ALEKSANDRS MELNGĀRŠS

Policijas darbinieks, Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar 1991.gada barikāžu dalībnieka piemiņas goda zīmi
un Lāčplēša ordeņa goda zīmi

Valmieras policijas pārvaldes galvenais speciālists Aleksandrs Melngāršs dzimis 1954.gadā Cēsīs strādnieku ģimenē, kurā bija 3 brāļi un māsa. Vecāki ir miruši, arī vecākais brālis gājis bojā. Aleksandrs no 1956.gada dzīvo Valmieras rajona Kauguru pagastā, lauku sētā, kur tagad ir neliela zemnieku saimniecība. Tās sastāvā ietilpst zeme, neliels atpūtas komplekss un dīķsaimniecība, kas bija sens Aleksandra sapnis.
No 1973.gada iesaukts Padomju armijā, dienestā ieguvis militāro medicīnas izglītību. 1975.gadā demobilizējies, dienējis Ādažu strēlnieku pulkā, kur sākumā bijis sanitārais inspektors un pēc tam – medicīnas feldšeris ātrā neatliekamajā palīdzībā. Pēc dienēšanas armijā iestājies darbā milicijā. Aleksandrs ir beidzis Rīgas milicijas skolu, kura bijusi labākā skola PSRS un pēc tam, paralēli darbam, mācījies un augstāko juridisko izglītību ieguvis Minskā. Valmieras policijā 18 gadus strādājis vadošos amatos, proti, nodaļu priekšnieks, priekšnieka vietnieks.
90.gados pārgājis darbā ceļu policijā, kur bijis iecirkņa inspektors, vecākais iecirkņa inspektors. Pēdējos 5 gadus viņš ir Valmieras policijas priekšnieka palīgs, policijas struktūrvienības galvenais speciālists, galvenokārt sadarbojas ar presi un masu mēdijiem. Aleksandra dienesta pakāpe ir policijas majors.
Ģimenē ir divi dēli - Andris (22) strādā Smiltenes policijā un Sandis (19) studē biznesa augstskolā “Turība”.
Kaut gan brīvā laika maz, Aleksandrs ar jaunāko dēlu Sandi gan rudenī, gan ziemā kaislīgi aizraujas ar medībām. Aleksandram patīk arī zveja, viņš sargā dabu, savā dīķsaimniecībā viņš ir palīdzējis atkopties novārgušajiem gulbjiem.
Aleksandrs ir autosporta un motosporta atbalstītājs, jo abi dēli nodarbojas ar autosportu. Motosportā Aleksandrs ir aktīvs Kristera Serģa komandas atbalstītājs, operators, kurš iemūžina sportistu veiksmes un neveiksmes video. Parasti brauc līdzi Serģa komandai uz pasaules čempionāta sacīkstēm vasarās, paralēli arī apskata pasauli. Jau sesto gadu pēc kārtas Aleksandrs Valmieras kultūras namā rīko tikšanos ar pasaules motokrosa zvaigznēm.

Atceroties Atmodas laiku, Aleksandrs saka, viņš līdz tam nekad neesot jaucies politikā, jo tā viņu nav interesējusi un viņš pat neesot sapratis, kas tā ir. Tā bijis līdz brīdim, kad notika pirmā visas tautas manifestācija un viss jūtami virzījās uz to, ka Latvija varētu kļūt brīva valsts.
Sākumā Aleksandrs pildīja milicijas priekšnieka pienākumus Valmieras rajonā. Viņa pienākums bija nodrošināt sabiedrisko kārtību visos pasākumos, kas norisinājās rajonā. Viss notiekošais noskaņoja viņu un arī citus milicijas darbiniekus stāvēt vienīgi par Latviju. Netika pieļauti nekādi vietējie “apvērsumi” un mēģinājumi ietekmēt cīņu par Latvijas brīvību (visi ieroči tika turēti slepenībā, lai kāds tos nevarētu piesavināties vai iznīcināt).

Kad 1991.g. janvārī notika apšaude Iekšlietu ministrijā, viņš, uzskatīdams, ka valsts pilsoņa un patriota pienākums ir nelaipot, bet gan cīnīties, devās uz Rīgu, lai ar ieročiem rokās aizsargātu Latvijas valdību. Aleksandrs vadīja 30 cilvēku grupu, kurā visi bija Valmieras policisti. Viņš Rīgā palika 3-4 dienas, līdz OMON uzbrukuma beigām. Pēc tam atgriezās mājās, savā ierastajā dienas ritumā, līdz pienāca augusta puča dienas. Tad atkal bija jādodas uz Rīgu, nācās apsargāt Saeimu, bet šoreiz viņi bija jau ar pieredzi un zināja, kā tas jādara. Kad visas briesmas beidzās, tāpat kā janvārī, atgriezās Valmierā – ierastajā vidē.

Aleksandrs Melngāršs atceras: “Beigās iznāca tā, ka 10 gadus neviens neinteresējās par to, kuri bija tie, kas gan ar ieročiem, gan kailām rokām aizstāvēja Latviju, pat paldies neviens īsti nepateica.” Šīs nevērības iespaidots, Aleksandrs uzrakstīja ziņojumu par to, kuri Valmieras policijas cilvēki bija Rīgā, ko viņi darīja, kur atradās. Tā policisti tikuši apbalvoti ar barikāžu dalībnieku goda zīmēm. Vēl pēc pusgada kāds atcerējies arī par Aleksandru, un arī viņš saņēmis šo apbalvojumu.
Aleksandram bija nepatīkami, ka “jo vairāk gadu pagāja, jo mazāk kādam interesēja, kas tajā laikā notika, daudzi centās to laiku izdzēst no savas atmiņas. Pat tiem, kuriem tagad ir aptuveni 20 gadi, neviens neko neskaidroja, nestāstīja, notikušais visiem bija jāpieņem kā pašsaprotams notikums Latvijas vēsturē.” Redzot, kā tas viss lēnām tiek aizmirsts, un aizvien mazāk pieminēts, Aleksandrs uzskatīja, ka viņa pienākums ir arī Valmierā atgādināt par vēsturi. Viņš nolēma izveidot un uzstādīt piemiņas zīmi 1991.gada notikumiem. Tas izdevās ar Jāņa Sprudzāna, Andra Brieža, Daiņa Saulīša, Gunta Lapiņa un Edgara Čapusa palīdzību. Piemiņas zīme atrodas Valmierā, Rīgas un Grants ielas krustojumā, turklāt, šis zemes gabaliņš ir dāvinājums no Amerikā dzīvojošajiem latviešiem. Aleksandrs domā, ka šī Latvijā ir vienīgā piemiņas zīme 1991.gada notikumu atcerei.
Aleksandrs iesaistīšanos Latvijas Tautas frontes darbībā motivē ar personīgo drosmi un savu pilsonisku pienākumu. To ietekmējusi arī attieksmi pret iepriekšējām un nākamām paaudzēm (vecākiem, bērniem). Citādi rīkoties Aleksandrs nav varējis, jo tas neatbilstu viņa raksturam un pārliecībai. Viņš neslēpj - bail bija, bet bailes neatturēja viņu pildīt savu Latvijas pilsoņa pienākumu.

Aleksandrs ir apbalvots ar 1991.gada barikāžu piemiņas goda zīmi, Latvijas Republikas Iekšlietu ministrijas augstākajiem apbalvojumiem, Lāčplēša ordeņa goda zīmi. Viņš ir pagodināts arī ar citiem apbalvojumiem, piemēram, “Populārākais policijas darbinieks rajonā”. A. Melngārša tel. 42 01325; 42 46100

ATTĒLI:
1. Aleksandrs Melngāršs (centrā) otrajā rindā
2. Piemiņas zīme Valmierā 1991.gada notikumu atcerei

2003.g. novembris

Valmieras 5. vidusskola
Sagatavoja Agnese Upīte, 12. kl. skolniece.
Konsultēja vēstures skolotājs Guntis Dzirkalis, projekta vadītāja Lolita Krilova.

LIIS izstrādne