LIENE LIEPIŅA

Sabiedriska un politiska darbiniece, 8.Saeimas deputāte,
Francijas ordeņa kavaliere.

Liene Liepiņa dzimusi Bonnā (Vācijā), 1957. gadā. Mācījusies Minsteres latviešu ģimnāzijā (1965. – 1976.) ar 2 gadu pārtraukumu. 1978. gadā devusies uz dzīvi pie vīra Zviedrijā un tur apguvusi medmāsas izglītību aprūpes augstskolā.
Latvijas Trešās atmodas laikā Liene Liepiņa dzīvoja 500 km attālumā no Stokholmas un pati nevarēja piedalīties Stokholmas pirmdienas demonstrācijās par Baltijas neatkarību un brīvību, taču viņas ģimene aktīvi sekoja līdz notikumiem Latvijā, klausījās radio, skatījās TV. Lienei Liepiņai arvien ir bijušas patriotiskas jūtas pret Latviju. Arī saviem bērniem viņa stāstīja par Latviju, mācīja Latvijas vēsturi, veidoja izpratni par politisko situāciju Latvijā, deva latviešu vārdus.Liene Liepiņa piedalījās sava tēva Paula Kļaviņa izveidotajā organizācijā „Gaismas akcija”. Tā palīdzēja represētajiem latviešiem, kā arī informēja ārzemju latviešus par notikumiem dzimtenē. Čeka izsekoja un uzmanīja šīs organizācijas biedrus. „Gaismas akcija” sadarbojās arī ar organizāciju Helsinki 86 Latvijā.
Jau kopš 1970. gada Liene Liepiņa regulāri apciemoja Latviju. Viņa atceras, ka Atmodas laika pašā sākumā, 1986. gadā bija apmetusies viesnīcā „Latvija” (ārzemnieki drīkstēja uzturēties tikai viesnīcās). Izsniedzot mēteli, garderobiste viņai rokās iespieda zīmīti, kurā bija rakstīts, ka čekisti pārbaudījuši L. Liepiņas mēteļa kabatas. Šāda garderobistes rīcība toreiz bija liela uzdrīkstēšanās, jo ļaudis vēl nebija pārliecināti par Latvijas neatkarības atgūšanu.
Pēc Lienes Liepiņas domām, izšķirošais faktors Latvijas neatkarības atgūšanā bija notikumi Maskavā, M. Gorbačova nākšana pie varas. Šim PSRS vadītājam bija atšķirīgi uzskati, domāšanas veids. Turklāt daudzu Latvijas iedzīvotāju atmiņās bija vecvecāku stāsti par pirmo Latvijas valsti, tie arī PSRS laikā dzimušajiem cilvēkiem lika domāt par to, ka var dzīvot arī citādi. Svarīga nozīme ceļā uz neatkarību bija barikāžu laikam, Baltijas ceļam. Cilvēki sāka drosmīgāk izpaust savus uzskatus, nostāju, tomēr baiļu sajūta vēl ilgi saglabājās. Arī Rietumeiropā un Ziemeļamerikā trimdas latviešu aktivitātēm gan visas trimdas laikā, gan arī tieši Atmodas laikā bija liela nozīme, jo tās būtiski ietekmēja demokrātiskās pasaules vadītāju nostāju.
1992.gadā Liene Liepiņa kopā ar ģimeni atgriezās Latvijā un turpmāk strādāja gan par tulku, gan zviedru valodas skolotāju Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā, gan audzinātāju Skangaļu sākumskolā.
Liene Liepiņa aktīvi darbojas partijā Jaunais laiks. 2002. gadā viņa tika ievēlēta par 8.Saeimas deputāti. Strādā Saeimas Eiropas lietu komisijas sastāvā. Eiropas Konventa Latvijas delegācijas locekle.
Apbalvota ar Francijas ordeni par darbību Konventa laikā.

ATTĒLI:
Liene Liepiņa kopā ar tēvu Pauli Kļaviņu

Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 10. klases skolniece Laura Zvaigzne
Konsultantes skolotājas Elita Rozīte, Lida Koka

LIIS izstrādne