VITĀLIJS ĻESNOJS
dažādu darbu strādnieks,
piedalījies barikāžu aizstāvēšanā
Vitālijam Ļesnojam dzimtā vieta ir Aizkraukles rajona
Mazzalves pagastā „Lielmēmele”. Vitālijs ar māsu Svetlanu ir dvīņu bērni, kuri
pirmo reizi sauli ieraudzīja 1969.g. 24. jūnijā, tieši Jāņu dienā, iepriecinot
savus vecākus māti Irēnu un tēvu Vasiliju, kuri bija laukstrādnieki. Vitālijam
un māsai Svetlanai bērnība pagāja skaistās Mēmeles upes krastos, abi mācījās no
1975. - 1983. gadam Mazzalves astoņgadīgajā skolā. Pēc tam ceļi šķīrās, jo
Vitālijs vidējo speciālo izglītību ieguva Saukas profesionālajā skolā no 1983. –
1986.g., bet māsa Rīgas medicīnas skolā medmāsas specialitāti.
Vitālijs vienu gadu strādāja par traktoristu kolhozā „Ļeņina ceļš”, tam sekoja
divi dienesta gadi padomju armijā Uļjanovskā. Pēc dienesta 1989.gadā iestājās
darbā Sociālās aprūpes centrā „Mēmele”, kur strādāja gan par traktoristu, gan
par kurinātāju, bet pašlaik par attīrīšanas iekārtu operatoru. Vitālijs Ļesnojs
ģimeni nodibināja 1994.g. 22. jūnijā ar Lailu Naujiku. Ģimenē audzina divas
meitas: Līgu un Irēnu, abas mācās Mazzalves pamatskolas 5. un 3. klasē.
M. Gorbačova pārbūves vēsmas ienāca arī Mazzalvē. Mazzalves pagasta iedzīvotāji
atbalstīja daudzus tautas Atmodas pasākumus, kas izteica protestus pret
apspiestību, kā arī centienus atgūt Latvijas neatkarību. Daudzās darbavietās,
organizācijās sākās darba pārkārtošana tā, kā cilvēki domāja jau sen, bet agrāk
neuzdrīkstējās.
Arī
V.Ļesnojs iekļāvās Latvijas Tautas frontes organizētajos pasākumos. Viens no
tiem, kas visvairāk saglabājies atmiņā, ir barikāžu aizstāvēšana Rīgā. Viņš
atceras:
„Uz barikādēm braucu 15. janvārī kopā ar mazzalviešiem: māsu Svetlanu Lapāni,
U. Sirsniņu, A. Sietnieku un daudziem citiem, mūs veda kolhoza šoferis
G. Freimanis. Visās ielās bija
sabraukušas lielās automašīnas, kas bloķēja ielas. Redzējām sašautu autobusu,
tas iedvesa tādu kā neomulību. Es drusku nobijos, jo bija iespaidīgs skats, bet
tūlīt nomierinājos, jo man blakus bija mani draugi, mazzalvieši, kā arī tūkstoši
citi cilvēki, kuri stāvēja un sargāja mūsu valdības un AP ēkas pret iespējamo
OMON uzbrukumu. Mēs nolēmām, ka stāvēsim, cik vien vajadzēs. Ja vajadzēs,
ziedosim dzīvības, jo mēs taču esam atvaļināti karavīri, kuriem jāaizstāv
Latvija pret ienaidnieku. Mēs, mazzalviešu grupa, stāvējām pie AP (tagad
Saeimas) nama. Tur nostāvējām diennakti. Par laimi, nekas traģisks nenotika.
Nodevām dežūru citiem un devāmies mājās cerībā, ka nekas ļauns Rīgā nenotiks.
Esmu gandarīts, ka arī mans devums palīdzēja Latvijai izcīnīt brīvību.”
ATTĒLĀ: V. Ļesnojs kopā ar savām meitām Līgu un Irēnu (1996.g.)
2004.gada aprīlis.
Mazzalves pamatskola
Sagatavoja: 5.klases skolniece Līga Ļesnaja.
Konsultante: vēstures skolotāja, novadpētniece Emīlija Varkale.
LIIS izstrādne