ALEKSANDRS MADELĀNS
Daugavpils sv. Pētera draudzes dekāns un prāvests
Dzimis 1925.gada 5.martā Aglonas pagasta Skuju sādžā.
Uzaudzis lielā katoliskā ģimenē, kur bija četri dēli un divas meitas. Vecāki
nodarbojās ar lauksaimniecību.
Beidzis Aizpuriešu 4-klasīgo pamatskolu, kas atradusies tēva mājās Skuju sādžā.
Tajā mācījās 60 skolēni un strādāja 2 skolotāji. (Tajā laikā vairākas līdzīgas
pamatskolas tika izmitinātas privātmājās.) Vēlāk divus gadus turpinājis mācības
Somersetas 6-klasīgajā pamatskolā. Tad iestājies Aglonas ģimnāzijā, no kurienes
1944.gadā iesaukts Sarkanarmijas 123.pulka 43.latviešu gvardes divīzijā.
1944.gada oktobrī frontē ievainots un aizsūtīts uz kara hospitāli Kostromas
apgabala Galičas pilsētā. 1945.gada aprīlī atgriezies mājās kā otrās grupas
invalīds.
Pēc kara pabeidzis Aglonas vidusskolu un iestājies Rīgas katoļu Garīgajā
seminārā. 1949.gada 18.septembrī tika iesvētīts par priesteri. Bīskaps P.Strods
nozīmēja A.Madelānu par vikāru Rīgas sv.Alberta draudzē. 1953.gadā pēc bīskapa
V.Zontaka apcietināšanas A.Madelānu nozīmēja par prāvestu sv.Jēkaba katedrālē
Rīgā, bet 1954.gada 12.janvārī LPSR Ministru padomes Kulta lietu pilnvarotais
aizliedza viņam darboties katedrālē, motivējot, ka viņš ir pārāk jauns.
A.Madelāns tika nosūtīts atpakaļ uz sv.Alberta draudzi un draudzes locekļu vidū
iemantoja lielu autoritāti, tika uzskatīts par labāko sprediķotāju, lielā skaitā
baznīcā pulcēja jaunatni. Tāpēc čeka (valsts drošības komiteja) uzsāka viņa
vajāšanu. Kad A.Madelāns nepakļāvās čekas piedāvājumam sadarboties, viņam tika
aizliegts pildīt priestera pienākumus, aprakstīta manta, uzlikti nesamērīgi
lieli nodokļi. Taču tas nesalauza jaunā priestera ne garīgo, ne latvisko
pārliecību. Administrators Julians Začests panāca priestera reģistrācijas
atjaunošanu un A.Madelānu nozīmēja Grīvas draudzē par prāvestu un dekānu.
20 gadus - no 1960.līdz 1980.gadam - viņš darbojās Grīvas draudzē, vienlaikus
apkalpojot arī Zemgales un Demenes draudzes.
1980.gadā, kad nomira Krāslavas draudzes dekāns J.Samušs, A.Madelāns tika
nozīmēts kā dekāns darbā uz Krāslavu, kur dievnamā atrodas Sv.Donata relikvijas.
1980.gada 6.novembrī pēc Daugavpils dekāna J.Vizuļa nāves A.Madelāns saņēma
nozīmējumu darbā par Daugavpils sv. Pētera draudzes dekānu. Šeit aizvadīti
vairāk kā 20 gadi, un darbs joprojām tiek turpināts.
Pēc 54 priesterības gadiem prāvests A.Madelāns joprojām saista ticīgos ar
saturīgiem sprediķiem, Dieva un tuvākā mīlestību. Ilgajā priesteriskajā darbībā
ir iemntojis daugavpiliešu atzinību. Viņa darbības laikā kopš 1980.gada ir
iesvētīti 7 priesteri.
Savu latviskumu un patriotismu A.Madelāns apliecināja arī Trešās atmodas laikā,
iesvētot Latvijas sarkanbaltsarkano karogu. Par karoga iesvētīšanu iepriekš
netika ziņots, bet ceremonijas laikā baznīca un tās laukums bija pārpildīts. Pēc
tam karogs tika aiznests pie Daugavpils universitātes, kur milzīga ļaužu pūļa
priekšā A.Madelāns teica iespaidīgu runu.
2003.gada 8.novembrī A.Madelānam pasniedza Polijas Valsts prezidenta
A.Kvašņevska piešķirto Zelta krustu par nopelniem.
Daugavpils pilsētas 1.ģimnāzija
Projekta vadītāja Renāte Malnace
LIIS izstrādne