ERNESTS LIELMANIS
Latviešu strēlnieks,
Latvijas atbrīvošanas cīņu dalībnieks,
Lāčplēša ordeņa kavalieris
In memoriam
Lielmanis Ernests dzimis 1895.g. 3.maijā Valkas aprinķa
Mēru pagastā “Miķēļos” tur dzīvojuši viņa vecāki Kristīne un Jānis Lielmaņi.
Viņa vecāki strādājuši pie Mēru pagasta saimniekiem par kalpiem.
Lielmanis Ernests mācījies Mēru pagasta skolā. Beidzis trīsgadīgo pamatskolu.
Ceturto gadu mācījies Palsmanes četrgadīgajā draudzes skolā, pēc skolas
beigšanas strādājis Rauzas muižā par puspuisi un puisi. Kopā ar vecākiem,
strādājot Rauzas muižā, tika sapelnīta nauda, nopirktas divas govis, zirgs un
patstāvīgai saimniekošanai nepieciešamais inventārs. 1915.g. pavasarī - 6.maijā
pārcēlušies uz dzīvi Palsmanes mācītājmuižā par graudniekiem, te bijusi sava
zeme - 10 pūrvietas (viens pūrs apm. 0,4 ha).
Sākoties 1.pasaules karam, Ernests krievu cara armijā iesaukts 1915.g.
septembrī, dienējis gvardē. 1916.g. decembrī pārcelts uz 3. Kurzemes Latviešu
strēlnieku pulku, piedalījies Ziemassvētku kaujās, cīņās pie Ložmetējkalna. Pēc
lielinieku apvērsuma neilgu laiku dienējis Sarkanajā armijā - bijis Ļeņina
apsardzē.
Latvijas armijā iesaukts 1919.g.10.jūnijā - Cēsu kājnieku pulkā, piedalījies
cīņās pret bermontiešiem, kā arī Latgales atbrīvošanā. 1918.g.novembrī kaujā pie
Odu kalna viņš Ķekavas apkaimē aizturēja vāciešus - liela ielenkuma apstākļos
sedza atkāpšanos, līdz mūsu vienība bija glābta no iespējamās sagrāves;
virspavēlniecības štābam tas deva laiku apstākļu noskaidrošanai un tālākās
pretdarbības izvešanai. Par Odu kalna kauju nopelniem 1922.g. 26.februārī 5.
Cēsu kājinieku pulka seržants Ernests Lielmanis apbalvots ar Lāčplēša kara
ordeni (nr.1413). 1923.g. Ernests kā atbrīvošanas kara dalībnieks saņēmis
piemiņas medaļu.
Demobilizējoties, 1921.g.novembrī Rīgā E. Lielmanim ir izdota apliecība nr. 9572
no 5. Cēsu kājinieku pulka komandiera vietas izpildītāja. Apliecība derīga
iesniegšanai zemes ierīcības komitejai jaunsaimniecības piešķiršanai, dažādu
kredītu un lauksaimniecības inventāra saņemšanai un celtniecībai.
Jaunsaimniecība piešķirta Ernestam Lielmanim ar Centrālās zemes ierīcības
komitejas 1925.g.25.maija lēmumu piešķirti viņa dzimtā Mēru pagasta robežās
(sadalot Palsmanes mācītāja muižu). Zemes kopējā platība 22,82 ha, t.sk. tīrumam
8,59 ha, pļavām 4,99 ha, ganībām 7,42 ha, meža 0,50 ha, un nederīgās zemes 1,32
ha. Kopā ar zemi saņēma vecu dzīvojamo māju, kura nolietojusies par 75%.
Ļoti smagā darbā pavadīti vairāki gadi, sakopjot tīrumus un attīrot ganības no
krūmiem. Ernestam darbos palīdzēja tēvs Jānis un māte Kristīne. 1926.g. kā pirmo
uzcēla kūti un gubeni, 1927.g. uzcēla dzīvojamo māju tā, ka varējuši sākt dzīvot
iekšā. 1929.g. uzcelts lielais labības šķūnis. Pārējās saimniecības ēkas celtas:
1930.g.- malkas šķūnis, 1931.g.-pirts, 1935.g.-klēts, 1940.g.- pagrabs. Mājas
nosaukumu domājuši ilgi, tad māte ieminējusies, ka māju jāsauc par “Atvasēm”, jo
līdumā atkal u atkal spītīgi augušas atvases. 1930.g. 3.maijā jaunajās mājās
“Atvasēs” tiek svinēti trīs lieli svētki: mājas iesvētīšana, kāzas un saimnieka
35 gadu jubileja. Ģimenē bijuši trīs bērni: Alberts, Elmārs un Aina. Sieva agri
mirusi.
Saimniecības pamatnozares: piena lopkopība un graudu audzēšana. Zināšanas
Ernests papildinājis lauksaimniecības biedrības rīkotajos kursos un semināros,
kā arī piedalījies rīkotajās ekskursijās pa labākām zemnieku saimniecībām. Piena
lopkopība ir bijusi zem piena uzrauga pārraudzības, saimniecībā sākts šķirņu
izkopšanas darbs. Visa aramzeme bijusi sadalīta augu sekās. Zeme tikusi labi
mēslota un sastrādāta, tad arī rudenī bijusi klēts pilna ar labību. Labības
šķirnes sēklu vienmēr iemainījis ar nešķirotu šķirnes labību ar “Bindes”
rentnieku Rožlapu.
Arī paaugušies bērni Alberts, Elmārs un Aina radināti pie darba, katrs pēc savām
spējām. Darbā Ernests ir bijis strādīgs, godīgs un izpalīdzīgs cilvēks. Visus
darbus veicis noteiktā kārtībā un prasījis arī no bērniem kārtīgu darbu Visas
saimniekošanas turpmākās ieceres izjauca Latvijas okupācija 1940.gadā un 2.
Pasaules karš. Kara gadus Ernests pavadījis savā saimniecībā.
Pēc kara strādājis saimniecībā un pildījis saimniecībai uzliktās valsts nodevas.
1949.g. iestājies kolhozā un strādājis lauku brigādē līdz pat pensijas vecumam.
Miris 1968.g. 5.janvārī. Apbedīts Palsmanes kapos.
Vecvectēva iekoptajā sētā izaugušas nākamās Lielmaņu paaudzes – mans vectēvs un
tēvs. Mēs godājam vecvectēva piemiņu. Es mācos kārtīgi strādāt, mīlēt savu
dzimto māju un sētu. Mans pienākums ir pļaut zālāju ap māju un mājas apkārtnē un
uzturēt sētu kārtībā. Gribētu būt godīgs, precīzs un prātīgs – tāds kā bija
vecvectēvs.
Gatavojoties Lāčplēša dienai, es zinu, kāpēc Latvijā 11.novembris ir atzīmējama
diena. Zinu, kāpēc vectēvs un mans tētis grib karoga mastu pagalmā. Katru gadu
11.novembrī mēs abi ar tēti uzvelkam sarkanbaltsarkano karogu mastā, lai plīvo
vecvectēva piemiņai un Latvijas brīvībai.
2003.gada novembris
Grundzāles pamatskola.
Sagatavoja 9 klases skolnieks Edgars Lielmanis
Konsultanti – skolotāji Una Reķe un Ingus Ducens.
LIIS izstrādne