu, būvējot jauno
ģimenes māju smagā darbā bija pārpūlējies. Ģimene bija ļoti dievbijīga un katru
gadu tā tradicionāli 14.augustā ar pajūgu devās uz Aglonas Dievmātes svētkiem.
Pētera pirmā skola bija Mazkursiešu pamatskola. 1936.gadā viņš beidza Vanagu
6-klasīgo pamatskolu un iestājās Līvānu komercskolā, pēc tās beigšanas 1940.gadā
divus gadus strādāja par skolotāju Vanagu tautskolā – mācīja ķīmiju, fiziku,
matemātiku. 1943.gada pavasarī viņš iestājās Rīgas katoļu garīgajā seminārā.
Otrā
pasaules kara beigu posmā, 1944.gada jūlijā, kad, tuvojoties Sarkanajai armijai,
bēgļu straumes pārplūdināja ceļus, semināra vadība nozīmēja Pēteri Onckuli
dzīvot Vārkavas pagastā pie prāvesta, bet, tā kā prāvesta pats izlēma doties
projām, Pēteris meklēja citu apmešanās vietu un devās uz Vanagiem. Pēc pāris
dienām pie viņa kā bēgļi te ieradās Aglonas dekāns Francis Lazdāns un profesors
Valerijans Zondaks. Līdzi lielā kastē iesaiņotu viņi atveda Aglonas Dievmātes
gleznu, jo Aglonā risinājās kaujas un Aglonas baznīcu varēja uzspridzināt.
Garīdznieki nosprieda, ka glezna lielākā drošībā būs Krolovkā un uzticēja
Pēterim Onckulim tās nogādāšanu turp. P.Onckuļa ceļš ar dārgo kravu bija briesmu
pilns, jo pa to atkāpās vācu armijas daļas, kurām no gaisa uzbruka krievu
aviācija. Viņš atcerējās, kā, pamatīgi pārbijies, ar savu zirdziņu un dārgo
kravu viņš lavierējis starp šāviņu bedrēm un laimīgi sasniedzis galapunktu, kur
sagaidītāji dziļā pateicībā lūdzās Aglonas Dievmātes priekšā. Kad vācu armijas
atkāpšanās bija beigusies, 10.augustā Aglonas Dievmātes glezna tika nogādāta
atpakaļ Aglonas baznīcā.
Karam beidzoties, Pēteris Onckulis atjaunoja garīgās studijas Rīgas garīgajā
seminārā. 1948.gadā viņu iesvētīja par diakonu. Bet 1949.gada aprīlī sākās
Pētera Onckuļa Golgātas ceļš – padomju iestādes viņu apcietināja ar apsūdzību
par “līdzdalību latviešu nacionālistu pretpadomju bandā” un divus mēnešus turēja
Rīgas centrālcietumā. Pēc tam sekoja tiesas spriedums – 10 gadi ieslodzījuma
stingrā režīma nometnē. Izsūtījuma vieta bija Omskas apgabals. No izsūtījuma
P.Onckuli atbrīvoja 1956.gadā. Tā paša gada 27.jūnijā bīskaps Pēteris Strods
Rīgā, Sv.Jēkaba katedrālē viņu iesvētīja par priesteri.
No
1957. līdz 1974.gadam Pēteris Onckulis strādāja sākumā par vikāru, vēlāk par
prāvestu Kalupes, Baltā un Melnā Dukstigala draudzēs. Pie Kalupes baznīcas
P.Onckulis uzcēla jaunu dzīvojamo māju, sakārtoja dievnamu un paplašināja
procesiju.
No 1974.gada līdz 1991.gadam Pēteris Onckulis bija Aglonas draudzes prāvests un
dekanāta dekāns. Viņš apkalpoja arī Ambeļu, Augškalnes, Rušonas un Bērzgales
draudzes.
80.gadu beigās un 90.gadu sākumā Pēteris Onckulis bija aktīvs Atmodas
dalībnieks. 1989.gada 14.augustā viņš iesvētīja virs Aglonas internātskolas ēkas
pacelto sarkanbaltsarkano karogu, 23.augustā pie Aglonas bazilikas notika
mītiņš, kura dalībniekus uzrunāja arī dekāns P.Onckulis. 1990.gada 26.martā viņš
piedalījās Tautas forumā Preiļu Kultūras namā.
1991.gada septembrī viņu nozīmēja par Vanagu un Rudzātu draudžu prāvestu.
Pēteris Onckulis mira 1999.gada 30.augustā, apbedīts Vanagu kapsētā. Bija tautā
ļoti godāts un mīlēts garīdznieks.
1997.gada 22.janvārī apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi.
Attēli:
1) P.Onckulis uzstājas Tautas forumā Preiļu Kultūras namā. 1990.g.
2) P.Onckulis (3. no labās) ar kardinālu Julijanu Vaivodu (2. no labās) Aglonā.
20.gs. 80.gadi.
3) P.Onckulis (pirmais no kreisās) kardināla Julijana Vaivoda bērēs Aglonā.
1990.g. 29. maijs.
2007.gada martā
Preiļu Valsts ģimnāzija
Projekta vadītāja skolotāja Natālija Pīzele
Ievietots ar PBLA atbalstu