SARMA LĪNE

30 gadus Tehniskās universitātes (RPI) mācībspēks; aktīva Atmodas laika darbiniece;
kā viena no pirmajiem deva zemessarga zvērestu (1991. gada oktobrī);
zemessardzes kapteine (1984), apbalvota ar 5. pakāpes Viestura ordeni

Sarma Līne dzimusi Latvijas brīvvalstī 1936. gadā, Jelgavā, mācījusies un strādājusi padomju gados un viņai ir bijusi laime piedalīties un piedzīvot latviešu tautas Trešo atmodu.
Skolas gaitas sākusi 1945. gada septembrī, 2. klasē, mazā Kurzemes četrgadīgā skolā, kur par skolotājiem strādāja arī viņas vecāki. 1955. gadā beigusi Talsu vidusskolu, bijusi pioniere un komjauniete. 1960. gadā beigusi Rīgas Politehniskā institūta (tagad - Rīgas Tehniskā universitāte) Inženierceltniecības fakultāti. Līdz 1963. gadam strādājusi specialitātē – inženiere komunālās saimniecības struktūrās Jelgavā un Rīgā. Nepilnus 30 gadus (no 1963.-1992.) bijusi minētās fakultātes asistente, vecākā pasniedzēja, lektore, mācot studentiem tēlotāju ģeometriju un rasēšanu. Vadījusi studentu praksi Polijā un Azerbeidžānā. Šajā laikā sarakstīti un publicēti vairāki mācību metodiskie materiāli, kā arī viņa ir viena no autorēm rasēšanas mācību grāmatai.

Patriotisku jūtu vadīta, Trešās atmodas gados Sarma Līne iesaistījusies Latvijas Tautas frontes (LTF) darbā, bijusi savas fakultātes Tautas frontes grupas organizatore, kopā ar vīru apmeklējusi visus LTF rīkotos pasākumus. Šajā laikā Rīgas Politehniskajā institūtā sākās štatu samazināšana un Sarmai 1989./90. mācību gadu piedāvāja strādāt uz pusslodzi. Tas viņu negaidīti sarūgtināja.

Sarma Līne ir mana vecmāmiņa. 1991. gada barikādes, protams, neļāva viņai palikt mājās. Viņa stāsta, ka par savas rīcības motīvu bija pieņēmusi dzejnieka J. Petera vārdus: Ja ne es, tad kas? Ja ne tagad, tad kad? Viņai bija brīvprātīgo kārtības sargu caurlaide, kas ļāva ieiet barikāžu koordinācijas centrā. Vecmāmiņa kopā ar manu mammu ir skrējušas uz Filharmonijas mazo zāli palīdzēt smērēt sviestmaizītes barikāžu dalībniekiem. Viņas ir izjutušas ārkārtīgi sirsnīgo un nesavtīgo atmosfēru, kas valdīja Mazajā Ģildē, kur dega sveces, smaržoja tēja, ļaudis nāca iekšā un gāja ārā, katrs varēja pielikt savu roku ceļam uz valsts neatkarību.
Tikko kā plašsaziņas līdzekļos izskanēja paziņojums par Zemessardzes veidošanu un to darīt uzdeva Ģirtam Valdim Kristovskim, tā mana vecmāmiņa tikās ar viņu personīgi (savulaik Ģ. V. Kristovskis bija viņas audzināmās grupas students). Jaunizveidotajā Zemessardzes štābā vecmāmiņa pildīja sekretāres un lietvedības darbus. Tas bija laiks, kad tapa Zemessardzes likums, daudzi reglamenti, instrukcijas. Pateicoties labām latviešu valodas zināšanām un mākai rakstīt dokumentus viņa piedalījās visā procesā. Nokomplektētajā Zemessardzes štābā viņa 6 gadus bija kancelejas priekšniece. Mana vecmāmiņa bija to cilvēku starpā, kas pirmie Augstākajā Padomē 1991. gada oktobrī deva zemessarga zvērestu. Zemessardze veidojās no latviešu tautas visdažādāko profesiju pārstāvjiem. Dienesta pakāpi Zemessardzes kapteine vecmāmiņa ieguva ap 1994. gadu. Šadu dienesta pakāpi piešķīra zemessargiem ar augstāko militāro vai civilo izglītību. Kopā ar Zemessardzes un jaundibināto Nacionālo Bruņoto Spēku darbinieku grupu 1994. gadā vecmāmiņa apmeklēja ASV Nacionālās gvardes militāro bāzi Mičiganā un Lansingā. Ap 1995. gadu viņa bija to virsnieku grupā, kas devās uz Ramšteinu, Vācijā, viesojoties NATO lielākajā lidlaukā, iegūstot jaunas zināšanas.
Gadiem ejot Sarma Līne par savu darbu saņēmusi augstus Aizsardzības ministrijas, NBS komandiera un Zemessardzes komandiera apbalvojumus (kopskaitā 15). Kā pēdējo no tiem, 2009.gada Lāčplēša dienā - 5. pakāpes Viestura ordeni.
Sandra Līne arī pašreiz ir Studentu bataljona Veterānu rotas zemessargs un Latviešu virsnieku apvienības valdes locekle.
Es esmu lepns par savu vecmāmiņu un viņas paveikto.

2009.gada decembrī

Āgenskalna Valsts ģimnāzija
Darbu sagatavoja: Jānis Krauklis 10.4 klase
Darba konsultante: skolotāja Dace Simsone

Ievietots ar LTF muzeja atbalstu