ANATOLIJS ŅIKITINS

Ķirurgs, vairāk kā 40 gadu vadījis LMA ķirurģijas katedru;
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni,
„1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi”
un Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi

Anatolijs Ņikitins ir dzimis 1928.gada 1.jūlijā Latvijā, Ludzas rajonā, zemnieka ģimenē. 1948.gadā beidzis Zilupes vidusskolu ar zelta medaļu. Pēc vidusskolas viņš plānoja iestāties Latvijas Universitātes fizikas un matemātikas fakultātē. Bērnībā ļoti baidījās no asinīm, tāpēc nekad nebija domājis par ārsta karjeru. Taču viņa labākais skolas draugs Grigorijs Groms, kurš vienmēr vēlējās kļūt par ārstu, pierunāja Anatoliju iestāties LU Medicīnas fakultātē kopā ar viņu. Pats A.Ņikitins stāsta, ka, atbraucis mājās pēc dokumentu iesniegšanas un pastāstījis vecākiem, ka LU apgūs ārsta profesiju, atbildes vietā saņēmis mātes izbrīna pilno izsaucienu: „Kāds tad no tevis iznāks ārsts?! Tev taču bail no asinīm!” Ar laiku šīs bailes pazuda, un 4. kursā Anatolijam ļoti iepatikās ķirurģija, lielākoties pēc akadēmiķa Paula Stradiņa ķirurģijas kursu apmeklējuma. 1954.gadā Anatolijs Ņikitins pabeidza Rīgas Medicīnas institūta (RMI) Ārstniecības fakultāti ar izcilību. No 1954. līdz 1957. gadam mācījās RMI aspirantūrā ķirurģijas katedrā. 43 gadus (no 1957. līdz 2000. gadam) viņš nostrādāja RMI – tagad Latvijas Medicīnas akadēmija - ķirurģijas katedrā par pasniedzēju: sākumā kā asistents, vēlāk kā docents un katedras vadītājs.
Paralēli pedagoģiskajam un zinātniskajam darbam Rīgas 1.slimnīcas ķirurģijas klīnikā nodarbojies arī ar praktisko ķirurģiju - vēdera dobuma un krūšu kurvja orgānu ķirurģiju. A.Ņikitins uzsver, ka ārstam, īpaši ķirurgam, ir nepieciešams visu laiku mācīties, jo medicīna kā zinātne ātri noveco - tā nemitīgi attīstās, tāpēc viņš regulāri papildinājis savas teorētiskās zināšanas un praktiskās iemaņas, stažējoties vairākās vadošās specializētās klīnikās Maskavā, Ļeņingradā, Novosibirskā u.c. Apguvis tolaik vissarežģītākās vēdera dobuma un krūšu kurvja orgānu ķirurģiskās operācijas. 1958.gadā Rīgas 1.slimnīcas sirds ķirurgu grupā jaunais ķirurgs Anatolijs Ņikitins viens no pirmajiem Latvijā sāka veikt sirds operācijas slimniekiem ar iedzimtām un iegūtām sirdskaitēm. 1969.gadā, apkopojot 218 sirds operāciju pieredzi, viņš aizstāvējis disertāciju un ieguvis medicīnas doktora grādu. Vēlāk galvenokārt nodarbojies ar vēdera dobuma un krūšu kurvja orgānu akūtu ķirurģisko slimību un traumatisku bojājumu ārstēšanu.
Taču A.Ņikitins nav vienkārši labs ķirurgs; viņš ir augsti kvalificēts profesionālis, kurš to apliecinājis ar daudziem sasniegumiem . Viņš ir veicis zinātniskos pētījumus, kuru rezultāti ir apkopoti vairāk nekā 70 publikācijās dažādos zinātniskajos žurnālos un izdevumos. Viņš ir arī vairāku racionalizācijas priekšlikumu un izgudrojumu autors, kā arī studentu un ārstu mācību grāmatas „Ķirurģija” (publicēta 2001.gadā) līdzautors.
A.Ņikitins visu savu mūžu ir bijis uzticīgs Latvijas valsts idejai. Savu pārliecību apliecinājis kā Latvijas valsts neatkarības atbalstītājs Atmodas laikā. 1991.gada janvārī, kad Rīgā pie Iekšlietu Ministrijas atskanēja šāvieni, no sava dzīvokļa Valdemāra ielā viņš steigšus metās uz klīniku, kur bija ievesti 4 ievainotie. Uz operācijas galda jau gulēja pazīstamais kinooperators Gvido Zvaigzne. A.Ņikitins sašautajam operatoram apturēja asiņošanu, izoperēja viņu. Ķirurgs stāsta: „Cerējām, ka izdosies glābt, taču uz Gvido Zvaigzni bija šauts ar „kalašņikovu”, kura lode ir ļoti postoša - ātrums sasniedz 1000 m/sek., un lode bija gājusi cauri aknām.” Pēc 3 nedēļām Gvido Zvaigzne nomira, bet pārējie trīs ievainotie izdzīvoja un par izglābto dzīvību ir pateicīgi Anatolijam Ņikitinam. Par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā barikāžu dienās, 1991.gada janvārī-augustā, kad ķirurgs slimnīcā organizēja un sniedza neatliekamo ķirurģisko palīdzību ievainotajām personām, viņš ir apbalvots ar „1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīmi” un Latvijas valsts aizsardzības fonda „Lāčplēsis” Goda zīmi.
Anatolijs Ņikitins uzskata, ka katram ārstam ir cītīgi un neatlaidīgi jāmācās, perfekti jāzina ne vien cilvēka anatomija un fizioloģija, bet arī psiholoģija. Arī ikvienam ķirurgam, bez šaubām, jābūt labam psihologam. Pacienta uzticība ārstam ir viens no svarīgākajiem labvēlīga operācijas iznākuma faktoriem. A.Ņikitins saka: „ Tagad ārsti skatās modernajās ierīcēs, smalkajās analīzēs. Lieliski, ka tādas iespējas ir, taču ir nepieciešams arī tiešs kontakts ar slimnieku. Ārsta uzdevums ir runāt ar pacientu, uzklausīt viņu, iemantot viņa uzticību.” A.Ņikitins atklāj, ka darot savu darbu, viņš nekad nebija domājis ne par ordeņiem, ne par citiem apbalvojumiem, ne par naudu. Sarunas par „kukuļiem” un „aploksnēm” viņš uztver kā ārsta cieņas aizvainošanu. A.Ņikitins ir pārliecināts, ka starp ārstu un pacientu nedrīkst būt tiešu naudas attiecību, jo ķirurga darbs ir tāds, ka viņš nevar operēt ne labāk, ne sliktāk. Ķirurgs vienmēr operē tā, lai iznākums būtu pats labākais. Viņš saka: „Manas dzīves mērķis vienmēr ir bijis darbs, nesavtīgs darbs, darbs bez domām par atlīdzību. Palīdzības sniegšana nes man neaprakstāmu gandarījumu, jo kas gan var aplaimot ārstu vairāk par viņa atspirgušo pacientu smaidiem?!” Ārsts stāsta, ka no saviem pacientiem nekad netika pieņēmis pat konfekšu kārbas; viņš skaidro, ka mūžu gribot nodzīvot godīgi, ar tīru sirdsapziņu.
Aizgājis no aktīvās ķirurģijas, Anatolijs Ņikitins nevar atteikt Rīgas 1. klīniskajai slimnīcai, kad tās ķirurgi prasa padomu vai lūdz sarīkot konsultāciju. Par ilggadēju raženu darbu medicīniskās palīdzības sniegšanā un sekmēm jauno ķirurgu sagatavošanā Anatolijs Ņikitins ir apbalvots ar vairākiem atzinības rakstiem, tai skaitā ar diviem Latvijas PSR Augstākās Padomes prezidija goda rakstiem. 1975.gadā viņam piešķirts Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums. 1998.gadā par nopelniem Latvijas labā saņēmis augstāko LR apbalvojumu - Triju Zvaigžņu virsnieka ordeni.
Visu savu mūžu A.Ņikitins ir nācis cilvēkiem talkā un cītīgi strādājis, jo uzskata ka „darbs ir labākais veids, kā var palīdzēt savai valstij un pierādīt savu uzticību tai!” Neskatoties uz pensijas vecumu, viņš turpina strādāt Veselības statistikas un medicīnas tehnoloģiju valsts aģentūrā, veicot eksperta pienākumus. Viņa pienākums - Latvijas ārstniecības iestāžu izvērtēšana atbilstoši Ministru kabineta noteiktajām prasībām. Anatolijs Ņikitins visu mūžu ir cienījams tautas un valsts pārstāvis - cilvēks, uz kuru valsts varēja, var un arī turpmāk varēs paļauties.

Attēli:
1. A.Ņikitins darbā, 20.gs. astoņdesmitie gadi
2. 1991.gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme
3. Triju Zvaigžņu virsnieka ordenis par nopelniem Latvijas labā
4. Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme
5. Latvijas PSR Nopelniem bagātā ārsta goda nosaukums

2008.gada maijā

Rīgas 40.vidusskola
Darbu sagatavoja 10.A klases skolniece Viktorija Aleksejeva.
sadarbībā ar Anatoliju Ņikitinu

Ievietots ar Tautas frontes muzeja atbalstu