MĀRIS MITREVICS
Mežzinis, Gaujas nacionālā parka
darbinieks,
apbalvots ar Triju zvaigžņu ordeni (2002.)
Pilnā vārdā – Māris Ansis Mitrevics. Dzimis 1940. gada 20.
maijā Rīgā. Abi vecāki savulaik strādājuši kādā Rīgas lombardā. Mārim Mitrevicam
ir arī māsa Dzintra, kura ir 2 gadus jaunāka par viņu.
Māte Aleksandra Mitrevica nu jau sasniegusi 87 gadu vecumu un dzīvo pie dēla
Siguldā. Tēvs Vilis Mitrevics miris Austrālijā.
Lielāko daļu savas bērnības Māris ir pavadījis Rīgā. 1944. gadā, kad Sarkanā
armija ienāca Rīgā, Mitrevicu ģimene emigrēja uz Vāciju, tomēr pēc gada māte ar
bērniem atgriezās Latvijā. Visspilgtākās bērnu dienu atmiņas Mārim saistās ar
kanālu Baltezerā - Gaujas plostnieku ceļa beigu posmu, jo tieši tur Māris
pavadīja visvairāk laika. Ar Gauju saistīta arī visa viņa turpmākā dzīve. Māris
Mitrevics ir beidzis Ādažu septiņgadīgo skolu, 1958. gadā absolvējis Rīgas 1.
ģimnāziju, un 1964. gadā – Latvijas Lauksaimniecības akadēmijas Mežsaimniecības
fakultāti.
Jau studiju gados viņš mēdza brīvajā laikā strādāt par koku pludinātāju. Par
koku pludināšanu arī ticis izstrādāts diplomdarbs. Vēlāk, beidzot LLA, Māris
sāka darbu Latvijas Pludināšanas kantora Gaujas iecirknī, kur nostrādāja
pusgadu, bet vēlāk kļuva par Siguldas Mežniecības mežziņa priekšnieka – Antona
Breidaka - vietnieku. Šajā darbā Māris pavadīja 9 ar pusi gadus. Kā pats atzīst,
tolaik daudz mācījies no sava priekšnieka. 1973.gada 14.septembrī tika pieņemts
LPSR Ministru Padomes lēmums par valsts nozīmes dabas aizsardzības objekta -
Gaujas Nacionālā parka - izveidošanu. 1974. gadā Māris Mitrevics kļūst par
Gaujas Nacionālā parka direktora vietnieku. Šajā darbā pavadīts gandrīz 30 gadu.
Tomēr Māris Mitrevics pats sevi vairāk uzskata par parka dabas aizsardzības
inspektoru, jo tas parkā ir pats galvenais.
1988. gadā Māris Mitrevics uzrakstīja rakstu “Ko pļausim pēc 100 gadiem?”, kurā
pauda savu negatīvo nostāju pret koku masveida izciršanu Gaujas apkārtnē un
mežos vispār. Savu rakstu viņš aiznesa uz tā laika progresīvāko laikrakstu
“Padomju Jaunatne”, kura galvenais redaktors, solīdamies to nodot cenzūrai un
visu nokārtot, viesa Mārim pamatotas aizdomas, ka viņa raksts “dienasgaismu
šī laikraksta lappusēs neieraudzīs”. Tāpēc Māris ar savu sakāmo griezās pie
laikraksta “Literatūra un Māksla”, kur Māris Čaklais to pieņēma un publicēja.
Tas bija viņa ieguldījums sabiedriskās domas veidošanā Atmodas sākumā. Atmodas
laiku Māris uzskata par vienu no sev vissvarīgākajiem brīžiem, tajos gados viņš
ieguva dzīvē tik ļoti svarīgo atziņu: “Kurš tad, ja ne es?” 1990.gadā
pašvaldību vēlēšanās Tautas Frontes Siguldas nodaļa viņu izvirzīja par deputāta
kandidātu ar mērķi virzīt Siguldas mēra amatam. Tā kā Māris nebija tiešs Tautas
Frontes dalībnieks, tas liecināja par viņa lielo autoritāti sabiedrībā. Bet
pavisam drīz viņš pats tomēr atteicās no kandidēšanas. Māris nekad nav sekojis
kolektīvajai domāšanai. Viņš ir dziļi apmierināts, ka arī dēls domā līdzīgi, jo,
mazs būdams, reiz teicis: “Tēt, ja ir daudz žuļiku, tad es gribu būt
inspektors, bet, ja ir daudz inspektoru, tad es gribu būt žuļiks!” Māris
katram novēlēt klausīt vien savai sirdsapziņai un pašam cīnīties par savu
patiesību.
Par izciliem panākumiem Gaujas nacionālā parka izveidē un dabas aizsardzībā
2002. gada pavasarī Latvijas valsts prezidente Vaira Vīķe-Freiberga pasniedza
Mārim Mitrevicam 5. šķiras Trīs zvaigžņu ordeni Vēl tagad viņš atceras, kā
prezidentes kundze iesvētījusi jauniecelto ordeņa kavalieri ar vārdiem: ”Tad,
nu, sargājiet to Gauju!”
Mārim ir ģimene. Sieva Maruta vada Siguldas bērnudārzu “Kastanītis”.
Izaudzinājuši 3 bērnus, kas visi ir beiguši Siguldas 1.vidusskolu. Māris tagad
ir 5 mazbērnu vectētiņš. Meitai Ingai ir trīs bērni, viņa ir Talsu vidusskolas
direktore, kā arī Talsu pilsētas domes deputāte. Vecākais dēls Uģis ir Siguldas
novada domes priekšsēdētājs. Jaunākais dēls Mārcis strādā Siguldas picērijā
“Buca Mario”.
2003.gada novembrī
Siguldas Valsts ģimnāzija
Sagatavoja: 10. b klases skolniece Ieva Vilšķērste
Konsultants skolotājs E. Ceske
LIIS izstrādne