VIKTORIJA NALIVAIKO

pedagoģijas maģistre,
vēstures skolotāja,
aktīva Atmodas notikumu dalībniece

Kādā jaukā vasaras dienā (1957. gada 22. augustā) pasaulē nāca viena no atsaucīgākajām, un aktīvākajām Krāslavas ģimnāzijas skolotājām – Viktorija Nalivaiko.
Kā atzīst pati skolotāja, Krāslavas 1. vidusskolu viņa droši sauc par savu skolu, jo mācījās tajā no 1968. gada (5. klases) līdz 1975. gadam, kad beidza vidusskolu. Vidusskolas laikā skolotāja aktīvi nodarbojās ar vieglatlētiku, vairākkārt bija rajona sacensību uzvarētāja – augstlēkšanā un barjerskrējienā.
Tika iegūtas arī godalgotās vietas republikas sacensībās.Vēlāk trīs gadus, strādājot Sauleskalna pamatskolā par fizkultūras skolotāju, paralēli mācījās par vēstures skolotāju. Pēc vidusskolas beigšanas V.Nalivaiko turpināja mācības LU vēstures-filosofijas fakultātē par vēstures un sabiedrības mācības pasniedzēju. Par jaunās skolotājas pirmajiem skolēniem kļuva Baltinavas skolas audzēkņi. Tur arī Viktorija satika savu nākamo dzīvesbiedru Viktoru Nalivaiko.

1983. gada augustā skolotāja atgriezās savā dzimtajā skolā – Krāslavas 1 vidusskolā un kļuva par ārpusklases darba organizatori. Bija lemts arī izmēģināt direktores amatu (1987.g.). Skolotāja stāsta, ka, 80.gadi, tas bija laiks, kad Latvija atradās PSRS sastāvā, visās dzīves sfērās, arī izglītībā, valdīja komunistiskā ideoloģija, autoritārisms. Taču neskatoties uz to, darbs vadošā amatā deva kolosālu pieredzi organizatoriskajā darbā, drosmi darboties, pārliecību par sevi.

Nozīmīgs V. Nalivaiko dzīvē bija Latvijas Tautas frontes periods, kad kopā ar citiem kolēģiem viņa aktīvi darbojās Latvijas trešās Atmodas laikā. Tad zuda vecās ilūzijas, ideāli izrādījās neīsti, kā kārtējo skābekļa devu cilvēki tvēra jaunākās ziņas par politiskās situācijas izmaiņām, par iepriekš noklusētajām vēstures lappusēm. Trešās Atmodas laikā notika sapulces Krāslavas kultūras namā, lai apspriestu to, kā Latvijai iegūt neatkarību. Tās dalībnieki izdeva Tautas Frontes avīzi “Atmoda”. Viktorija Nalivaiko Tautas frontes vārdā uzstājās mītiņā Ūdrīšos, kad tika pacelts sarkanbaltsarkanais valsts karogs.
Krāslavas rajona komunistiskās partijas komiteja vairākkārt centās ietekmēt un aizliegt skolotāju darbību Tautas frontē, tomēr pārliecība par Latviju kā neatkarīgu valsti ne uz mirkli neatstāja Tautas frontes dalībniekus.
Sākot ar 2001. g. 21. martu skolotāja ir Krāslavas pilsētas domes deputāte un ar savu darbu veicina pilsētas, līdz ar to arī Latvijas attīstību.
Kopš 1992. gada skolotāja strādā Krāslavas ģimnāzijā kā vēstures un sociālo zinātņu skolotāja. Viņas vadītās stundas parasti ir interesantas. Ir gan grupu darbs, gan “zīmējumu konkursi”. Stundās valda lietišķums, tolerance, prieks, bet netrūkst arī nopietna darba. Šī prasme savienot tik atšķirīgas lietas, ir pateicoties daudziem projektiem, kuri bija saistīti ar jaunajām un aktīvajām mācīšanas metodēm, kuros skolotāja piedalījās 90. gadu sākumā. Tam klāt vēl nāk arī 1995. gadā DPU aizstāvētais maģistra darbs “Grupu darba metodes izmantošana klases audzinātāja darbā, realizējot humānās pedagoģijas principus”. Vēlāk (1998.-1999.g.) arī piedalīšanās Sorosa Fonda Latvija projekta “Lasīšana un rakstīšana kritiskās domāšanas attīstībai” un skolotāju kursu vadīšanā.
2001. gadā skolotāja sāka vadīt arī vēstures skolotāju metodiskās apvienības kursus.

No 1994. gada mūsu skolā darbojas vidusskolēnu diskusiju un debašu klubs “Sokrāts”, kura pamatlicēja ir skolotāja V.Nalivaiko. Tajā aktīvi piedalās ap 30 skolēniem. Pateicoties viņai jau vairākus gadus mūsu debatētāji piedalās novada un nacionālajās debatēs un saglabā labāko debatētāju nosaukumu.
Mūsu skola arī piedalās Latvijas skolēnu zinātniski pētniecisko darbu konferencē un arī šajā jomā skolotājai ir liels nopelns, jo daudzi viņas konsultētie darbi ir ieguvuši godalgotās vietas.

Pateicoties skolotājai Krāslavas vidusskola ir piedalījusies dažādos projektos:
1) 2000. gada augusts - LVAVP finansētais skolu sadarbības projekts “XX gs. Latvijas vēstures traģiskās lappuses” (Krāslavas ģimnāzija un Varavīksnes vidusskola);
2) 2001. gada septembris – SFL cilvēktiesību un etnisko studiju centra finansētais skolu sadarbības projekts “Es un mana valsts” (Krāslavas ģimnāzija, Varavīksnes un Daugavpils Raiņa vidusskola).

Par savu darbu skolotāja ir saņēmusi daudzus apbalvojumus:
1) 1997. g. augusts – IZM Atzinības raksts par aktīvu mācības formu pielietošanu;
2) 1999.g. jūnijs – IZM balva par radošu darbu;
3) 2001.g. oktobris – IZM Atzinības raksts par radošu darbu vispārējā izglītībā.

Skolotāja atzīst, ka skolēnu panākumi dod enerģiju, dzīvesprieku un arī jaunas idejas tālākam darbam. Skolēnu piedalīšanās olimpiādēs, zinātniskajās konferencēs, konkursos un projektos veido apziņu par nemitīgu pilnveidošanos, tas ir priekšnoteikums veiksmīgai karjeras veidošanai nākotnē. Arī skolotājs var justies laimīgs un apmierināts, ja skolēni ir ieinteresēti apgūt jauno, veidot sevī demokrātiskai sabiedrībai nepieciešamās prasmes – spēju izteikt savu viedokli un uzklausīt citus, būt tolerantiem daudzveidīgajā demokrātiskajā sabiedrībā.

ATTĒLI:
1. Skolotāja Viktorija ar zinātniski – pētniecisko darbu konferences dalībniekiem 2001. gadā.
2. Skolotāja ar divkārtējiem novada čempioniem debatēs – Gunu Šumilo, Mariju Eksti, Elēnu Maslovu 2000. gadā.

2001.gada novembris

Krāslavas ģimnāzija
Sagatavoja 12. b klases skolniece Solvita Zeilāne
Konsultante Janīna Gekiša

LIIS izstrādne