Jāzeps Ločmelis
RTU profesors,
habilitēts inženierzinātņu doktors,
Starptautiskās telekomunikāciju akadēmijas akadēmiķis,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta Goda zīmi
Esmu dzimis 1928. gada 12. septembrī Rīgas apriņka Madlienas
pagastā laukstrādnieku Jāņa un Annas ģimenē. No 1936. gada
līdz 1942. gadam mācijos Zādzenes sešgadīgajā skolā.
Vasaras brīvlaikos strādāju par ganu. No 1942. līdz 1944.
gadam mācījos Rīgas pilsētas amatnieku skolā, no 1944. līdz
1948.gadam - Rīgas industriālā politehnikuma vakara maiņas
elektrotehnikas nodaļā. Līdztekus darbam no 1942. līdz 1944.
gadam strādāju J.Gulbja elektrotehniskajā uzņēmumā par
elektromontiera mācekli. Kopš 1945. gada strādāju Latvijas
PSR Sakaru ministrijas uzņēmumos. Piedalījos karā nopostīto
Madlienas, Zādzenes, Krustpils, Majoru un Rīgas telefona centrāļu
atjaunošanas darbos. No 1950. līdz 1953. gadam dienēju obligātajā
kara dienestā. Pēc dienesta armijā, strādāju Rīgas telefona
tīkla montāžas grupā (1953.-1955., 1956.-1959.), biju Rīgas
ATC-III priekšnieks (1955.-1956.) un Rīgas telefona tīkla
laboratorijas vadītājs (1960. -1965.).
Līdztekus darbam no1953. - 1960. gadam studēju Ļeņingradas
Ziemeļrietumu neklātienes politehniskajā institūtā, iegūstot
radioinženiera kvalifikāciju. Piedalījos Rīgas Politehniskā
institūta (tagad Rīgas Tehniskā universitāte - RTU) atjaunošanas
darbos, izveidojot telefonijas laboratorijas (1958.- 1960.) un
lasot lekcijas (1960.-1965.) Elektrosakaru katedrā. 1965. gadā
tiku ievēlēts docenta amatā Elektrosakaru katedrā, turpināju
arī darbu Rīgas telefona tīklā konsultanta amatā. Automātisko
elektrosakaru katedras vadītājs (1971. -1980.) , Radiotehnikas
un sakaru fakultātes dekāns (1980. -1990.), RTU profesors no
1985. gada līdz šim brīdim.
1968.gadā aizstāvēju disertāciju un ieguvu tehnisko zinātņu
kandidāta grādu, 1998. gadā - habilitētā inženierzinātņu
doktora grādu. Kopš 1996.gada Starptautiskās telekomunikāciju
akadēmijas akadēmiķis.
Jau kopš 1957. gada aizraujos ar tehnikas vēstures pētīšanu.
Esmu piedalījies Rīgas telefona tīkla muzeja (1982.) un Latvijas telekomunikāciju
muzeja izveidošanā (1995.), esmu
tā direktors.
Esmu 7 grāmatu autors. Uzrakstītas arī turpat 40 Latvijas ievērojamo
inženierzinātņu speciālistu biogrāfijas. Ir publicēts vairāk
kā 350 zinātnisku, populārzinātnisku un mācību metodisko
darbu. Esmu uzskatījis par savu pienākumu popularizēt Latvijas
radiofona pamatlicēja inženiera Jāņa Lintera un VEF dibinātāja
Aleksandra Tīpaiņa darba devumu Latvijas labā. Ir izveidots
J.Lintera fonds. Ikgadus inž.J. Lintera prēmija un medaļa tiek
pasniegta labākajiem telekomunikāciju nozares darbiniekiem.
Apbalvojumi - goda nosaukumi Sakaru meistars (1982), Goda radists
(1987), Latvijas nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas
sarbinieks (1987);
Latvijas PSR Valsts prēmijas (1985.) un Inž.J.Lintera prēmijas
(1992.) laureāts; apbalvots ar un Latvijas telekomunikāciju
kluba ordeni (1997.) u.c. 1997.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu
ordeņa Zelta pakāpes Goda zīmi.
1954. gadā apprecējos ar ārsti Nataliju Kuzņecovu
(m.1999.g.). Ģimenē izauguši dēli Aleksandrs un Jānis, abi
telekomunikāciju nozares speciālisti.
Apbalvojumi: goda nosaukumi Sakaru meistars
(1982), Goda radists (1987), Latvijas nopelniem bagātais zinātnes un tehnikas
darbinieks (1987). Kopš 2000.g.
Latvijas
Zinātņu akadēmijas Goda loceklis un valsts emeritētais zinātnieks.
Latvijas PSR Valsts prēmijas (1985.) un inž.J.Lintera
prēmijas (1992.) laureāts; apbalvots ar un Latvijas telekomunikāciju kluba
Atzinības zīmi (1997.) u.c. 1997.gadā apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeņa Zelta
pakāpes Goda zīmi. 2002.gadā saņēmis LZA, Lattelekom SIA un Latvijas Izglītības
fonda balvu par mūža ieguldījumu telekomunikāciju nozares vēstures izpētē (skat.
publikāciju sarakstu).
Attēlā:
LZA prezidents Jānis Stradiņš un Latvijas Izglītības fonda prezidents Imants
Meirovics apsveic J.Ločmeli ar balvas saņemšanu (2002).
1999.gada novembris
2004.gada oktobris
LIIS izstrādne