EGILS MUSKARS
Mežsaimnieks, pašvaldību darbnieks,
attīstījis tūrismu savā zemnieka sētā Kalnienas pagastā
Aktīvs LTF dalībnieks
“Dzīvē pārliecība ir vienīgais ierocis”
Dzimis Rīgā 1963.gadā Vitolda un Nellijas Muskaru ģimenē. Mācījās Rīgas
6.vidusskolā, pēc tam Rīgas 49.vidusskolā, ko absolvēja 1981.gadā. Profesijas
izvēli noteica senču aicinājums: tēvs bija saistīts ar lauksaimniecības
meliorācijas nozari, arī māte strādāja meliorācijas institūtā. Vecākiem vasarā
bija komandējumi uz laukiem, un Egils brauca līdzi. Bija daudz stāstīts par
vecvecāku kopto saimniecību Daugavas krastos, Krāslavas rajonā, 275 km attālumā
no Rīgas. Tas viss arī bija kā priekšnosacījums izvēlēties LLA Mežsaimniecības
fakultāti, ko Egils absolvēja 1986.gadā.
Neilgu laiku Egils strādāja pēc norīkojuma Salaspils ZRA “Silava” meža
atjaunošanas laboratorijā, pēc tam - Talsu MRS Vānes mežniecībā par iecirkņa
meistaru. Tas bija 1988.gads, kad sabiedrībā “perestroikas” apstākļos sāka
veidoties uzdrīkstēšanās izteikt savus uzskatus attiecībā uz pastāvošo iekārtu.
Egils atceras, ka drosme uzdrīkstēties sākumā nāca caur dziesmu, caur latviešu
dižgaru mantojumu.
Tolaik jaunieši paši rakstīja dziesmas, diskutēja. Šo jauniešu vidū bija arī
Egils Muskars. Kaut vide bija tīri labvēlīga, bet diskusiju bija daudz, jo
vecākā paaudze, pieredzējusi dažādu varu spaidus, ne visai ticēja jaunajai
paaudzei un uzskatīja to bez pieredzes. Egils atceras, ka jaunie tomēr bija tie,
kas atvēra ceļu Trešās Atmodas sākumam.
Jau 1989.gadā pienāca brīdis, kad varēja nākt uz vecvecāku mājām Dorotpolē
Krāslavas rajona Kalniešu pagastā. Tās bija vectēva – tiesneša Nikolaja Āboltiņa
mājas. Kādreiz bijusi lepna māja, vēsturiska, bet tolaik tā bija tukša, bez
elektrības, ēkas kolhozu laikos sagrautas. Tomēr dabūt māju atpakaļ nebija
vienkārši, mājas tika atgūtas. caur LTF līdzdalību. Atjaunošana gāja lēni un ar
grūtībām, bet pēc diviem gadiem uz Dorotpoli jau varēja pārbraukt no Rīgas
vecāki - tēvs Vitolds Muskars un māte Nellija.
Tiklīdz
Krāslavas rajonā bija nodibinājusies Tautas Fronte, Egils uzreiz iekļāvās tās
darbībā un 1989.gadā tika ievēlēts par TF Krāslavas nodaļas priekšsēdētāja
vietnieku. Priekšsēdētājs bija rajona galvenais arhitekts Ilmārs Leitāns. Šajā
pat laikā Egils uz konkursa pamata sāk strādāt Krāslavas rajona Dabas
aizsardzības komitejā par inspektoru. Strādājot Dabas aizsardzības nodaļā, bija
jāsāk no jauna veidot dabas saglabāšanas tradīcijas, izpratni par dabas
resursiem. Egils atceras, ka tas sasaucās ar to, ko darīja TF - viens otru
papildināja. Rajonā pie teikšanas vēl bija partijas komiteja un tikšanās reizēs
ideoloģijas sekretāre vienmēr bruka virsū ar aizliegumiem. Gāja cīņa par cilvēku
prātiem, un tas bija katrā kolektīvā. Konfrontācija bija nepārtraukta, jo
partijas komitejas pozīcijas bija spēcīgas, kaut gan interfrontes atklāti
nebija.
Egila vienīgais ierocis toreiz bija pārliecība. Šo rakstura īpašību Muskara
kungs ir paturējis līdz šai dienai, jo tikai pārliecība par sevi, par savu ideju
var virzīt cilvēku uz noteiktu mērķi. Līdz 1998.gadam Muskara kungs strādāja
Dabas aizsardzības nodaļā. Tolaik mērķis bija padziļināt zināšanas par vides
aizsardzību - viņš iestājās maģistratūrā un ieguva maģistra grādu “Vides
pārvalde”. Pēc tam pārgāja darbā muitā - uzraugs Indras kontroles punktā, vēlāk
maiņas priekšnieks. Pēc muitas strādāja Krāslavas virsmežniecībā.
2001.gads izdarīja korekcijas Egila dzīvē - viņš uzņēmās vadīt Kalniešu pagastu,
jo tā gribēja pagasta iedzīvotāji. Arī Egilam Muskaram pašam sāpēja, ka pagastā,
kur bija nodibināta viņa zemnieku saimniecība, kur vectēvs turēja priekšzīmīgu
zemnieka sētu, pašreiz ir lejupslīde. Uz jautājumu: “Kāpēc izlēmāt kandidēt
pašvaldību vēlēšanās, jo taču Jums bija stabila darba vieta, atbilstoša iegūtai
izglītībai?”, viņa atbilde skanēja šādi: ”Dzīvojot Kalniešu pagastā, es
izjutu diskomfortu, jo pagasts bija nolaists, ļaudis dzīvoja nabadzīgi un nekas
nenotika tā, kā tam vajadzēja notikt.” Egils teica, ka lai gan pašvaldību
darbībā viņam pieredze bijusi, jo divos sasaukumos ir bijis rajona padomes
deputāts un nopietna organizatoriska darba pieredze tika gūta darbojoties
Latvijas Tautas Frontē, tomēr vajadzējis apgūt daudz jaunu zināšanu.
Un tie nebija tikai jaunā vadītāja vārdi un solījumi. Egila Muskara vadītais
deputātu sasaukums pārsteidza pagasta ļaudis ar savu veikumu: tika izremontēta
skolas katlu māja un nomainīti katli, pagasta centrā ieklāts jauns asfaltbetons.
Dažu gadu laikā atdzimusi kultūras dzīve, darbojas pašdarbības kolektīvs, tiek
rīkoti pasākumi pensionāriem, ko vecie ļaudis vērtē augstāk par visu. Muskara
kungs pats ir aktīvs sportists, tāpēc arī viņa darba plānos bija atbalsts sporta
dzīvei. 2003.gadā tapa slēgtais volejbola laukums pietiekoši plašā ēkā.
Pagasta
vecākā atziņa - pamatvērtība ir cilvēks, no kura izglītības un talanta ir
atkarīgs viss tālākais, kas mūsu dzīvē notiek. Ja nav šīs vērtības, tad nevar
radīt nākamās vērtības. Skolā cilvēks iegūst pamatus, tāpēc daudz kas atkarīgs
no skolas, ko tā iesakņo jauniešos. Pašreiz Muskara kungu uztrauc administratīvi
teritoriālā reforma, jo izdarīt pareizu izvēli ir liela atbildība par tūkstoti
cilvēkiem, par viņu dzīves stabilitāti, komfortu, nodrošinātību.
Pats Egils dzīvo Indricas un Daugavas upju apvidū, māja ir Dorotpoles ezera
krastos - gleznainā vietā. Tāpēc tika realizēta ideja ierīkot tūristu viesu
mājiņu. Kopā ar savu dzīvesbiedri Irēnu māja ir izveidota par vietu, kur
tūristiem piedāvā dažādas iespējas: baudīt uz lapegles oglēm ceptu vērša gaļu un
mednieku desiņas (Egils pats ir arī kaislīgs mednieks), var piedalīties lauku
darbos, var nomāt laivas, auto, teltis, jāt ar zirgiem, sēņot, ogot, makšķerēt.
No jaunās viesu mājas jumta var saskatīt Baltkrieviju.
Vieta ir vēsturiska, jo savulaik pa Indricas upi gāja Livonijas austrumu robeža.
Netālu no Indricas ietekas Daugavā bija sena baltu apmetne, tur tagad ir
pilskalns, tāpēc pagasta dome mudina savus iedzīvotājus apzināties, ka tūrisma
attīstībai ir lielas perspektīvas, un strādāt arī šajā virzienā.
ATTĒLI:
1. Egils ar Silviju reklamē Raimonda Paula “Līgo” koncertu Krāslavā, 1999. gadā
2. Egils ar krāslaviešiem “Baltijas ceļā” 1989. gada 23. augustā
3. Krāslavas nodaļas Latvijas TF kongresa delegātu grupa pie Brīvības pieminekļa
1989. gadā (vidū Egils)
2004.gada martā
Krāslavas ģimnāzija
Sagatavoja 12.klases skolniece Diāna Žilinska
Konsultante Janina Gekiša
LIIS izstrādne