TĀLIS MILLERS

ķīmiķis, neorganiskās ķīmijas un plazmas ķīmijas speciālists,
Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķis,
Triju Zvaigžņu ordeņa komandieris.

Tālis Millers dzimis 1929.g. 4. janvārī ļoti zinoša zemnieka un izcila amatnieka ģimenē Daugavpils apr. Ungurmuižas pag. (tagad Jēkabpils rajona Variešu pag.). Ģimenē auga 3 bērni.
Vecāki bija saimnieciski, sabiedriski, labestīgi, ar zelta rokām apveltīti sava darba darītāji.
Viņi no mazām dienām radināja bērnus arī pie darba un rūpējās par viņu izglītību. Mājās bieži notika vakarēšanas, kur pulcējās zemnieki, agronomi, vetārsti, zootehniķi, melioratori u.c. zinoši cilvēki. Tā jau bērnībā Tālis tikās ar dažādiem cilvēkiem, klausījās viņu gudrās runas.

T.Millers stāsta:
– Ārkārtīgi svētīgs darbs ir ganos iešana. Tur notiek dabas pētīšana, apkārtnes iepazīšana. Man ganāmpulkā bija ļoti laba kārtība. Ganījām kopā ar Džipsīti. Lopiņi labi zināja, ko drīkst darīt un ko ne. Ganos es iemācījos novērot laika apstākļus. Toreiz jau nekādas plēves un apmetņus nepazina. Rudeņos ir lietus, ir krusa nāca pār ganiņa muguru. Mamma deva līdzi vilnas lakatu, ko uzsegt uz pleciem, bet tas ātri izmirka. Tāpēc bija svarīgi pašam vērot, kāda bija saule, kā iet mākoņi, kā izturas putni, ko dara zirnekļi. To visu mācījos skatīt kompleksi, vērot kopsakarības. Kad mazliet paaugos, klāt nāca daži gana darbi – vajadzēja līdzināt kurmju rakumus, grāvjus iztīrīt, izcirst mazos kārkliņus. Tā iemācījos dabā skatīties ar saimnieka aci, redzēt, ko te varu pielabot, padarīt skaistāku.
Mācīties Tālis sāka 1936.g. tikko uzceltajā Liepenes 6 kl. pamatskolā. Aktīvi darbojās 191. Unguru mazpulkā. T.Millers turpina:
– Mācīšanās īpašas grūtības nesagādāja, jo lasīt biju iemācījies jau pirms skolas. Grāmatas un avīzes mūsu mājās vienmēr bija lielā cieņā, un garajos ziemas vakaros kāds no ģimenes locekļiem petrolejas lampas gaismā kaut ko lasīja citiem priekšā. Dažreiz lasīšana individuāli turpinājās zem segas elektriskā lukturīša gaismā. Skolā īpaši patika matemātika un fizkultūra. Abus šos priekšmetus pasniedza pedagogs Nikolajs Āriņš. Īpaši populārs bija volejbols. Cītīgi trenējoties, es, 4. klases skolnieks, spēlēju pagasta izlasē.
Smagajos kara un okupācijas apstākļos mācījos Jēkabpils vidusskolā (1942-1947), kur atkal sastapu lieliskus pedagogus – direktoru un matemātikas skolotāju Jāni Jansonu, vēstures skolotāju Arnoldu Štokmani, klases audzinātāju un vācu valodas skolotāju Elzu Lasi. Augstākais sasniegums sportā vidusskolas laikā bija republikas jaunatnes rekordists un PSRS junioru čempions diska mešanā. Beidzot vidusskolu, saņēmu īpašu diplomu par palīdzību fizkultūras skolotājam.
Mācības Tālis turpināja LVU ķīmijas fakultātē (1947-1952), klausoties izcilo zinātnieku profesoru Augusta Ķešāna, Gustava Vanaga, Alfrēda Ieviņa, Lidijas Liepiņas un Jūlija Eiduka lekcijas un sākot mērķtiecīgi strādāt arī zinātnisko darbu silikātu tehnoloģijā – praksē Brocēnu būvmateriālu kombinātā. Topošais zinātnieks uzskatīja, ka Latvijas derīgie izrakteņi jāizmanto racionāli un mērķtiecīgi.
Studiju laikā T.Millers bija LVU un republikas volejbola izlases dalībnieks, vairākkārt izcīnot čempionu titulus.
Darba gaitas uzsāk rūpnīcā “Rigipss”, bet no 1954.gada sāka strādāt Zinātņu akadēmijas Ķīmijas (no 1965.gada Neorganiskās ķīmijas) institūtā.
1965. gadā institūta direktors B.Puriņš izteica priekšlikumu sākt pilnīgi jaunu pētnieciskā darba virzienu – pētīt procesus, kādi notiek zemtemperatūras plazmā. Pētījumu rezultāti kļuva par pamatu daudzu, galvenokārt grūti kūstošu savienojumu, sintēzes tehnoloģisko procesu izstrādei.
Tā neorganisko savienojumu plazmas ķīmija un tehnoloģija kļuva par T.Millera zinātniskās un organizatoriskās darbības lauku. Darbs zinātnieku grupā, kas auga un paplašinājās, galvenokārt saistījās un joprojām saistās ar plazmas tehnoloģiju. Procesi norisinās reaktoros, kur gāzu plūsmas ātrums sasniedz desmit un vairāk m/s, temperatūra ir ap 4000 – 60000K, bet fizikālo un ķīmisko procesu, kuru rezultātā izveidojas vēlamā sastāva daļiņa, ilgums mērāms sekundes simtdaļās, dažreiz desmitdaļās.
Zinātnieki T.Millera vadībā veica nozīmīgus pētījumus arī plazmas pārklājumu jomā divos virzienos:
1) t.s. termoregulējošie pārklājumi noteikta temperatūras režīma nodrošināšanai slēgtā čaulā, kur paredzēts uzturēties dzīvniekiem vai cilvēkiem, un kuras riņķo ap zemi vairāku simtu km augstumā;
2) pārklājumi dažādu metāla detaļu un konstrukciju virsmu aizsardzībai pret nodilumu un koroziju, ķīmisko un termisko iedarbību.
T.Millers stāsta:
– Sākumā trīs cilvēku grupiņa (T.Millers, U. Cielēns, Z. Gaudzinska) spērām pirmos soļus nezināmajā. Augsttemperatūras sintēzes laboratorijas izveidošanas laikā (1969) tajā strādāja jau ap 20 darbinieku. Maksimālais darbinieku skaits – 66 bija 20.g.s. 80. gadu vidū. Ir liels prieks, ka man, atvirzoties no tiešā zinātniskā darba, atbildību par problēmu risināšanu un tālāko attīstību uzņēmās mani līdzstrādnieki un darba kolēģi.
T.Milleru kā zinošu un prasīgu pasniedzēju (1971-1996) atzinīgi vērtē Rīgas Tehniskās universitātes Ķīmijas fakultātes studenti. Par T. Millera zinātnisko izaugsmi un panākumiem, par viņa 300 publikācijām, saņemtajām 88 autorapliecībām un patentiem, par 15 vadītajām disertācijām var lasīt Latvijas Akadēmiskās bibliotēkas sērijas „Latvijas zinātnieki” 2000. gada izdevumā “Latvijas ZA akadēmiķis Tālis Millers” un internetā http://www.lza.lv/scientists/millerst.htm
Neorganiskās ķīmijas institūta T.Millera vadītā speciālistu grupa par panākumiem aktuālu problēmu risināšanā saņēmusi PSRS Ministru padomes pirmās pakāpes prēmiju (1975) un LPSR Valsts prēmiju (1980). T. Millers ir tehnisko zinātņu kandidāts (1962), ķīmijas zinātņu doktors (1992), profesors (1994), Rīgas Tehniskās universitātes goda doktors (Dr.h.c., 1996), LPSR ZA korespondētājloceklis (1989), LZA īstenais loceklis (1992), Academia Scientiarum et Artum Europaea loceklis (1996). Bijis ZA Neorganiskās ķīmijas institūta direktora vietnieks zinātniskajā darbā (1970–1984), šī institūta direktors (1984–1997), LZA viceprezidents (1992–1994 un 1998–2001) un prezidents (1994–1998), Latvijas Zinātnes padomes loceklis (1993–1998), Latvijas Republikas Augstākās izglītības padomes loceklis (1997–2000), tagad Valsts emeritētais zinātnieks (2001).
Par zinātniskās darbības rezultātiem saņēmis prof. L. Liepiņas, prof. S. Hillera, prof. G. Vanaga vārdā nosauktās medaļas, LZA Lielo medaļu un a/s “Grindex” balvu, iecelts par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri.
Akadēmiķis Tālis Millers turpina aktīvi strādāt zinātnē un organizatoriskajā darbā. Bieži tiekas ar savas dzimtās puses skolu jaunatni. Zinātnieks uzsver, ka šodienas skolēniem ir svarīgi apgūt valodas, nodarboties ar sportu, kas disciplinē cilvēku, māca plānot laiku, iesaistīties un pašam organizēt dažādus pasākumus. Ļoti svētīga ir bijusi darbošanās mazpulkos. Ir Sēlijas asociācijas viceprezidents.

Tālis Millers atceras, ka Latvijas Trešā atmoda vispirms sākās kā inteliģences atmoda. Zinātnieki bija Latvijas Tautas frontes dibinātāju un atbalstītāju pirmajās rindās. 1989.gada 23.augustā, kad notika “Baltijas ceļš” (Latvijas, Lietuvas un Igaunijas Tautas fronšu organizētā demonstrācija pret Ribentropa – Molotova paktu un tā sekām) T.Millers kopā ar ģimeni stāvēja Baltijas ceļā pie Igaunijas robežas. 1991.gada janvārī institūtā zinātniskais darbs nenotika, Neorganiskās ķīmijas institūta darbinieki bija kopā ar barikāžu aizstāvjiem Doma laukumā pie Radionama. Salaspilī institūta ēdnīcā barikāžu aizstāvjiem tika vārīta zupa, cepti pīrādziņi.

T.Milleram ir ģimene. Ar dzīves draugu – Irēnu T.Millers mācījās vienā klasē Jēkabpils 1.vidusskolā. Arī viņa ir ķīmiķe, ilgus gadus strādājusi LVU Cietvielu fizikas institūtā. Meita Andra ir beigusi RTU un strādā a/s “Latvijas gāze” par starptautisko sakaru daļas vadītāju, mazmeita Ieva beigusi LU Juridisko fakultāti.
T.Millers iepazinis vairāk kā 40 pasaules valstis. Daudzreiz viņš ceļojis kopā ar sievu. Pamatīgi iepazīta Eiropa. Kā viesprofesors 1994-1995. gadā viņš strādāja Mecas universitātē Francijā. Ir būts arī Japānā, Ķīnā, Brazīlijā u.c.

ATTĒLI:
1. Tālis Millers kopā ar sievu Irēnu Milleri.
2. Irēna Millere, Tālis Millers, Andrejs Eglītis Lielajā ģildē, koncerta starpbrīdī, 2001.g.okt.
3. Jēkabpils 1.vidusskolas 1947.g. absolventi no kreisās stāv Lūcija Ķuzāne, Tālis Millers, piektā – Irēna Millere, Irēnai aiz muguras pa kreisi Ārija Elksne,1967. gadā kopā ar skolotājiem centra Elza Lase, pa labi direktors Jānis Jansons.
4. Latvijas mazpulku kustības atbalstītāji un veicinātāji. No labās Guntis Ulmanis, Tālis Millers, Jānis Streičs, Aivars Berķis, Valdis Sakars, Jānis Ruško. Foto S.Purviņa
5. T.Millers - mazpulka dalībnieks (1940.)

2004. gada marts

Jēkabpils BJC
Mazpulka dalībnieki Jānis Utināns, Kristaps Cepurītis
Skolotāja Spodra Purviņa

LIIS izstrādne