VALDIS MUIŽNIEKS
Ārsts - hiropraktikas doktors,
ortopēdists;
latviešu sabiedrisks darbinieks ASV, ALJA dibinātājs, bijis ALJA valdes
priekšsēdis
(1956-1968), Latviešu fonda dibinātājs un pirmais priekšsēdis (1970 – 1975),
Latviešu Studiju Centra prezidija priekšsēdis, apbalvots ar Triju Zvaigžņu
ordeni (1996)
Valdis Muižnieks dzimis lauksaimnieka ģimenē 1927. gada 1.
decembrī, uzaudzis un gājis skolā Abrenes apriņķa Rugāju pagastā. Beidzis Rugāju
pamatskolu, divus gadus mācījies Balvu ģimnāzijā. Vācu laikā viņa tēvs
Aleksandrs Muižnieks darbojies kā Rugāju pagasta vecākais. Ar 1943. gadu Rugāju
pagasta mežos sāka aktīvi darboties sarkanie partizāni. Muižnieku mājās ir
vietējā telefonu centrāle, tāpēc tai varēja sagaidīt partizānu uzbrukumu. Ģimene
pārcēlās dzīvot uz Rugāju pagasta valdes māju, bet Valdis pēc tēva vēlēšanās
pārgāja dzīvot Limbažos. 1944. gada pavasarī viņš Limbažu ģimnāzijā pabeidza
trešo klasi. Tēvs A.Muižnieks smagi saslima, tika ievietots Rīgā slimnīcā, tur
1944.g. rudenī, īsi pirms Rīgas krišanas, mira. Māte Beatrise Muižniece ar
jaunākajiem bērniem (māsu Veltu, brāļiem Imantu, Māri un Andreju) devās bēgļu
gaitās uz Vāciju. Valdis tajā laikā jau bija vācu armijas gaisa spēku izpalīgos
Ķegumā, vēlāk dienēja Čehijā, arī dažādās vietās Ziemeļvācijā.
Kara beigas viņš piedzīvoja Vācijā, kur, izvairoties no krievu gūsta, sasniedza
Lībeku, kas bija angļu zonā. Pēc dažiem mēnešiem apvienojās ar pārējiem ģimenes
locekļiem Fišbahā, Rietumvācijas amerikāņu zonā. Tur Valdis atsāka skolas gaitas
Fišbahas Kārļa Skalbes ģimnāzijā, to beidza 1947. gada pavasarī. Absolventu gada
grāmatā skolu beidzot V.Muižnieks ir ierakstījis šādu piezīmi: “Vai izgājis
dzīvē īstenošu savus nākotnes nodomus, ir vēl Likteņlēmēja noslēpums, bet esmu
nodomājis dzīvi skatīt mediķa acīm. Šķiet manu otru nākotnes nodomu zinās jau
lielākā daļa klases biedru – gribu būt skautu “dīdītājs””.
1949. gadā Muižnieku ģimene izceļoja uz ASV Misisipi štatu, kur bija paredzēts
darbs Senatobijas kokvilnas laukos. Jau 1951. gada ziemā Muižnieku dzimta
pārcēlās uz Čikāgu. Vasarā Valdis pelnīja iztiku, piedalīdamies betona liešanas
darbos, ziemā strādāja metālapstrādes fabrikā vai Zenita radio rūpnīcā. 1952.g.
Valdis saāka studijas Hiropraktikas koledžā (National College of Chiropractic),
ko beidza ar Doctor of Chiropractic grādu (1957.). Kopš 1959. gada strādā
savā ārsta privātpraksē Kalamazū, Mičiganā. Pēc papildus studijām un
pārbaudījumiem (1973) viņš kļuva par diplomētu hiropraktikas ortopēdistu.
Profesionālā laukā Dr. Valdis Muižnieks ir iecienīts Kalamazū ārsts-hiropraktors
ar plašu un uzticīgu pacientu saimi.
Jau
ģimnāzista gados V. Muižnieks iesaistījās sabiedriskā darbā, vadīdams skautus
Fišbahā un Misisipi. Piecdesmito gadu sākumā viņš piedalās Čikāgas latviešu
jaunatnes pulciņa iniciatoru grupā, Amerikas latviešu jaunatnes apvienības
(ALJA) dibināšanā, darbojas ALJA valdē, bija tās priekšsēdis (1957-1958).
Līdztekus organizēja latviešu jaunatnes vadītāju kursus, 60. gadu sākumā
izstrādāja 6x1 (6 nedēļas nogales gadā) kursu ideju un tos iedzīvināja vidienes
štatos.
Kopš 60. gadiem Dr. V.Muižnieka nozīme bijusi ļoti ievērojama gandrīz visās
latviešu jaunatnes izglītības un kultūras norisēs Ziemeļamerikas kontinentā,
vairums no tām risinājušās viņa ierosmē un vadībā. Dr. V.Muižnieks par šo laiku
ir teicis: “Es atskārtu, ka ļoti svarīgs latviešu sabiedrībai ir latviešu
jaunatnes izglītības jautājums. Un ar to es sāku strādāt. Man likās, ka
administratīvi es varu to izdarīt. Un atskatā jāteic, ka šis tas jau arī tika
sasniegts.”
Dr. V. Muižnieks bija ALA Izglītības biroja loceklis un Augstākās izglītības
nozares vadītājs. Šajā darbā viņam tiešām izdevies sasniegt apbrīnojami daudz.
1966. gadā sadarbībā ar Rietummičigānas universitātes (RMU) administrāciju un
lingvistikas fakultāti Dr. V. Muižnieks noorganizēja universitātē latviešu
valodas kursus, pirmo gadu nedēļas nogalēs, 1968. – 1980. g. vasaras semestros,
bet 1981.- 1992. g. pilnu akadēmiskā gada latviešu valodas programmu ar
profesionāliem mācību spēkiem un visām akadēmiskajām ieskaitēm. Uz latviešu
valodas studijām RMU brauca studenti ne tikai no ASV, bet arī no Kanādas,
Dienvidamerikas, Austrālijas un dažādām Eiropas zemēm. No 1966. gada latviešu
valodu, literatūru, vēsturi RMU mācījušies 1234 studenti, 82 beiguši pilnu
latviešu valodas “major” vai “minor” programmu.
Lai sekmētu programmas darbu, pēc Dr. V. Muižnieka iniciatīvas ar latviešu
organizāciju un personu naudas un darba ziedojumiem universitātes tuvumā uzcēla
studentu mītni ar sabiedriskām telpām un plašu bibliotēku. To nosauca par
Latviešu studiju centru (LSC), un tas kļūst par mājvietu arī latviešu mākslas,
mūzikas un arhīvu krātuvēm. Studiju centru inkorporēja ar nosaukumu Latvian
Studies Center in Association with Western Michigan University, tā vadībā
bija trīs centrālās latviešu organizācijas: ALA, Daugavas Vanagi un Latviešu ev.
lut. baznīca Amerikā. Kopš centra dibināšanas V. Muižnieks bija LSC prezidija
priekšsēdis. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas latviešu valodas studentu skaits
universitātē saruka, mazinājās latviešu sabiedrības finansiālais atbalsts un
latviešu valodas studiju programma RMU tika pārtraukta. Ar ALA valdes un
kongresa lēmumu 1996. g. LSC ēku pārdeva, bibliotēkas un arhīva inventāru
izvietoja pa vairākām iestādēm gan ASV, gan Latvijā.
1970.g.
Dr. V. Muižnieks kopā ar citiem vidējās paaudzes sabiedriskiem darbiniekiem
dibina un izveido Latviešu fondu, kļūstot par tā pirmo priekšsēdi (1970-1975).
Fonda princips, - ar dalībnieku ziedoto vai aizdoto līdzekļu augļiem atbalstīt
tādus latviešu kultūras pasākumus un projektus, kas citādi paliktu neveikti.
Līdzekļu sadalīšanu noteica paši dalībnieki, balsojot par ik gadus iesniegtajiem
projektiem. Līdz šim laikam Latviešu fonds latviešu kultūras atbalstam gan
trimdā, gan Latvijā devis gandrīz pusotra miljona ASV dolāru.
Bez sabiedriskā darba Dr. V. Muižnieks iesaistījies politiskā darbā. Varbūt
tieši viņa kā pusaudža atmiņas par cīņām mežos ar sarkanajiem partizāniem un
tēva dzīves traģiskais noslēgums Valdī ir izraisījis degsmi veselu posmu
darboties politiskā laukā. Viņš piedalījās Ungārijas revolūcijas dienas
atzīmēšanas organizēšanā Kalamazū un Grandrapidos.
Čikāgā krievu sūtņa Menšikova dinejas laikā (1958) viņš informēja ASV presi par
padomju “Gulaga” nometņu tīklu, nododot nometņu karti arī pašam sūtnim
Menšikovam. Žurnāliste Dagmāra Vallena šo epizodi aprakstīja DV mēnešrakstā
(1965.g. Nr. 2): “[..]Dr. Muižnieks bija nopircis dalības karti Menšikovam
par godu rīkotajās vakariņās. Kad Maiks (Menšikovs) ar toreizējo Ilinojas
gubernatoru un pašreizējo ASV sūtni Apvienotajās nācijās – A. Stīvensonu ieradās
telpā un nosēdās pie galda, Dr. Muižnieks piecēlās, piegāja pie abiem un
pasniedza Padomju vergu nometņu karti (to viņš izdalīja arī preses ļaudīm un
daudziem citiem vakara dalībniekiem). Zibsnīja preses fotogrāfu spuldzes! Daži
rīkotāji gribēja Dr. Muižnieku izraidīt, bet viņš paskaidroja, ka ir samaksājis
par vakariņām un grib tās paēst. To viņš arī pēc tam mierīgi izdarīja”.
Kalamazū V. Muižnieks daudzus gadus darbojās Apspiesto tautu komitejā, rīkojot
Apspiesto tautu nedēļas pasākumus. Latvijas otrās atmodas laikā bijis
priekšsēdis Baltijas brīvības komitejā Kalamazū. Kad pieminēja viņa politisko
darbošanos, V.Muižnieks sacīja: “Mana vēlēšanās ir redzēt trimdā demokrātiski
vienotu latviešu saimi, darbojamies mērķtiecīgi savas tautas brīvības labā.”
Valdis Muižnieks ir Akadēmiskās organizācijas Konkordijas Valdemārijas Goda
Filistrs. Par darbību latviešu sabiedriskajā, izglītības un politiskajā laukā
Dr. V. Muižnieks saņēmis Kultūras fonda goda rakstu (1968), ALJA zelta nozīmi
(1959), Daugavas Vanagu centrālās valdes atzinības rakstu par Latviešu Studiju
Centra izveidošanu RMU, Pulkveža Januma balvu, Rietummičiganas
universitātes Goda doktora grādu (1985), Triju Zvaigžņu ordeni (1996).
Apbalvojumu sakarā rakstā “Draudzīgās pārliecināšanas meistars” izdevumā “LAIKS”
(2003.g. 3.– 9. maijs) I.Šīmane un A.Zaļinskis rakstīja:
1996.
gada novembrī Dr. Valdis Muižnieks par darbu Latvijas labā no Latvijas
prezidenta Gunša Ulmaņa Rīgas pilī saņēma Triju Zvaigžņu ordeni. Līdz ar to
nenogurstošo, vienmēr rosīgo cīnītāju par jaunatnes iespēju iegūt latvisku
izglītību tādējādi godinājusi gan ievērojama ASV universitāte, gan atjaunotā
Latvijas Republika. Bet vai viss nu ir paveikts?
– “Es tikai gaidu zaļo gaismu no Latvija Nacionālās bibliotēkas. Esmu gatavs
strādāt ar šo projektu. Es labprāt gādātu šim projektam līdzekļus no ASV visos
veidos, kā vien iespējams. Pērnvasar Čikāgas dziesmu svētku laikā bibliotēkas
direktoram A. Vilkam sacīju, ka gaidu to brīdi, kad buldozeri Daugavas krastā
sāks rakt pamatus projektētajai bibliotēkas ēkai. Tomēr, iekāms tas nav noticis,
nekādu līdzekļu vākšanu es neuzsākšu,” saka Dr. Valdis Muižnieks.
Tiem, kas gadiem ilgi vērojuši Dr. Valža Muižnieka pārsteidzošo, gandrīz vai
neticamo draudzīgās pārliecināšanas veiksmi, nav šaubu, ka Daugavas krastā
vienudien tiešām augšām celsies arh. Gunara Birkerta projektētā Gaismas pils.”
Dr. V. Muižnieka dzīves biedre Lalita
Muižniece – profesore, filoloģijas zinātņu doktore, dzejniece, latviešu
sabiedriskā darbiniece. Valdis ar Lalitu Lāci iepazinās darbodamies ALJA, un
1958. gada augustā viņi nodibināja ģimeni. 1959. gadā dzimis dēls Zintis, 1960.
gadā - meita Sarma.
ATTĒLI:
1. Dr. Valdis Muižnieks
2. V. Muižnieks pasniedz grāmatu par Latviju RMU valodu fakultātes vadītājam Dr.
R. Palmatiram (1983).
3. V. Muižnieks saņem RM universitātes goda doktora grādu no universitātes
prezidenta Dr. Džona Bernharda (1985).
4. V. Muižnieks saņem Triju Zvaigžņu ordeni no Latvijas prezidenta G. Ulmaņa
(1996).
Kontakti: FAX- 001 - 269 – 343 – 7236
2005.gada aprīlī
Ozolkalna pamatskola
Sagatavoja skolas novadpētnieki
Darba vadītāja Sofija Sudarova
LIIS izstrādne