MIRDZA MULERE

Bibliotēkās vadītāja 35 gadus
Kultūras ministrijas prēmija par mūža ieguldījumu (2000)
Apbalvota ar 1991. gada Barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi

Dzimusi 1938. gada 8.decembrī Neretas pagastā.
Tēvs Roberts Šustiņš (1886–1942) Neretas pagastā zemi saņem mantojumā no sava tēva Jāņa Šustiņa kā mantojuma daļu. Roberts Šustiņš no Bungātāju mājām bija apvidus hronists. Neviena mudināts viņš pierakstīja laikmeta notikumus: Kas notiek Neretā? Kas apkārtnē miruši un apbedīti Smiltaines kapos (tuvu pie Bungātāju mājām). Kādi dabas novērojumi – t0, nokrišņi, vēji, utt. To precizitāti, ar kādu tēvs to darīja, mantojusi savos darbus arī meita Mirdza.
Māte Emīlija (Kluse) Šustiņa (1900–1995) dzimusi Lietuvā Šauļu rajona Rodvelišu pagastā. Tēvs apstrādāja zemi, sēja labību. Māte līdztekus lauku darbiem arī auda, jo bija profesionāla audēja, beigusi Rīgā aušanas kursus.
Tēvs nomira, kad Mirdzai bija trīs gadi, māsai Irai Zigrīdai - 4 gadi.

Kara laikā mamma ar meitām slēpās tuvējā mežiņā. Lopi palika kūtiņā un mamma katru dienu gāja tos apkopt. Vācieši atkāpjoties bija paņēmuši līdzi cūku. Izdzīvot pēckara gados palīdzēja kaimiņi, tēva brālis Jānis Šustiņš un mātes māsa Natālija Nāburga.
1945. g. Mirdzas māsa uzsāka mācības Neretas vidusskolas 1.klasē. Par Mirdzas disciplīnu un mācībām ļoti rūpējās tēva māsīca skolotāja Lucija Kalniņa. Tādēļ visi skolotāji pret Mirdzu bija ļoti prasīgi! Beidzot septīto klasi zināšanas bija labas un ceļš uz Rīgu atvērts.

Atmiņā iespiedušies laiki, kad dibinājās kolhozi. Mirdza stāsta:
– Vispirms iesniegumus par iestāšanos kolhozā lika rakstīt tiem cilvēkiem, kuri bija trūcīgi. Arī mūsu mammai. Viņa nerakstīja. Tad izsauca uz miliciju un tur turēja trīs diennaktis, līdz viņa uzrakstīja, kas izrādījās Neretā pirmais iesniegums kolhozā. Ilgu laiku viss vēl palika pa vecam, jo nu vairs nebija jāuztraucas par lielo nodokļu nastu, ko no kolhozniekiem neprasīja.
Pēc septiņu klašu beigšanas Mirdza 1954.g. iestājās Rīgas Kultūras un izglītības darbinieku tehnikumā bibliotēku nodaļā. Lai izdzīvotu, agrās rīta stundās viņa strādāja Rīgas 3. bibliotēkā, līmējot grāmatām stūrīšus, zīmogojot grāmatas, uzkopjot telpas, labojot lasītāju nolietotās grāmatas.
Deviņpadsmit gadu vecumā uzsāka darba gaitas Krustpils rajona bibliotēkā. Iesākumā nakšņošanai izmantoja kultūras nama muzikantu telpu, pēc tam noīrēja pilsētā istabiņu pie Martas Vītolas.
Pašdarbnieku sarīkojumā iepazinās ar Vitoldu Muleru un 1959. gada 31.decembrī apprecējās.
1959.g. Krustpilī tika uzcelts moderns kultūras nams, kurā bija ieprojektētas telpas arī bibliotēkai. Tā gada augustā bibliotēku sāka vadīt Mirdza Mulere.
Viņa bija ne tikai darbīga bibliotēkā, bet arī ļoti aktīvi piedalījās rajona un pat republikas kultūras dzīvē: dejoja pilsētas deju kolektīvā un aktīvi atbalstīja jaunas un progresīvas ieceres pilsētas dzīvē.

LPSR Kultūras ministrijas kolēģija un Latvijas Republikāniskās arodbiedrības prezidijs 1962. gada 14. maijā apstiprināja nolikumu par nosaukuma „Teicama darba bibliotēka” piešķiršanu. Jau 1965. g. 23.augustā par labiem rezultātiem grāmatu propagandā un lasītāju iesaistīšanā šo nosaukumu piešķīra Jēkabpils rajona bibliotēkai.
Toreizējā Jēkabpils rajona bērnu bibliotēkas vadītāja, tagadējā pensionāre un lielas lauku saimniecības vadītāja Irēna Devjatņikova saka:
„Ar Mirdzu mēs esam organizējušas kopīgus pasākumus, dalījušas priekus un bēdas. Mūsu bibliotēku panākumi – tas galvenokārt ir viņas nopelns.”
1970.g. Mirdza Mulere saņēma goda zīmi „Par teicamu darbu” un 1971. g. kopā ar Ludzas rajona bibliotēkas vadītāju Lilitu Korņeli un viņas kolēģēm Allu un Liliju Maskavā pievienojās Vissavienības grupai, kas devās pieredzes apmaiņas braucienā uz Bulgāriju.
1972.g. iezīmējās ar metodiskā darba uzlabošanu un padziļināšanu
Mirdza Mulere šajā darbā iesaistīja visus darbiniekus: Liānu Čuksti, Jevgēniju Kodešu, Irēnu Devjatņikovu, metodiķi Gaidu Strožu (vēlāk Mikola). Katru rajona ciema bibliotēku Mirdza Mulere apmeklēja gadā vismaz divas reizes. Tika pārbaudīts, kā notiek gatavošanās centralizācijai, konstatēts, kādā stāvoklī ir katalogi, fondi, pasākumu organizēšana. Ik pa diviem mēnešiem rīkoja seminārus bibliotēku darbiniekiem, kopīgi pārrunājot visdažādākos darba jautājumus, klausoties lekcijas.
1978.g. tika izgatavoti diapozitīvi par rajona labāko bibliotēku darba pieredzi. Šie materiāli aizceļoja uz Vissavienības tautas sasniegumu izstādi Maskavā, un 1979.g. pavasarī Jēkabpils rajona labākās bibliotekāres saņēma izstādes medaļas: Ruta Sirsniņa – bronzu, Lidija Ozoliņa – sudrabu. Mirdzai Mulerei – zelts.

1972.g. novembrī pirmo reizi bibliotēku, kino tīkla, klubu, tautas namu un muzeju darbinieki, kā arī mūzikas skolas pedagogi kopīgi svinēja kultūras darbinieku dienu. Šajā pasākumā kultūras nodaļas vadītājs Andris Mihalovskis apsveica ilggadīgos kultūras darbiniekus ar 5, 10, 15, 20, 25 un vairāk gadu darba stāžu. Turpmāk šis pasākums kļuva par tradīciju.
1975. g. nāca ar milzīgu darbu bibliotēku centralizācijas uzsākšanā, fondu inventarizācijā, salīdzināšanā ar katalogiem, rajona kopkataloga veidošanā, novecojušās literatūras norakstīšanā.
Mirdza Mulere, būdama Jēkabpils rajona centralizētās bibliotēku sistēmas direktore, ar pašaizliedzīgu darbu panāca, ka visas rajona pilsētu un lauku bibliotēkas tika labiekārtotas un nodrošinātas ar tehniskajiem līdzekļiem. Masu pasākumos pulcināja cilvēkus ar kopējām interesēm.
M.Mulere bija lojāla pret visu tautību cilvēkiem, lai gan starp cittautiešiem atradās arī tādi, kuri Mirdzu sauca par nacionālisti.

Astoņdesmito gadu sākumā, kad vēl neviens neparedzēja tuvo pārmaiņu laiku, noorganizētajos pasākumos parādās jau atsevišķu cilvēku garīgā darba novērtējums un novada vēstures apzināšana. Laikrakstā „Padomju Daugava” Lūcija Ķuzāne vadīja un konsultēja literatūras un mākslas lappusi „Daugaviņa”, ar Mirdzas Muleres atbalstu veidoja Jauno autoru apvienību.
1984. g. rajona centrālajā bibliotēkā ar Mirdzas Muleres ierosmi nodibinājās divi interešu klubi: Limuzīns (li – literatūra, mu – mūzika, z – zināšanas, in – intereses, s – sadarbība) un „Literāts” – jauno literātu klubs, ko vadīja rakstniece Lūcija Ķuzāne un žurnālists Andris Grīnbergs. „Literāta” jauno dzejnieku darbus publicēja rajona avīzes literārajā lappusē „Daugaviņa”.
Par Literāta darbību Mirdza stāsta:
– Atceros, ar kādu interesi apspriedām Aleksandra Vaivoda jautājumus žurnālam „Argumenti un fakti” un saņemtās atbildes.
Pie mums ieradās Maskavas pārbaude vietējās partijas komitejas darbinieces pavadībā, lai noskaidrotu, ar ko nodarbojas interešu klubi. Vai nenotiek kas aizliegts? Ilgi prašņāja, ošņāja, šķirstīja dokumentus. Neko neizdibinājuši, aizgāja.
Rīkojām dziļi latviskus pasākumus ar brīvdomātājiem rakstniekiem, publicistiem, mākslas darbiniekiem – Ēriku Hānbergu, Valdemāru Ancīti, Albertu Cauni, Jāni Liepiņu, Pēteri Korsaku, Ainu Karlsoni, Andri Grīnbergu, Marinu Kosteņcku. Par Sibīrijā izsūtījumā pavadītajiem 23 gadiem atmiņās dalījās rakstnieks Aleksandrs Pelēcis.
Jēkabpili apmeklēja Anatolijs Gorbunovs, arī Centrālo bibliotēku. Tajā laikā viņš bija AP deputāts un CK 3. sekretārs. Augstais viesis ilgi pētīja pie durvīm izlikto latvisko V.Ancīša jubilejas afišu, kurā pieminēti gan Ziemassvētki, gan Jāņi! Klusībā pie sevis jau atvadījos no darba. Biju ļoti uztraukta - aizmirsu afišu noņemt. Liels pārsteigums – mūsu darbs tika novērtēts labi. Mūsu nojautas apstiprinājās – Latvijas CK darbinieku vidū jau bija šķelšanās.
Par Mirdzu Muleri un „Literātu” atzinīgus vārdus teica arī Imants Ziedonis avīzē „Literatūra Māksla” (6.02 - 13.02.97.). 1988.g. 31. janvārī rajona bibliotēkā notika dzejas sarīkojums, Klāvu Elsbergu pieminot. Jaunie dzejnieki Klāva vārsmas pacēla kā brīvdomības karogu.
Atmodas gados Mirdza vadīja Jēkabpils rajona centrālās bibliotēkas Tautas frontes grupu (56 dalībnieki). Bibliotēkas telefona numurs 21501 kļuva par saziņas līdzekli.

„1988.g. septembrī laikrakstā „Padomju Daugava” darījām zināmu Jēkabpils TF iniciatīvas grupu. Tie bija: Valdis Brūzītis (Komunālprojekts), Jānis Brūveris (Vides aizsardzības klubs), Mirdza Mulere (Centrālā bibliotēka), Aija Kusiņa (1.vidusskola), Aigars Godiņš (1.vidusskola) Andris Grīnbergs (laikraksta „Cīņa” korespondents), Māra Grīnberga (laikraksts „Padomju Daugava”).
Tajā laikā apzinājām jau 23 atbalsta grupas: Aknīstē, Viesītē, Saukā, Salā, Biržos, Jēkabpilī. Nodibinājām sakarus ar Rīgas TF koordinācijas centru. Sākās drosmīgo neprāta laiks.
1989.g. 20. janvārī M. Mulere ciemā aicināja foto vēsturnieku Pēteri Korsaku, dzejnieku Aleksandru Pelēci un no Zviedrijas atbraukušo literatūras vēsturnieku un gleznotāju Juri Tāru. Sarīkojuma laikā kultūras namu aplenca milicija, jo „ārzemnieks ieradies Jēkabpilī”. Mirdza teica, ka sarīkojums notiek ar Rakstnieku savienības ziņu. Milicija gatavojas aizturēt eleganto Pēteri Korsaku, bet vienkāršā apģērba dēļ nepievērsa uzmanību Jurim Tāram. Pārpratums izraisīja publikas uzmanību. Viesu automašīnai līdz pat Rīgai sekoja „novērotāji”. Mirdzu Muleri iekšlietu darbinieki pratināja vairākas stundas un lika samaksāt soda naudu par „pasu režīma pārkāpumu”.

1991. g. 20. janvāra rītā Mirdza Oskara Dzeņa vadītajā grupā bija barikāžu sargu vidū Zaķu salā, kur sardzē pie televīzijas torņa nomainīja Antona Zvīdra vadītos jēkabpiliešus. Tajā naktī sākās Omon uzbrukums Iekšlietu ministrijai. Viņa domā, ka no lieliem upuriem barikāžu sargus paglāba informācija, ko par Latviju ārzemju žurnālisti raidīja ēterā.

M.Mulere ilgus gadus darbojās rajona dziesmu svētku orgkomitejā. Bija atbildīga par ziediem un piemiņas veltēm uzvarētāju godināšanā. Bibliotēkas meitenes, gaidot Vispārējos un rajona Dziesmu svētkus, agros rītos lasīja lauku ziedus, taisīja pušķus, pina vainagus un vītnes, lai greznotu kultūras nama darbinieku gājienu uz Dziesmu svētku norises vietu.

Ar 1994. g. 1.janvārī direktore Mirdza Mulere aiziet pensijā, par centrālās bibliotēkas direktori kļūst Zinaīda Rabša.
2000.g. 14. aprīlī Latvijas Republikas Kultūras ministrija piešķir Mirdzai Mulerei prēmiju par mūža ieguldījumu publisko bibliotēku darba attīstīšanā.
Jau 15 gadus Mirdza un Vitolds Muleri saimnieko Kūku pagasta Catlakšos. Izaudzināts čakls palīgs saimniecībā, dēls Aldis. Prieku sagādā mazdēli Raivo un Gatis.
Kapitāli izremontēta dzīvojamā māja un pirtiņa. Uzbūvēta garāža un siltumnīca. Izrakts dīķis, iekopta apkārtne. Nelielā piemājas saimniecībā viņi audzē dārzeņus, siltumnīcā tomātu, gurķu un puķu stādus sev un citiem. Kūtiņā saimnieci ikdienu gaida gotiņa, cūciņas, vistas.

M.Mulere saka:
– Es nevaru iedomāties savu dzīvi un darbu bez novadnieku atbalsta, bez viņu darbiem un saskares ar visiem tiem literatūras un mākslas cilvēkiem, kuri iemīlējuši šo Latvijas stūrīti. Es noliecu galvu pateicībā dzīvo un jau viņsaulē aizgājušo priekšā par lielo ieguldījumu manā un bibliotēkas izaugsmē, cilvēka garīguma un patriotisma izkopšanā. Paldies Lūcijai Ķuzānei, Andrim Grīnbergam, Ainai Karlsonei, Valdemāram Ancītim, Albertam Caunem, Pēterim Korsakam, Aleksandram Pelēcim, Martai Paegļkalnei, Lainei Strodei, Elīzei Miezānei u.c. par materiālu vākšanu, apkopošanu un sagatavošanu. Paldies sirsnīgajai skolotājai konsultantei Spodrai Purviņai un video inženierim Voldim Purviņam.
Paldies Rajona kultūras nodaļas vadītājiem Andrejam Mihalovskim un Ludmilai Bērziņai par atbalstu un uzticēšanos. Paldies Jēkabpils Galvenās bibliotēkas kolektīvam par sapratni un strādātgribu!
Īpašs paldies Interneta enciklopēdijas veidotājiem! Tas ir patiesi liels ieguldījums nākotnē pagātnes izzināšanai, Latvijas vēstures bagātināšanai.
– Jā, tie ir mīļie Mulerīši! Viņi dzīvo pēc devīzes: Laime ir dot , - tad būs arī ko saņemt! - saka visi, kas pazīst šo darbīgo ģimeni.

Attēli:
1. Mirdza, Vitolds un Aldis Muleri 1969.g.
2.Mirdzas tēvs un māte pēc laulību ceremonijas Neretas baznīcā 1936.g.
3. Mirdza kristībās 1939.g vasarā krustmātes Elzas Šustiņas (bij. Skolnieces) rokās.
No labās: 1. - Mirdzas tētis, 2. - Mirdzas māsa, 4. - priekšā ar margrietiņām Mirdzas māmiņa.
4. Neretas vidusskolas 4.klases čaklākās naturālistes no labās: Mirdza, Irma Liniņa un Maija Lujāne.
5.Ainas Laivinieces organizētajā ilggadīgo rajona Kultūras nama darbinieku saietā 2007.g. augustā ar A.Mihalovski. Foto Spodra Purviņa
6. No kreisās: Marta Paegļkalne, Mirdza Mulere un Laine Strode priecīgas par sadraudzēšanos.. 2008.g. 12.februārī Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrā. Foto Diāna Dilāne.

2008.g. janvāris

Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs
Sagatavoja Jēkabpils BJC mazpulka dalībnieces Marta Paegļkalne, Laine Strode
Konsultantes Spodra Purviņa un Lūcija Ķuzāne