EDGARS MĀRTINSONS
mūzikas skolotājs,
kordiriģents un kordziedātājs,
Dziesmu svētku dalībnieks
Skolotāja - kordiriģenta dzīves moto:
“ Mans darbs – mūzika,
Mana atpūta - mūzikas klausīšanās,
Mans vaļasprieks- dziesma.”
Edgars Mārtinsons dzimis 1937. gada 12.jūlijā Gulbenes
rajona Beļavas pagasta (bij. Vecgulbenes pag.) “Kalniešos”. “Ģimenē bijām
pieci bērni. Es esot saņēmis pat Kārļa Ulmaņa pūriņu,” atceras Edgars.
“Tēvs bija dažādu darbu veicējs, māte - mājsaimniece. Mājā bieži skanēja
dziesmas, jo māte bija ar samērā labu balsi, liela dziedātāja, tautasdziesmu un
sadzīves dziesmu mīļotāja. Jau agrā bērnībā kopā ar māti dziedājām, arī visa
ģimene kopīgi muzicējām. Sešu gadu vecumā uzsāku ganu gaitas pie saimnieka.
Ganiņa drūmo ikdienu līksmāku darīja dziesma.”
Edgars skolas mācības sāka 1948. gada 1. septembrī Beļavas pagasta Kantora
skolas 2. klasē. Pirmajai klasei nepieciešamās zināšanas bija apguvis mājās.
Kantora skolā pabeidza sešas klases, jo skolu reorganizēja par četrklasīgo
pamatskolu. Jau 5. klasē pašmācības ceļā apguva akordeona un klavierspēli. Skolā
piedalījās korī (diriģents Boriss Cepurītis, klavieru un akordeona konsultants
V. Upītis).
1955.gada
1. septembrī Edgars Mārtinsons uzsāka mācības Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas
vidusskolas kordiriģentu nodaļas 1. kursā. Šajā laikā aktīvi iesaistījās Cēsu
pilsētas mākslinieciskajā pašdarbībā: dziedāja, dejoja tautiskās un sarīkojumu
dejas. Diriģenta zizli pret kuģa stūri nomainīja dienests armijā (1957.). 1961.
gada 1. septembrī atsāka mācības Cēsu Mūzikas vidusskolas 3. kursā. Mācību
slodzes rezultātā radās veselības problēmas un, sakot Edgara vārdiem, “..biju
spiests ņemt akadēmisko gadu.”
Alfrēda Kalniņa Cēsu Mūzikas vidusskolu pabeidza 1964. gada jūlijā, iegūstot
specialitāti - koru diriģents, dziedāšanas skolotājs vispārizglītojošajās
skolās. Jau mācību laikā Cēsu Mūzikas vidusskolā viņš strādāja ar
mākslinieciskās pašdarbības kolektīviem: bija Cēsu Kultūras nama vīru vokālā
ansambļa vadītājs, Cēsu garnizona karaspēka daļas kora un Vecpiebalgas Kultūras
nama jauktā kora diriģents, kormeistars Cēsu vīru korim “Dziedonis”. 1964. gadā
Cēsu rajona izglītības nodaļa E.Mārtinsonu iecēla par mūzikas skolotāju
Vecpiebalgas vidusskolā. E. Mārtinsons ar labiem panākumiem sagatavoja
Vecpiebalgas Kultūras nama jaukto kori Latvijas Dziesmu svētkiem (1965.).
1966. gada rudenī skolotājs E. Mārtinsons iestājās Ļeņingradas Kultūras
institūta kora un orķestra diriģentu nodaļā. Viņš tika pārcelts darbā par
mūzikas skolotāju uz Cēsu 2. Vidusskolu, strādāja arī Kūduma astoņgadīgajā
skolā, vienlaicīgi vadīja arī Vecpiebalgas jaukto kori. Šajā laikā izveidojās
laba sadarbība ar Cēsu rajona virsdiriģentu Imantu
Kokaru. Abi bija Cēsu rajona Darba svētku virsdiriģenti (1968.). Edgars
Mārtinsons bija arī Raunas zonas (1968.) un Mazstraupes zonas (1971.) koru
virsdiriģents.
E.
Mārtinsons vēlējās strādāt arī par profesionālu mākslinieku, izturēja konkursu
un no 1969. gada 2. janvāra viņu ieskaitīja par vokālistu Valsts Dziesmu un deju
ansamblī ”Daile“. Sākās koncertceļojumi pa Latviju un ārpus republikas robežām.
Sakot paša diriģenta vārdiem, “...neatlika vairs pietiekami daudz laika
studijām un tādēļ izņēmu dokumentus no institūta 3. kursa.”
Koncertu slodzes rezultātā pasliktinājās veselība, viņš atsacījās arī no dalības
ansamblī “Daile”, un turpināja strādāt par skolotāju un diriģentu Cēsīs un Cēsu
rajonā. Ar 1971. gada 1. septembri E. Mārtinsons sāka strādāt par dziedāšanas
skolotāju Liepas ciema astoņgadīgajā skolā. Atkal plašs jo plašs darba lauks:
bija ne tikai skolotājs skolā; viņa vadībā darbojās ciema jauktais koris,
ansambļi, pūtēju orķestris, stabulnieku ansamblis, ciema lauku kapela, estrādes
ansambļi Lodes drenu cauruļu rūpnīcā un 2. Profesionāli tehniskajā vidusskolā
Jāņmuižā, arī vīru vokālais kvartets Cēsu patērētāju biedrības klubā. Tā līdz
1977. gadam, kad ģimenes apstākļu dēļ nepieciešams pāriet darbā uz Gulbenes
rajonu. Strādāja Gulbenes astoņgadīgajā skolā un Lejasciema vidusskolā par
dziedāšanas skolotāju, vadīja arī Galgauskas Kultūras nama jaukto kori.
Lielu pacietību un mīlestību diriģents veltījis, lai sagatavotu korus. Viņš
uzskata, ka latviešu kultūrā nav svētku, kuri spētu līdzināties Dziesmu
svētkiem. Mēģinājumos neatlaidīgā darbā Edgara Mārtinsona vadītie kori
izveidojās par spēcīgiem kolektīviem, kuri savu devumu parādīja Dziesmu svētkos:
Gulbenes astoņgadīgās skolas koris izcīnīja 3. vietu Latvijas skolu jaunatnes 4.
Dziesmu un deju svētkiem veltītajā skolēnu koru skatē (1979.), 2. vietu
republikas skolu jaunatnes koru festivālā (1980.), 2. vietu skolu jaunatnes
mākslinieciskās pašdarbības skatē Gulbenes zonā (1981.). Arī Beļavas pagasta
Krišjāņa Valdemāra astoņgadīgās skolas 4.- 8. klašu skolēnu koris E.Mārtinsona
vadībā rajona skolu koru skatē ieguva 2. vietu.
Kad sabiedrībā popularitāti ieguva lauku kapelas, Beļavas Kultūras nama lauku
kapela E. Mārtinsona vadībā zonas skatē Balvos ieguva 2. vietu un tiesības
piedalīties republikas lauku kapelu salidojumā Siguldā (1986.).
Kopš
1994.gada skolotājs turpina pilnveidot mūzikas tradīcijas Ozolkalna pamatskolā.
5.- 9. klašu koris piedalījās skolu jaunatnes 8. Dziesmu un deju svētkiem
veltītajā koru skatē un ieguva tiesības piedalīties rajona Dziesmu un deju
svētkos. Ozolkalna pamatskolas lauku kapelas priekšnesumi priecē ne tikai
vietējos klausītājus. Tās vārds izskanējis arī rajona un republikas pasākumos:
gūti panākumi muzikālajā konkursā “ Do-Re- Mi”, arī republikas lauku kapelu
saspēlē Rīgā, par ko Edgars Mārtinsons saņēma LR IZM Valsts Jaunatnes Iniciatīvu
centra Atzinības rakstu. Atzinības E. Mārtinsons saņēmis arī par veiksmīgu,
sistemātisku muzikālā gara un muzikālo tradīciju uzturēšanu Ozolkalnā, skolas
goda aizstāvēšanu ar mūziku saistītos pasākumos.
Savā brīvajā laikā viņš vada vīru vokālo ansambli “ Namejs” Gulbenes rajona
Kultūras centrā. Repertuārā ir patriotiskas un sadzīves dziesmas, arī klasika.
Ansamblis sniedzis koncertus arī Rīgā, Cēsīs, Līvānos, Krāslavā, Dagdā, Ļaudonā,
Salaspilī u.c.
Pats skolotājs no 1997. gada decembra dzied Rīgas Latviešu biedrības Nacionālajā
vīru korī ( diriģents E. Račevskis). Arī XXIII Vispārējos latviešu Dziesmu
svētkos Edgars Mārtinsons piedalīsies ar šo kori kā pirmais tenors. Viņš
uzskata, ka lielu skaistumu nes pašaizliedzīgā darbā veidotā dziesma. Ir
gandarījums dziedāt un just sevi par lielā kopkora sastāvdaļu.
“Ar dziesmu savijas cilvēka mūžs, dziesma ir cilvēka mūža pavadone,” tā
var sacīt par Ozolkalna pamatskolas mūzikas skolotāju E.Mārtinsonu.
Attēli:
1. E. Mārtinsons - Valsts dziesmu un deju ansambļa Daile vokālists 1969. gadā.
2 . Liepas ciema koris Straupē 1971. gadā, diriģents Edgars Mārtinsons.
3 . Ozolkalna pamatskolas kapela lauku kapelu saspēlē Rīgā 1998. gadā.
4 . Vīru koris Namejs koncertē Gulbenes Kultūras centrā 2002. gadā, centrā E.
Mārtinsons.
2002.gada oktobris
Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja skolas novadpētnieki novadpētnieki.
Konsultantes skolotājas Biruta Pokule un Sofija Sudarova.
LIIS izstrādne