
Sporta skolotājs, aktīvs Atmodas
dalībnieks,
LTF atbalsta grupas dibinātājs,
LTF kongresu delegāts
Edgars Mukāns ir dzimis 1961.gada 8.janvārī Preiļu rajona
Aizkalnes pagastā. Māte Tekla Mukāne bija linsēklkopības stacijas vadītāja, bet
tēvs Kazimirs Mukāns – finansists.
Septiņu gadu vecumā Edgars uzsāka mācības Preiļu 1.vidusskolā. 1977.gadā
iestājās Murjāņu Sporta vidusskolā, bet pēc pusgada atgriezās Preiļu
1.vidusskolā un 1979.gadā to absolvēja. Izglītību turpināja Rīgas Politehnikumā
Radiotehnikas un sakaru fakultātē, kuru pabeidza 1984.gadā. Apprecējās. Ģimenē
izaudzinātas divas meitas.
Labas sportiskās dotības un sasniegumi noteica turpmākās darba gaitas – E.Mukāns
tika uzaicināts strādāt Preiļu jauniešu sporta centrā „Cerība” par treneri
vieglatlētikas grupām, bet 1988.gadā sāka strādāt Preiļu 1.vidusskolā par sporta
skolotāju.
Sākoties
Atmodai, Edgars Mukāns dzīvi sekoja visām norisēm sabiedrībā un 1988.gadā,
atsaucoties uz Preiļu rajona laikrakstā „Ļeņina karogs” ievietoto sludinājumu
par TF veidošanu Preiļos, iesaistījās Latvijas Tautas Frontes organizēšanā.
E.Mukāna vadībā atbalstītāju grupa izveidojās Preiļu 1.vidusskolā, tā arī tika
reģistrēta Rīgā. Šajā laikā E.Mukāns satika vienu no LTF vadītājām - Sandru
Kalnieti un no viņas saņēma mandātu uz LTF dibināšanas kongresu Rīgā.
Kopā ar domubiedriem E.Mukāns veica sagatavošanas darbu, lai Preiļos nodibinātu
LTF nodaļu. LTF Preiļu nodaļas dibināšanas konference notika 1988.gada
1.oktobrī. E.Mukāns piedalījās konferencē un uzstājās ar runu, kurā iestājās par
brīvu Latvijas valsti. Viņš saņēma konferences mandātu un 8. un 9.oktobrī kā
Preiļu tautfrontiešu delegāts devās uz Latvijas Tautas frontes dibināšanas
kongresu Rīgā. Kongress E.Mukānu ievēlēja LTF domē.
E.
Mukāns atceras: “Pirmo kongresu nevarēja saukt par demokrātijas kongresu,
iespējams, kas nebija pieredzes. Taču jau 2. kongresā bija stipri jūtama
demokrātiskā atmosfēra, kas ļāva ikvienam delegātam runāt un darīt to, ko
uzskatīja par nepieciešamu. Šis kongress bija kā politiskā skola, kurā jau reāli
sāka veidoties jauna veida demokrātiskās sabiedrības kontūras. Kongresa laikā
tika paveikts viens no būtiskākajiem uzdevumiem – tika izvirzīts mērķis par
Latvijas valstiskās neatkarības atjaunošanu. Un to ir palīdzējis sasniegt
ikviens, kurš bija iesaistījies tautfrontiešu kustībā.”
1989.gada
13. un 14.maijā E.Mukāns piedalījās Baltijas asamblejā, kurā bija delegāti no
Igaunijas, Latvijas un Lietuvas. E.Mukāns akcentē: “Šajā sanāksmē bija jūtama
nevis tautu cīņa, bet gan jau ideju cīņa.” Par asamblejas gaitu viņš
rakstīja arī vietējai avīzei „Ļeņina karogs”. Edgars Mukāns bija sava veida LTF
“vietējais rupors”, jo publicējās par visiem aktuālajiem jautājumiem, paužot
savus – pārliecināta tautfrontieša – uzskatus. Piemēram, 1990.gada jūlijā
Preiļos tika organizēts mītiņš, lai aizsargātu Ļeņina pieminekļa saglabāšanu.
Pēc šī mītiņa E.Mukāns publicēja rakstu, kurā iestājās pret komunisma
ideoloģijas simbolu nepieciešamību. Šajā gadā E.Mukāns rakstīja arī par
pilsonības jautājumiem, uzsverot, ka pilsonības likumu mērķis ir saglabāt un
aizsargāt to nāciju, kura ir dibinājusi valsti.
1990.gadā E.Mukāns aktīvi iesaistījās arī LPSR Augstākās Padomes vēlēšanu
kampaņā, skaidrojot Preiļu iedzīvotājiem vēlēšanu likumu, un aicināja atbalstīt
LTF izvirzīto kandidāti LTF Tautsaimniecības komitejas vadītāju
Valentīnu Zeili. Šajā Augstākajā Padomē
pārsvaru guva LTF atbalstītie kandidāti, kā rezultātā 1990.gada 4.maijā Augstākā
Padome pieņēma deklarāciju par Latvijas neatkarību.
Pateicoties Edgara Mukāna sabiedriskajai aktivitātei un atklātajai pozīcijai,
viņš bija iemantojis Preiļu iedzīvotāju simpātijas, un 1990.gadā vietējā
laikraksta „Novadnieks” rīkotajā aptaujā „Gada populārākais cilvēks” bija
nosaukts arī Edgara Mukāna vārds.
1991.gada
13.janvārī E.Mukāns devās uz Rīgu un piedalījās plašajā tautas manifestācijā
11.novembra krastmalā. Manifestācijā krastmalā cilvēki saņēma brīdinājumu par
iespējamo bruņoto apvērsumu un informāciju par traģiskajiem notikumiem Lietuvā,
kur OMON vienības apšāva cilvēkus pie Viļņas TV ēkas.
Sekojot LTF uzaicinājumam, E.Mukāns Rīgā atradās visu barikāžu laikau - līdz pat
janvāra beigām. 20.janvāra naktī viņš atradās pie Saeimas ēkas. Atceroties šo
laiku, 20.janvāra nakti viņš atzīst par draudīgāko, lai gan bailes no OMON
kaujinieku iespējamā uzbrukuma tika izjustas pastāvīgi.
Pēc pāris gadiem E.Mukāns skolā jau būs nostrādājis 20 gadu. Kopš Preiļu
1.vidusskolas reorganizācijas, kas notika 1996.gadā, E.Mukāns strādā par sporta
skolotāju Preiļu Valsts ģimnāzijā. Paralēli sabiedriskajām aktivitātēm un darbam
skolā, E.Mukāns ir turpinājis izglītību – 1991.gadā viņš iestājāss Latvijas
Universitātes Juridiskajā fakultātē, kuru pabeidza 1995.gadā. Kopš 1995.gada
E.Mukāns darbu skolā savieno ar jurista-konsultanta darbu Preiļu rajona padomē.
ATTĒLI:
1. Skolotājs Mukāns 2002.gadā Preiļu parkā skolas krosa laikā
2. LTF biedra Edgara Mukāna mandāti:
a) LTF dibināšanas kongresā 1988.g. oktobrī
b) 2.LTF 2.kongresā 1989. g. 7.-8.oktobrī
c) Baltijas asamblejā 1989.g. 13. – 14. maijā
3. Edgars Mukāns 1989.gada maijā uz ielas Tallinā, pēc Baltijas asamblejas
2005.gada janvārī
Preiļu Valsts ģimnāzija
Darba autore – Inese Mūrniece, 12.klase,
Projekta vadītāja – vēstures skolotāja Natālija Pīzele
LIIS izstrādne