MĀRIS MANTENIEKS
Fiziķis, 40 gadus strādājis kā pētnieks
ASV Kosmiskās telpas izpētes centrā;
Latviešu nacionālpolitisks darbinieks ASV, veicinājis baltiešu sadarbību,
publicējis darbus par Baltijas vietu sabiedroto valstu diplomātijā;
apbalvots ar Piemiņas medaļu „Sekmējot Latvijas dalību NATO”
un IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2007)
Māris Mantenieks piedzima 1937. gada 26. novembrī Liepājā.
Tēvs strādā par Liepājas pienotavas vadītāju. Pēc laimīgas izbēgšanas no čekistu
represijām 1941.gadā, Mantenieku ģimene ar četriem maziem bērniem 1944. gada
oktobrī spiesta doties bēgļu gaitās uz Vāciju. Pārvarot kara laika lielās
grūtības, pēc vairākām apmešanās vietām Vācijā ģimene nonāk bēgļu nometnē angļu
zonā Lādes (Lahde) tuvumā, kur bērniem ir iespēja apmeklēt latviešu pamatskolu.
1950. gada februārī Mantenieki beidzot izceļo uz Ameriku, nonākot Ohaio (Ohio)
štatā, Čilikotes (Chilicothe) pilsētas tuvumā, kur tēvs smagi strādā lauku
darbos. Bērni apmeklē lauku pamatskolu, bet vasarās bauda lauku dzīves jaukumus.
Pēc
divu gadu darba laukos Mantenieku ģimene dodas uz lielpilsētu Klīvlendu (Ohaio).
Tur tēvs atkal var strādāt pienotavā, bet šoreiz gan kā mašīnu apkopējs. Māris
pēc vidusskolas pabeigšanas iestājās Rietumrezerves (Western Reserve)
universitātē, tur iegūstot bakalaura grādu fizikā. Viņš ir akadēmiskās kopas
„Austrums” biedrs. Pēc augstskolas beigšanas Māris uzsāk darbu kā fiziķis -
pētnieks ASV federālās valdības Kosmiskās telpas izpētes centrā (NASA-John Glenn
Research Center), risinot elektroenerģijas ražošanas problēmas, izmantojot šim
nolūkam magnetohidrodinamiskos (MHD) ģeneratorus. Piedalījies arī „elektriskās
raķetes” idejas izpētē un tās attīstīšanā. John Glenn pētniecības centrā M.
Mantenieks nostrādā vairāk nekā četrdesmit gadus, publicē ap četrdesmit
pētnieciskus darbus un referē daudzās starptautiskās zinātniskās konferencēs.
Turpat darbavietā NASA pētniecības centrā viņš satiek savu nākošo dzīvesbiedri
Donnu. Laulībā piedzimst meita Melānija, kura uzaugot pārceļas uz dzīvi Čikāgā.
Diemžēl Donnai latviešu sabiedriskā dzīve tomēr nav īsti pieņemama, un šī
iemesla dēļ laulātie katrs aiziet savu ceļu. 1988. gadā Māris Amerikas latviešu
apvienības kongresā satiek Ināru, un gadu vēlāk viņi slēdz laulības.
Jaunībā M.Mantenieks ir aktīvs sporta piekritējs, piedalās Klīvlendas latviešu
futbola, basketbola un volejbola komandās, kā arī augstskolas futbola komandā.
Basketbola un volejbola komanda „Stars” sacenšas ar latviešu komandām Čikāgā,
Filadelfijā, Detroitā un citos latviešu centros. D.V. futbola komanda spēlē
Klīvlendas pilsētas līgā ar citu tautību komandām, kā arī ar citām latviešu
centru komandām. Viņš aktīvi piedalās arī tautas deju grupas nodarbībās.
1978. gadā Māris iesāk sabiedrisko darbību, iestājoties Klīvlendas latviešu
biedrībā. Uzsākot darbību šajā jomā, viņš jau 1979.gadā palīdz dibināt
Klīvlendas baltiešu komiteju. Komiteja rīko politiskas demonstrācijas, raksta
vēstules ASV valdības pārstāvjiem, rīko no Baltijas uz Sibīriju izvesto tautiešu
piemiņas dievkalpojumus un baltiešu draudzības vakarus. Darbs Klīvlendas
Latviešu biedrībā paver iespēju darbam Amerikas latviešu apvienībā
(ALA). 1981.-1983. gadā Māris kalpo ALAs valdē, pildot Ārlietu informācijas
nodaļas vadītāja pienākumus. Viņš arī sadarbojas ar Baltiešu apvienoto nacionālo
komiteju (JBANC) Vašingtonā un Baltiešu brīvības līgu (BAFL) Losandželosā,
Kalifornijā.
Savā
nacionāli politiskā darbā M. Mantenieks sarakstās un satiekas ar ASV valdības
iestāžu pārstāvjiem, iepazīstina tos ar Baltijas valstu likteni Padomju
Savienības okupācijas režīmā un aicina ASV kongresā atbalstīt baltiešu
iesniegtās rezolūcijas. Viņš organizē un piedalās demonstrācijās, kurās tiek
pausts atbalsts Baltijas valstīm, skaidrots šo valstu tā brīža politiskais
stāvoklis. Viņa rakstītās vēstules tiek publicētas Amerikas laikrakstos un
žurnālos. Sevišķs sasniegums bija viņa publicētie komentāri par Baltijas valstīm
iecienītajā ārlietām veltītā žurnāla „Foreign Affairs” 1981. gada rudens un
1990. gada vasaras izdevumos.
Kā viens no baltiešu un latviešu vadītājiem (leader) Māris tiek uzaicināts
vairākas reizes uz Balto namu. Visnozīmīgākā viesošanās notika 1988. gada 14.
jūnijā, kad prezidents R.Reigans pasludināja 14. jūniju par Baltijas valstu
brīvības dienu. Redzot Baltajā namā tikai baltiešus, klausoties ASV flotes stīgu
kvartetu un baudot elegantākās uzkodas – ceremonija visiem klātesošajiem šķita
ļoti aizkustinoša. 1989. gadā Māris piedalās vispasaules baltiešu organizāciju
vadītāju konferencē Londonā. Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas viņš aktīvi
sadarbojas ar Baltijas valstīm labvēlīgi noskaņoto Ohaio štata senatoru Georgu
Voinoviču, tādējādi veicinot Baltijas valstu iekļaušanu NATO valstu sastāvā
(2004).
Kopš jaunības Māri interesē vēsture, it sevišķi jautājumi par Baltijas valstu
lomu savienoto diplomātijā Otrā pasaules kara laikā. Viņš referē par saviem
pētījumiem amerikāņu universitātēs un Baltiešu akadēmiskās (AABS) konferencēs.
Ar Klīvlendas baltiešu komitejas palīdzību Māris Mantenieks sastāda un 1984.
gadā publicē dokumenta krājumu „Baltiešu valstis – vakar aizmirstas, šodien
ievērotas” (Baltic States – Yesterday Forgotten, Remembered Today). 1987.
gadā tiek publicēts darbs „Baltiešu valstis - morāls jautājums rietumiem” (Baltic
States – A Moral issue for the West).
Pētījums
„FDR (Franklin D. Roosevelt ) un Baltijas valstis” (FDR and the Baltic
States) tiek publicēts grāmatā „Franklins D. Rūzvelts un modernās pasaules
formēšana” (Franklin D. Roosevelt and the Formation of the Modern World, M.
E. Sharpe, Armonk, New York, 2003). Viņa raksts 1943: gads, kurā Rūzvelts
nodeva Baltijas valstis ir lasāms Okupācijas muzeja 2005. gada gadagrāmatā.
Kamēr Māris nodarbojas ar vēstures pētījumiem, tikmēr viņa sieva Ināra
Punga-Manteniece raksta vēsturiskus romānus. Viņas romāns „Baltijas dzintars”
(Baltic Amber) 2007. gadā tiek izdots Latvijā. Mārim un Inārai 1993. gadā
piedzimst dēls Andrejs, kurš tiek audzināts latvietības garā. Viņš tekoši ne
tikai runā latviski, bet arī vāciski. Dēls apmeklē latviešu svētdienas skolu,
dejo tautas dejas, spēlē futbolu un pūš tauri. Lai apciemotu savus radus, Māra
Mantenieka ģimene vienmēr ar lielu prieku ierodas Dzimtenē.
ATTĒLI:
1. Māris Mantenieks Klīvlendā uzrunā baltiešus pret Molotova-Ribentropa pakta
atzīšanu vērstās demonstrācijas laikā. 1989. gads.
2. Grāmatas „Franklin D. Roosevelt and the Formation of the Modern World”, M. E.
Sharpe, Armonk, New York, 2003.
3. Māris Mantenieks saņem Piemiņas medaļu „Sekmējot Latvijas dalību NATO” no
Prezidentes Vairas Vīķes-Freibergas.
4. Piemiņas medaļa „Sekmējot Latvijas dalību NATO” .
Viesītes vidusskola
Sagatavoja Dagnija Davidāne, 11.klases skolniece, sadarbībā ar Māri Mantenieku
Konsultants – Roberts Orups, direktora vietnieks informātikā
Ievietots ar PBLA atbalstu