VLADISLAVS LOČS

tehniķis-mehāniķis,
lauksaimniecības darbinieks,
uzņēmuma vadītājs,
pašvaldības deputāts

Dzimis 1950.gada 28.jūnijā Krāslavas rajona Ūdrīšu pagasta „Ludvigovā” zemnieku Pētera (1925.g.) un Broņislavas (1928. – 1975.g.) Loču ģimenē. Kad Vladislavam bija 6 gadi, piedzima brālis Ēvalds (1956.g. 27.11.). Tēvs strādāja kolhozā „Rainis ” par brigadieri, laukkopi, bet p/s „Krāslava” gan par zirgkopi, gan lopbarības rauga gatavošanas cehā par meistaru, pašlaik ir pensijā, strādā savā nelielajā zemnieku saimniecībā. Māte strādāja lauku brigādē, bet mājās daudz nodarbojās ar rokdarbiem: izšuva, auda segas, dvieļus, paklājus u.c. Brālis Ēvalds ir strādājis par šoferi, galdnieku.

V. Ločam skolas gaitas sākās 1957.g. Izvaltas vidusskolā, viņš pabeidza 8. klases 1965.gadā un iestājās Kandavas Lauksaimniecības mehanizācijas tehnikumā. 1969.gadā to pabeidza ar kvalifikāciju tehniķis – mehāniķis. Pēc profesijas iegūšanas martā viņu nosūtīja darbā Stučkas Lauksaimniecības pārvaldē par tehnisko inspektoru, bet jau maijā viņu iesauca dienestā. Viņš dienēja Dobeles auto rotā mācību daļā, pēc tam bija arī par automācības apmācības meistaru Kaļiņingradā un vienu gadu nodienēja Mongolijas TR.

V.Ločs pēc dienesta 1971.g. jūlijā pārcēlās uz dzīvi Mazzalvē un strādāja kolhozā „Boļševiks” par ekspluatācijas mehāniķi. Kad pievienoja kolhozu „Boļševiks” „Ļeņina ceļam”, tad Ločam kolhozā uzticēja darbnīcu vadīšanu. Tā kā Vladislavs Ločs darbā sevi vienmēr apliecināja kā spējīgs darbinieks un labs organizators, tad no 1995.gada viņam uzticēja paju sabiedrības „Ērberģe” vadīšanu.

V.Ločs par savām darba gaitām stāsta: „Visgrūtākie brīži darbā ir pēdējos 10 gados, kad strauji mainās tehnoloģijas, ienāk jauna tehnika. Katru gadu mācos kādos kursos. Esmu ieguvis pat ogļdeģa sertifikātu, jo blakus graudkopībai ražojam arī kokogles. Rīgas piena kombinātā beidzu kursus un ieguvu lopkopja sertifikātu, jo viena no p/s ražošanas nozarēm ir arī lopkopība un piena ražošana. Sistemātiski apmeklēju izstādes Rāmavā, Vecaucē, Viļānos, Priekuļos. Pašlaik dažādos ceļos apgūstu datoru: gan pašmācībā, gan kursos. Ļoti nepieciešamas zināšanas likumdošanā un grāmatvedībā, arī svešvalodas jāmācās, lai tiktu laikam līdzi’’.

V.Ločs vienmēr ir bijis aktīvs paghasta dzīves dalībnieks atsaucīgs, izpalīdzīgs, sabiedrisks cilvēks. Ilgus gadus bija Mazzalves kārtības sargu vienības komandieris. Pašlaik ir pēdējā sasaukuma Mazzalves pagasta padomes deputāts.

Ģimeni Vladislavs nodibināja 1972.g., kad apprecējās ar Viju Šnēbergu. Abi ģimenē izaudzināja trīs meitas – Mariku, Zandu, Everitu. Ar dzīvesbiedri Viju ilgus gadus dejoja Mazzalves pagasta tautisko deju kolektīvā.

Vladislavs mīl arī ceļot. Viņš saka: „Esmu ar ģimeni un draugiem ceļojis ar automašīnu pa Latviju, Lietuvu, Igauniju, Pēterburgu. Esmu bijis daudzās bijušajās Padomju Republikās: Gruzijā, Armēnijā, Ukrainā, Kazahstānā, bieži Maskavā uz tautas sasniegumu izstādēm. Esmu braucis ar lauksaimniecības speciālistiem uz Bulgāriju, Poliju, Čehoslovākiju, Ungāriju, Dāniju”.

V.Loča pašaizliedzīgais darbs ir novērtēts ar daudziem rajona Goda rakstiem. Vladislavs bija aktīvs Latvijas Tautas frontes atbalstītājs.

V. Loča tālrunis „Rožkalnos” – 5175230

ATTĒLI:
1. V. Ločs Aizkrauklē 2003.gadā.
2. Lauku tehnikas izstādē Viļānos, 2000.g. aršanas sacensībās
3. Vladislavs Ločs pie p/s „Ērberģe” nopļautajiem laukiem 1999.gadā.

2003.g. novembris

Mazzalves pamatskola
Sagatavoja 9. klases skolniece Baiba Kleina
Konsultante – vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale