MARTA MARTINSONE
ilggadēja skolotāja,
bibliotekāre
Marta Martinsone (dzim. Krūmiņa) dzimusi 1927. gada 11.
februārī Alūksnes rajona Liepnas pagasta “Dārzniekos”. Tēvs Jūlijs strādāja
ārzemju firmās par kokšķirotāju, māte apsaimniekoja 4 ha lielu saimniecību
Liepnas pagasta “Dārzniekos “.
Marta beigusi Liepnas pamatskolu, Viļakas vidusskolu, Jelgavas pedagoģisko skolu
un Latvijas Valsts universitātes Filoloģijas fakultāti (1967.), iegūstot
filologa, latviešu valodas un literatūras skolotāja kvalifikāciju.
“Jau bērnībā vēlējos būt skolotāja. Spēlēs ar brāli, kaut arī viņš bija
vecāks par mani, un kaimiņu bērniem es vienmēr biju skolotāja,” stāsta Marta
Martinsone. Viņas darba gaitas sākās Alūksnes rajona Liepnas pagasta Malienas
pamatskolā par pagaidu pārzini, tad par skolotāju Balvu rajona Vīksnas
septiņgadīgajā skolā. Tur viņa nodibināja ģimeni Ž. Miškinu. “Šeit es
iemīlēju skolotājas darbu, bērnus, un tālākās manas darba gaitas saistījās ar
skolu,” tā Marta raksturo savu darba sākumu skolā. Strādājusi arī Kalkunes,
Eglaines, Subates skolās, Ilūkstes vidusskolā. Darba vietas skolotājai vajadzēja
mainīt sakarā ar vīra darba maiņām. Pēc vīra aizbraukšanas uz Kamčatku 1972.
gadā laulība ar vīru tika šķirta. Marta viena audzināja divas meitas - Irinu un
Māru.
Ar 1962. gada septembri Marta Martinsone sāka skolotājas darba gaitas Gulbenes
2. astoņgadīgajā skolā, bet ar 1968. gada septembri - par direktora vietnieci
mācību darbā. Darbu Ozolkalna astoņgadīgajā skolā sāka 1970. gada 11. oktobrī
par latviešu valodas un literatūras skolotāju un skolas bibliotekāri, bet ar
1971. gada septembri – par direktores vietnieci mācību darbā. Skolotāja atceras:
“Iemīlēju bibliotekāres darbu. Jau no bērnības patika lasīt grāmatas.
Bibliotekāres darbā padziļinājās mana interese par grāmatām. Pabeidzu grāmatu
iesējēju kursus, mācīju bērniem arī labot un iesiet grāmatas.”
Biruta Žvīriņa atzīst, ka Marta kā direktores vietniece mācību darbā veica
nopietnu darbu mācību procesa pilnveidošanai, skolēnu ieinteresēšanā zināšanu
apguvei. Mācot latviešu valodu un literatūru, skolotāja prasmīgi izmantoja
mācību metodes skolēnu aktīvam darbam stundā. Bērniem bija noturīgas, vispusīgas
zināšanas dzimtajā valodā. Ar literāro darbu palīdzību sekmēja bērnu radošo
darbību, attīstīja viņu domāšanu, palīdzēja izprast literārās valodas
mākslinieciskās bagātības, mācīja dzīvot latvisko tradīciju garā. Marta
Martinsone par izcilu darbu apbalvota ar krūšu nozīmi “Teicamnieks tautas
izglītības darbā (1979.).
Bibliotekāres
darbā veicināja skolēnos pārliecību par grāmatu lasīšanu kā garīgo bagātību
avotu. Aktīvi darbojās skolas bibliotēkas padome, kurā ietilpa pārstāvji no
visām klasēm. Pulciņa “Jaunie bibliotekāri” dalībnieki mācījās iesiet grāmatas,
laboja tās un palīdzēja darbā ar lasītājiem. Tika organizētas literārās
pēcpusdienas, kuras veltītas rakstnieku un dzejnieku jubilejām, Grāmatu svētki,
daiļlasītāju konkursi un citi pasākumi. Izdeva biļetenu “Draugos ar grāmatu”.
Bibliotēkā darbu virzīja tā, lai grāmata kļūtu par taciņu, kas ved uz bērna
intelektuālās attīstības virsotnēm. Ozolkalna astoņgadīgās skolas bibliotēka
ieguva otro vietu rajona skolu bibliotēku skatē (1978.), bet rajona latviešu
valodas un literatūras kabinetu skatē Ozolkalna astoņgadīgās skolas kabinetam
(vadīt. M. Martinsone) - trešā vieta (1977.). Bibliotekāru pulciņa dalībnieki ar
savām iesietajām grāmatām piedalījās arī republikāniskajā skatē un konkursā,
kurā skola guva atzinīgu vērtējumu. Ozolkalna astoņgadīgās skolas iesietās
grāmatas bija izvietotas kinoteātra skatlogā Rīgā.
Skolas bibliotēka piedalījās skatē “Labākā skola mācību grāmatu saglabāšanā“,
kurā ieguva otro vietu republikā (1987.). Par darbu skolas bibliotēkā Marta
Martinsone dalījās pieredzē ar sava rajona un Ludzas rajona bibliotekāriem.
Skolotāja vadīja arī rajonā praktiskas nodarbības grāmatu iesējējiem, apzinīgi
darbojās rajona Brīvprātīgajā grāmatu draugu biedrībā, par ko saņēmusi Latvijas
Brīvprātīgo grāmatu draugu biedrības Goda rakstu (1988.). Ozolkalna deviņgadīgās
skolas skolēnu kolektīvs par labiem panākumiem republikāniskajā konkursā “Mana
grāmata” saņēma LR IZM Goda rakstu (1992.).
Skolotāja Marta Martinsone dziļi pārzināja savu mācāmo priekšmetu, bija
patstāvīga spriedumos, prata tos aizstāvēt, draudzīga, izpalīdzīga gan ar
darbiem, gan padomiem. Martā mīt radošums, domas spēks un kultūra. Skolotājas
sirds vienmēr ir atvērta dziesmai un cilvēkiem. Viņa dziesmā tur dzīvu latvju
tautas garu. Ir dziedājusi Gulbenes Kultūras nama korī, skolas skolotāju
vokālajā ansamblī. Par to Marta saka: “Mūsu skolas skolotāju vokālais
ansamblis piedalījās vokālo ansambļu skatēs, guvām arī labus rezultātus,
dziesmas skandējām gan savas skolas, gan rajona skolu dažādos pasākumos.
Ansambli vadīja Valentīns Martinsons, ar kuru Marta apprecējās 1972.gadā. Arī
otrā laulība ir šķirta.
Ozolkalna pamatskolā Marta Martinsone nostrādāja līdz 1999. gada 1.septembrim,
kad kopā ar meitas Māras ģimeni vajadzēja pārcelties dzīvot uz Liepāju. Ar
sirsnību skolotāja atceras Ozolkalna pamatskolas kolektīvu: “Man īpaši tuvs
bija šīs skolas kolektīvs. Ar siltumu sirdī atceros bijušo skolas direktori
Birutu Žvīriņu, tagadējo direktori Sofiju Sudarovu, skolas skolotājus un
darbiniekus.”
Tagad skolotāja dzīvo Liepājā kopā ar meitas Māras ģimeni. Meita Māra strādā par
māsu - saimnieci Jaunliepājas Primārās veselības aprūpes centrā, bet otra meita
Irīna – par ģimenes ārsti Liepājā. Martai meitu ģimenēs ir četri mazbērni un
trīs mazmazbērni. Viņa palīdz mācībās mazmeitiņai Viktorijai Gromovai, kura
mācās Liepājas 15.vidusskolas 3. klasē. Arī tagad grāmata un dziesma ir
skolotājas Martas Martinsones dzīves neatņemama sastāvdaļa.
ATTĒLI:
1.Dziesmu svētku gājiens 1970. gadā. Koriste Marta Martinsone
(labajā pusē ar ziediem rokās).
2. Ozolkalna pamatskolas skolotāju kolektīvs 1996. gada septembrī.
Marta Martinsone pirmajā rindā (otrā no kreisās puses).
Martinsones M. adrese: Liepājā, Ģen. Baloža ielā 4 LV – 3402, tālr. 3456326.
Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja: Ozolkalna skolas novadpētnieki.
Konsultantes skolotājas Biruta Pokule un Sofija Sudarova.
LIIS iztrādne