KONSTANTĪNS MAKŅA

ilggadējs preses darbinieks,
aktīvs Trešās Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi (2000.)

K.Makņas lielākā aizraušanās paliek šahs.

Konstantīns Makņa ir dzimis 1935.g. 26. maijā pie pašas austrumu robežas, kur dažu kilometru attālumā pāri Daugavai dzīvo poļi un baltkrievi. Tā ir Piedrujas puse Krāslavas rajonā, kur iedzīvotāju sastāvs ir ļoti dažāds. K.Makņa ir baltkrievs, taču paveicis milzīgu darbu Latvijas labā.
K.Makņa pabeidza Indras vidusskolu. Vēlāk studēja Latvijas Valsts Universitātē, septiņdesmitajos gados K.Makņa strādāja par skolotāju Krāslavas 1. vidusskolā, pasniedza krievu valodu un literatūru. Viņa stundas bija akadēmiskas, attiecībās ar skolēniem vienmēr valdīja izpratne.
No 1968. gada K.Makņa sāka strādāt Krāslavas pilsētas avīzē, kas tajā laikā bija Latvijas Kompartijas preses orgāns ar nosaukumu "Komunisma Ausma".
No 1971. gada K.Makņa kļuva par avīzes redaktoru. Trešās Atmodas laikā rajona laikraksta "Komunisma Ausma" kolektīvs aktīvi atbalstīja Tautas Frontes darbību. Redakcijas kolektīva priekšgalā bija Konstantīns Makņa. Pēc korespondenta A.Gončarova teiktā, Konstantīns, balstoties uz savām dziļajām zināšanām, nekļūdīgi paredzēja notikumus, kuriem vajadzētu notikt tuvākajā nākotnē. Jau 1988. gadā avīze publicēja materiālus par Latvijas Tautas frontes mērķiem un uzdevumiem, atspoguļoja tikšanās ar TF Domes pārstāvjiem, skaidrojumus par grupu "Helsinki-86", vides aizsardzības klubu un citām neformālām apvienībām Latvijā. Ar laikraksta palīdzību Krāslavas iedzīvotāji, starp kuriem latviešu bija tikai 25%, tika pārliecināti par nepieciešamību cīnīties par Latvijas neatkarību un atbalstīt Latvijas Tautas fronti. 1989.g. 2. aprīlī Krāslavas baznīcā tika iesvētīts Latvijas karogs un pacelts virs aptiekas ēkas. Visi minētie notikumi un daudzas citas Atmodas laika norises tika atspoguļotas rajona avīzē ar tiešu K.Makņas atbalstu. Jau 1989. gadā viņš asi vērsās pret sociālismu, un žurnālisti uzdrošinājās izdot avīzi bez saukļa "Visu zemju proletārieši, savienojieties!", organizēja diskusijas par laikraksta nosaukuma maiņu. Viņu smagā, tolaik pat ļoti bīstamā darba rezultātā Latvijas Kompartijas preses izdevums "Komunisma Ausma" pārtapa par Krāslavas un Dagdas novadu laikrakstu "Ezerzeme" (1989. gada 2.dec.). "Ezerzemes" žurnālisti, nometuši partijas cenzūras važas, nesa patiesības vārdus lasītājiem, kaut gan viņiem tika draudēts, izdarīts morāls spiediens. Par opozicionālu darbību rajona komunistiskās partijas komiteja izslēdza K.Makņu sākumā no partijas biroja, vēlāk - 1990. gada aprīlī no PSKP biedriem (kopā ar žurnālistēm G.Kalvišu un L.Šavikinu).

Redakcijas kolektīvs ar K.Makņu priekšgalā ir sasniedzis nosprausto mērķi: laikraksts kļuva pilnīgi neatkarīgs. Tagad tas kalpo tikai savu lasītāju interesēm.
Par šo nozīmīgo darbu, kas tika veikts Latvijas labā, K.Makņam 2000. gadā tika piešķirta Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīme.
Draugi teica par K.Makņu: "Viņš ir ļoti gudrs, atbildīgs cilvēks. Prasīgs gan pret sevi, gan pret citiem. Konstantīns ir godīgs un labestīgs, ļoti erudīts. Viņam nauda nav pats galvenais mērķis dzīvē".
Brīvajā laikā viņš labprāt lasa grāmatas. Patīk risināt krustvārdu mīklas. Tomēr pats galvenais brīvā laika pavadīšanas veids ir šahs. Viņš ir teicams šahists un bijis sporta meistara kandidāts šahā.

2000.gada decembris

Krāslavas ģimnāzija

LIIS izstrādne