ZENTA MAURIŅA

	Viena no Eiropā pazīstamākajām latviešu autorēm; rakstniece, esejiste, filozofijas zinātņu doktore (1938). Ievērojamu radošā mūža daļu pavadījusi trimdā - Zviedrijā un Vācijā. Pasaules brīvo latviešu apvienības (PBLA) Tautas balvas laureāte (1969). Radošajā darbā trimdā vienlaikus izpaudusies kā latviete un eiropiete, jau dzīves laikā dēvēta “Eine Frau von europäischem Format”
20.gs. 70.gadi. Foto Leif Geiges, Staufen

Dzimusi 1897.gada 15.decembrī Lejasciemā, mirusi 1978.gada 25.aprīlī Bāzelē, Šveicē. Tēvs – ārsts, māte – pianiste. Bērnībā perfekti apguvusi vācu valodu. Uzaugusi Grobiņas doktorātā. Piecu gadu vecumā pēc bērnu triekas zaudējusi spēju staigāt. 1913 iestājusies Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijā, ko absolvējusi 1915.

• Zenta Mauriņa – Liepājas krievu sieviešu ģimnāzijas abituriente. 1915. • Zentas Mauriņas vecāki Roberts un Melānija Mauriņi ar divām vecākajām meitām

1921-1923 gadā LU studējusi filozofiju, 1923-1927 baltu filoloģiju. Pēc tam skolotāja Rīgas skolotāju institūtā, lektore Latvijas Tautas universitātē Rīgā un Mūrmuižā, 1929 – 1944 arī pašas dibinātā studijā. Kā lektore guvusi lielu popularitāti.

• Zenta Mauriņa – skolotāja. Kopā ar skolēniem 1940.gada 26.maijā Rīgā • Latvijas Tautas universitātes Mūrmuižas nodaļas klausītāji un lektori. Otrajā rindā no kreisās – pirmais Pauls Pētersons (nodaļas vadītājs), trešā – Zenta Mauriņa, ceturtais – Jānis Jaunsudrabiņš. 20.gs. 30.gadi

1929 papildinājusies filozofijā un salīdzinošajā literatūrzinātnē Heidelbergas universitātē Vācijā. 1937 – 1940 rediģējusi “Daugavas Gadagrāmatas” literāro pielikumu.
Pirmā literārā publikācija 1919.gada 29.jūlijā Liepājā, laikrakstā “Libausche Zeitung” – J.Akurātera stāsta “Mana vismīļā” tulkojums. Pavisam Latvijā līdz 1944 rudenim publicējusi 19 grāmatu: monogrāfijas par Raini, Poruku, Dostojevski, Brigaderi, Danti, Frici Bārdu (doktora disertācija), 7 eseju krājumi par latviešu un cittautu rakstniekiem, romāns “Dzīves vilcienā” (1941) un daudz rakstu periodikā, tulkojumi. Izdoti viņas Kopoti raksti 2 sējumos (1939 – 40).
1944 kopā ar vīru Konstantīnu Raudivi emigrēja uz Vāciju.
1946 pārcēlusies uz Zviedriju. 1949-63 bija docētāja Upsalas Universitātē. 1960 ieguva Zviedrijas karaļa stipendiju Itālijas ceļojumam.

• Trimdā Zviedrijā. Zenta Mauriņa latviešu bēgļu vidū Jānim Akurāteram veltītā piemiņas sarīkojumā Upsalā 1947.gada 30.maijā • Zenta Mauriņa, Irēna Mellis un dzīvesbiedrs Konstantīns Raudive uz Grundbergas klints Upsalas tuvumā. 1949.gads

Kopš 1965 dzīvoja Vācijā, Badkrocingenā.
Ārpus Latvijas 1946 - 1972 publicēti: 20 darbi latviešu valodā un 27 vācu valodā, kā arī viņas darbu tulkojumi itāliešu, angļu, krievu, zviedru, holandiešu, somu un dāņu valodā.
Daudz pūļu veltījusi arī tulkotājas darbam. No latviešu valodas vācu valodā pārtulkojusi deviņus darbus, to skaitā K.Raudives “Haosa cilvēks” un “Silvestra Pērkona memuāri”. Latviešu valodā šajā laikā pārtulkojusi trīs franču, divus angļu, divus norvēģu, vienu krievu autora darbu.

• Vācijā. Zenta Mauriņa ar Minsteres ģimnāzijas skolēniem un darbiniekiem. 20.gs. 50.gadi. No Aijas Ebdenes personīgā arhīva • Zenta Mauriņa, Konstantīns Raudive un Valfrīds Lēmanis darbā pie rakstniecei veltītās dokumentālās filmas

Latvijā, Vācijā, Zviedrijā, Somijā, Austrijā un Francijā savas dzīves laikā nolasījusi ap 600 publisku lekciju.
1965. gadā kļuva franču Elzasas akadēmijas goda biedre. 1968. gadā apbalvota ar vācu Nopelnu krusta 1.šķiru. 1971. gadā saņēma Konrada Adenauera balvu, 1977. gadā Šveices naudas balvu (10 000 franku). 1977. gadā Vācijā iecelta par Krocingenas goda pilsoni. Virtembergas izglītības ministrs piešķiris viņai profesora titulu.

• Lekcijas laikā Kolmārā. 1966.gads • Zentas Mauriņas tikšanās ar lasītājiem vienmēr pulcēja daudz dalībnieku. Pārpildītā zāle Kolmārā 1966.gada 6.jūnijā

Zentas Mauriņas biogrāfija ir izdota vāciski: Otto Schepp “Das Herz hat Flugel” (1953).
Mirusi mūža 81.gadā. Apbedīta Badkrocingenas kapos, netālu no savas dzīvesvietas. Dzīvesvietā pie ēkas Rommerweg 9 uzstādīts piemiņas akmens ar uzrakstu. Rakstnieces simtgadē iznāca viņai veltīts izdevums – rakstu krājums “Zenta Maurina. 15.12.1897 – 25.4.1978. Gedenkschrift zum 100. Geburtstag. 1997, Maximilian Dietrich Verlag, Memmingen. Grāmatas prettitulā zem rakstnieces portreta ievietots citāts no laikraksta Frankfurter Neue Presse: “Eine Frau von europäischem Format”.
Ir nodibināts Zentas Mauriņas fonds. Minsteres Latviešu ģimnāzijā iekārtota rakstnieces piemiņas istaba.

• Ar savas monogrāfijas varoni, pianisti Eliju Neiju (Elly Ney) un grāmatizdevēju Dr. Maksimilianu Dītrihu (Maximilian Dietrich) Vācijā, Memmingemā 1953.gada septembrī • Zenta Mauriņa, A.Gēlens (A.Gehlen), V.S. Šlamms (W.S. Schlamm) 1971.gada 24.aprīlī, rakstniecei saņemot kanclera Konrada Adenauera balvu literatūrā

Latvijā padomju okupācijas laikā viņas darbība tika noklusēta vai nomelnota.
Pašlaik iznāk jauni viņas darbu izdevumi. No kopoto rakstu 10 sējumiem 1996 - 2003 izdoti septiņi sējumi, sagatavošanā 8.sējums (izdevniecība “Daugava”, Rīgā).
Rakstnieces 100 gadu atcerei 1997.gada 11. - 12.decembrī Rīgā notika konference “Zentai Mauriņai – 100. Eiropa, Latvija – kultūru dialogs”. Pēc konferences prof. A. Cimdiņas redakcijā izdota grāmata “Zentai Mauriņai – 100. Eiropa, Latvija – kultūru dialogs. Konferences materiāli.” Rīga, “Nordik”, 1998 (latviešu un vācu val.) turpināt
1997.gada jūlijā Grobiņā, vēsturiskajā doktorāta ēkā Lielajā ielā 84 tika atklātas Zentas Mauriņas piemiņas istabas, kuru izveidē lielu ieguldījumu devusi sabiedrība (skat. Mirdza Gūža, Mirdza Birzniece).

• Uzraksts uz kapakmens • Kapa vietas kopskats Badkrocingenas kapsētā. 2005.gads. Imanta Baloža personīgais arhīvs

Attēli no Rakstniecības, teātra un mūzikas muzeja un Vācijas izdevniecības Maximilian Dietrich Verlag grāmatām “Zenta Maurina. Bilder aus ihrem Leben. 1983” un “Zenta Maurina. 15.12.1897 – 25.4.1978. Gedenkschrift zum 100. Geburtstag. 1997”.

2007.gada 15.decembrī
© PBLA