
žurnālists, grāmatniecības un preses darbinieks,
viens no latviešu trimdas organizāciju vadītājiem ASV,
mecenāts.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi (2001).
Dzimšanas laiks un vieta – 1918.gads 1.februāris, Mārciena (Madonas rajons). 1944.gada 22.septembrī, padomju karaspēkam ienākot Latvijā, ir spiests atstāt Latviju un tēva mājas Lauberē (Ogres rajonā). Vispirms pārcietis Ventspils cietumu, vēlāk Tornas smago grāvrača darbu un gūstu Vesterbūrā, kā arī bēgļu nometni Holcenē (Vācijā). 1951.gadā ar ģimeni ieceļojis ASV, apmezdamies uz dzīvi Kalamazū. Laimīgi saticies ar latviešu meiteni Mirdzu. Ģimenē izaudzināti trīs bērni – Sandra, Māris un Guntis. Tagad viņš ir jauks vectētiņš trijiem mazbērniem.
Pašlaik Vilim Miķelsonam ir 86 gadi. Vairāk nekā 50 no tiem viņš veltījis sabiedriskam darbam Amerikā un Latvijā, arī Vācijā. Jau bēgļu laikā nometnē Vācijā viņš noorganizē latviešu grāmatnīcu. Viņš joprojām ir ierindā: Latviešu preses biedrības centrālās valdes vicepriekšsēdis un kasieris, kā arī Kalamazū Latviešu biedrības goda priekšnieks.
Viļa Miķelsona veidotās grāmatu klētis.
Viļa Miķelsona sabiedriskais darbs ASV līdz 2004.gadam.
Darbs publicistikā un grāmatniecībā
Darbība Latviešu Preses Biedrībā
Amerikas Latviešu Apvienībā (ALA)
Latviešu centrā „Garezers”
Kalamazū Latviešu Biedrībā
Garajā mūžā daudz vērības veltīts arī daudzu citu sabiedrisko organizāciju atbalstīšanai, it īpaši jaunatnes audzināšanas laukā.
Pateicības un apbalvojumi
1993.gada 18.septembrī – Amerikas latviešu apvienības Atzinības raksts par īpašiem sasniegumiem latviskās izglītības, kulturālos un žurnālistiskos pasākumos.
1994.gada 28.martā – LR Valsts Prezidenta Gunta Ulmaņa pateicība.
1997.gadā Pedagogu Izglītības Atbalsta Centra Goda raksts par ieguldījumu latviskās identitātes saglabāšanā, kultūrvēstures apzināšanā un latviskās pašapziņas
celšanā (sakarā ar 1997.gada pedagogu un augstskolu mācībspēku konkursu „Kas ir latvietis?”)
1999.gada 6.oktobrī – LR Kultūras Ministrijas Atzinības raksts par nesavtīgo devumu Dzimtenes kultūrai.
2000.gada 30.septembrī – Latviešu preses biedrības centrālās valdes Goda diploms par pašaizliedzīgo darbu grāmatu klētis izveidojot.
2001.gada 10.novembrī – profesora Luda Bērziņa piemiņas fonda Goda raksts par aktivitāti un devumu profesora Luda Bērziņa piemiņas atjaunošanā.
2001.gada 18. novembrī – Kalamazū Vilis Miķelsons sveikts un godināts sakarā ar viņam piešķirto Triju Zvaigžņu ordeņa Sudraba Goda zīmi. Laikrakstā „Laiks” V. Miķelsons par saņemto apbalvojumus sacīja: „Nedomāju, ka esmu kalnu gāzis, tikai darījis sava latvieša pienākumu. Ja nu Latvijā tas atzīts, tad pateicībā apbalvojumu pazemīgi pieņemu.”
2002.gada 18.novembrī – Amerikas latviešu apvienības Atzinības raksts par īpašiem sasniegumiem ilggadīgā sabiedriskā darbā latviešu organizācijās.
Vilis Miķelsons, dzīvojot svešumā, veicis nozīmīgu darbu Latvijas kultūras uzplaukumam un jaunatnes izglītošanai. Ikviens lasītājs Latvijā saka paldiesVilim Miķelsonam par dāvinātajām Grāmatu klētīm un novēl stipru veselību arī turpmāk.
ATTĒLI:
1. Pie rakstāmgalda
2. Arī dārzkopība Vilim Miķelsonam nav sveša
3. Grāmata “Atmiņu taka. 1950 - 2000”. Sakārtojis V.Miķelsons.
Izdevusi Kalamazū Latviešu biedrība, 216 lpp., 2000.g.
2004.gada oktobris
Marijas Brimmerbergas Pļaviņu vidusskola
Publikāciju sagatavoja 9.a klases skolniece Gundega Grandāne
Projekta vadītāja Edīte Kupča
LIIS izstrādne