ZINAĪDA LOGINA

15 gadus poligrāfijas darbiniece (burtlice),
žurnāliste un sabiedriska darbiniece;
Atmodas notikumu dalībniece Balvos

Zinaīda Logina dzimusi 1954. gada 9. septembrī Balvu rajona Bērzpils pagasta “Golvaros” Ozoliņu ģimenē. Zinaīdas mamma Anna Ozoliņa, pēc laulības noslēgšanas Kindzule, strādāja Golvaru pastā. Viņa pirka visas jaunākās grāmatas, veidojot lielu personīgo bibliotēku, tāpēc meitenei jau no agras bērnības bija interese par literatūru. Mācības Zinaīda Logina uzsāka Golvaru 8-gadīgajā skolā (diemžēl tās sen vairs nav). Mācoties Bērzpils vidusskolā interesi par literatūru palīdzēja radīt arī klases audzinātāja un literatūras skolotāja Marija Zukule.
Zinaīda cerēja kļūt par žurnālisti, jo šajā profesijā redzēja sevi visu protošu un varošu. Skolas laikā labi rakstīja sacerējumus, tāpēc pēc skolas divus gadus nostrādāja Balvu rajona laikraksta “Vaduguns” redakcijā par korektori. Tālāk darba gaitas turpinājās poligrāfijas jomā – viņa bija burtlice Balvu tipogrāfijā. Tad sekoja sporta darbs toreizējā sporta biedrības “Vārpa” Balvu nodaļā. Par mīlestību uz sportu Zinaīda paldies saka saviem sporta skolotājiem - Vitoldam Vilciņam Golvaru astoņgadīgajā skolā un Jurim Vaskinovičam Bērzpils vidusskolā. Viņa saka: „Šie skolotāji ieaudzināja savos audzēkņos īstu sportisku garu, kas daudzos audzēkņos saglabājies līdz šodienai”. 1993. gada 1. jūnijā sekoja otrreizēja atgriešanās rajona laikrakstā “Vaduguns”, kurš vēlāk pārtop par privātu struktūru – SIA „Balvu Vaduguns”.
Ar sportu Zinaīda draudzējas pastāvīgi, ja atliek laiks, no rītiem un vakaros skrien, peld, nodarbojas ar ūdens aerobiku, apguvusi pilates un ūdens aerobikas treneres iemaņas, ir piedalījusies daudzās orientēšanās sacensībās un pirms vairākiem gadiem notikušajā Tautasdziesmas maratonā. Vēl 2009. gadā Zinaīda skrēja Nordea minimaratonu. „Maratons man ir gluži kā Dziesmu svētki. Man ļoti patīk visādi masu pasākumi, fascinē šī kopības sajūta,” saka Zinaīda Logina.

2009. gadā Zinaīda skrēja Nordea minimaratonu.

Latvijas valsts neatkarības atgūšanas notikumu laikā Zinaīdai Loginai bija 37 gadi. Tolaik Zinaīda Logina strādāja Balvu tipogrāfijā par burtlici. Viņa iesaistījās LTF darbā un atceras, ka Latvijas valsts neatkarības atgūšanas viņai laiks saistās ar neizmērojamu un neaprakstāmu brīvības sajūtu. Zinaīda ir ļoti lepna par to, ka varēja cīnīties bez ieročiem (salīdzinājumā ar ienaidnieku), toties ar savu sīksto, stipro un sirsnīgo gara spēku! „Toreiz necīnījāmies, lai vienkārši uzvarētu gaidāmajā kaujā, bet gan, lai šī zeme – Latvija, paliktu mums pašiem un mūsu bērniem, bet vēlāk arī bērnu bērniem,” savās atmiņās saka Zinaīda Logina. Jau skolas laikos Zinaīda bija liela brīvdomātāja. Tas bija tāpēc, ka māte bija stāstījusi par tajos laikos noklusētajām dzīves un vēstures patiesībām. Jau skolā Zinaīda ir atļāvusies atklāti pateikt vairāk, nekā tajos laikos drīkstēja, par ko reizēm arī dabūja brāzienus. Zinaīdas Loginas galvenā atziņa, kas noder vēl šodien ir ”kādu dzīvi iedomāsi, tādu dzīvosi’’. Šī atziņa ir arī nākusi no mammas, kura, cenšoties Zinaīdai iemācīt patstāvību un atbildību, prasījusi pašai pieņemt lēmumus un atbildēt par tiem. Šodien par ieaudzināto dzīves pamatu Zinaīda mammai un saviem skolotājiem Golvaru skoliņā un Bērzpils vidusskolā ir ļoti pateicīga.
Zinaīda saka paldies arī savai ģimenei, kura viņu vienmēr atbalstīja: ģimenes attieksme pret viņas aktivitātēm Atmodas laikā bija pozitīva. Viņa stāsta: „Tad, kad tipogrāfijā salika toreiz vēl Komunistiskās partijas ruporu – avīzi „Vaduguns”, bet jau tuvojās Atmodas laiks, partijas biedru sacerētos rakstus, kuri neatbilda Latvijas Tautas frontes mērķiem un taktikai, es bez redaktora atļaujas lappušu montāžas procesā izņēmu laukā un devos līdzi taksometra šoferim uz Madonas tipogrāfiju, lai pasekotu, ka tos materiālus neieliek. „Vaduguns” iznāca ar baltām lapām, ar piebildi - te vajadzēja būt tādam un tādam Komunistiskās partijas autora rakstam. Kad man kā „Vaduguns” un „Balvu Atmodas” burtlicei prasīja pārlikt avīzi un ievietot manus izņemtos rakstus, es ieslēdzos tualetē, un avīze „Vaduguns” tiešām aizgāja pie lasītāja ar baltiem laukumiem”, tā atceras Zinaīda Logina.

Avīzes „Vaduguns” lappuse ar baltu laukumu (1991)

Paralēli darbam „Vadugunī” Zinaīda Logina brīvprātīgi strādāja pie Latvijas Tautas frontes izdevuma ”Balvu Atmoda”. Kā pieredzējusi poligrāfiste, to viņa salika īpaši kārtīgi, liekot lapās svina rindiņu pie rindiņas, piemeklējot klišejas (tā agrāk avīzēs sauca fotobildes). Zinaīda kopā ar LTF domubiedriem gatavoja arī publikācijas pret PSRS varu. Viņa piedalījās mītiņos un piketos, kā pati saka - visos - gan lielos, gan mazos, gan Balvos, gan Rīgā. Tika rīkoti arī mazāki domubiedru saieti un spriests par to, kā efektīvāk izmantot masu mēdijus, lai panāktu savas zemes - Latvijas brīvību. Zinaīdai līdzās bija tautfrontieši - Rasma Zvejniece, Maruta Sprudzāne, Vilis Bukšs, Kazimirs Šļakota, Juris Cibulis, Juris Annuškans, Leontijs Vizulis, Imants Zeltiņš, Andris Līgotnis (tagad aizsaulē), Silvija Zujāne (Kupriša), Baiba Voika (aizsaulē) un daudzi citi.
Līdz asarām aizkustinošs brīdis bija, kad Balvos jauni puiši pa nakti skurstenī bija uzvilkuši sarkanbaltsarkano karogu – daudzu balvēniešu cerību simbolu. Vīksnas ūdenstornī sarkanbaltsarkanais karogs uzvijās, pateicoties tautfrontietim Imantam Zeltiņam.

Zinaīda Logina (no labās) kopā ar domubiedriem piketā pie Balvu LKP komitejas ēkas (1991.g.)

Zinaīda Logina 2002. gada 24. jūlijā apbalvota ar 1991. gada Barikāžu dalībnieku Piemiņas zīmi par piedalīšanos Latvijas neatkarības aizstāvēšanā.
Zinaīdas vērtējums par atmodas laiku no šodienas skatupunkta ir šāds: “Dodi, Dievs, katram cilvēkam izjust lepnumu par brīvu Dzimteni - Latviju. Jābūt lepniem, ka otras tādas nav un, ka mēs spējam to nosargāt. Tā tam arī jāpaliek!“ Šīs sajūtas viņai neviens nevar atņemt. Lai arī dēlam nācās doties darba meklējumos uz Īriju un 7 gadus strādāt citā zemē, prom no dzimtenes, lai arī viņš šobrīd ir bezdarbnieku rindās, lai arī ir daudz citu negāciju Latvijā, taču Zinaīda ļoti augstu vērtē vārdu - BRĪVĪBA. Un vārdu – LATVIJA! Zinaīda arī šodien sazinās ar daudziem Atmodas laika biedriem.
Pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā, Zinaīda Logina daudz ceļojusi un redzējusi. Viņa darbojas nevalstiskās organizācijās: sieviešu biedrībā “ Rudzupuķe”, biedrībā” Ritineits”, kura tikko nodibināta mūžizglītības veicināšanai, kultūras, sporta un atpūtas pasākumu aktivitātēm. 2009.gada rudenī viņa sāk vadīt Balvu pensionāru biedrību, jo 2007. gadā par kaitīgu darbu tipogrāfijā ar svinu (15 gadus), viņa priekšlaicīgi iegūst pensionāres statusu.
Arī šodien Zinaīda ir aktīva daudzos pasākumos. Strādājot „Vaduguns” redakcijā par žurnālisti, ir klāt daudzos svarīgos notikumos gan Balvos, gan visos jauno – Rugāju, Baltinavas, Balvu, Viļakas - novadu kultūras un sporta pasākumos, gan citur Latvijā. Viņa ik gadus 18. novembrī brauc uz Rīgu, lai piedalīties Latvijas valsts pasludināšanas gadadienas pasākumos.
2007.gadā viņa ieguva bakalaura grādu psiholoģijā, studējot Daugavpils Universitātē. Pateicoties jauniegūtajām zināšanām, Zinaīda sagatavojusi lekciju kursu saskarsmes psiholoģijā, pozitīvajā domāšanā, kuru piedāvā interesentiem. Cilvēku uz priekšu virza pārmaiņas. Ja es mainu savu domāšanu, līdzi tam izmainās arī mūsu pasaule. Mani stiprina Oga Mandino atziņa – ja cilvēku ir skārusi neapmierinātība, tad tā ir īpašība, kura iznīcina jebkuru bagātību. Mana dzīve tagad ir mana izteiktā vārda atbalsošanās sabiedrībā,” tā saka Zinaīda Logina. Viņai svarīgi ir dzīvē izvirzīt mērķi. „Ja tu domu palaid pasaulē pie Dieva, viņš jau to redz, - jautājums tikai, vai tu pats esi gatavs pieņemt šo dāvanu, domā Zinaīda Logina.
Zinaīda ir ne tikai aktīva sabiedriska darbiniece, viņa raksta arī dzeju. Zinaīda Logina stāsta, ka vārdu pieskārieni viņai nākuši līdzi no pirmajiem iemācītajiem burtiem līdz skolas sienas avīzei, žurnālam “Zīlīte”, rajona avīzei... Vārdu pieskārienus glabā Zinaīdas dienasgrāmatas, draugi veltījumus jubilejās. Zinaīda ir ļoti daudzpusīgs cilvēks ar bagātu dvēseli, un savos dvēseles labirintos viņa ļāvusi ielūkoties cilvēkiem, ko mīlēja un kuriem ticēja. Viņa dzīvo sev, citiem un mīlestībai. Daudz ieguvusi un daudz zaudējusi, bet nekad nezaudējusi - TICĪBU.
„Vārdu pieskārieni pārdzīvo cilvēku un noteikti, kaut mazliet, noder arī citiem. Ja kaut ar vienu vārdu esmu kādam cilvēkam labu darījusi, man par to ir gandarījums,” tā domā Zinaīda.

Balvu Valsts ģimnāzijas
8.b klases skolniece Ieva Lauskiniece
Konsultante projekta vadītāja Lūcija Jermacāne

Ievietots ar PBLA atbalstu
2009.gada novembrī