DĪTRIHS ANDREJS LĒBERS
(Dietrich Andre Loeber)
Starptautisko tiesību zinātnieks,
zinātņu doktors (Dr. iur.) un profesors
Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis, LU goda doktors
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1996)
Sekmējis Latvijas neatkarības atjaunošanu
In memoriam
Dītrihs Andrejs Lēbers dzimis 1923.g 4. janvārī Rīgā. Miris 2004.gada 24.jūnijā
Hamburgā. Tēvs Prof. Dr. Augusts Lēbers ( Johan August Loeber; 1865. – 1948.) no
1918. - 1938.g. bija senators Latvijas Republikas senātā, kā arī profesors
Latvijas Universitātes Juridiskajā fakultātē. 1920.g. viņš bija pirmais
sveštautietis LU, kas sāka lasīt lekcijas latviešu valodā. Kopš 1930. gada LU
goda doktors. Daudzkārt pārstāvējis Latviju starptautiskās juristu konferencēs.
Dītriha Andreja Lēbera vectēvs no mātes puses ir Rīgas tirgotājs Augusts
Mencendorfs (skat. Mencendorfa nams; 2005.g. 4. janvarī namā atklāts D.A.Lēbera
piemiņas kabinets).
Līdz
16 gadu vecumam Dītrihs Lēbers dzīvoja Latvijā. Pie ģimenes mājas Hospitāļu ielā
Rīgā tagad piestiprināta piemiņas plāksne. Šajos gados viņš labi apguva latviešu
valodu no latviešu aukles, saglabājot šo prasmi visu mūžu. Tāpat profesors visu
mūžu uzskatīja sevi par Latvijas tautas piederīgo. 1994.gada rudenī, viesodamies
Iecavā, kur zemes klēpī guldīts viņa vecvectēvs, zinātnieks akcentēja domu, ka
liela laime ir dzīvot dzimtenē, savā ģimenē un runāt mātes valodā, tajā pašā
laikā protot arī citas. Viņs sevi dēvēja par vācbaltieti.
Skolās Latvijā Dītrihs Andrejs Lēbers mācījās 10 gadus – 7 no tiem Rīgas
pilsētas 10.vācu pamatskolā, kura atradās Strēlnieku ielā 4a (tagad šajā ēkā ir
Rīgas Ekonomikas augstskola un Rīgas Juridiskā augstskola) un 3 pēdējos gadus –
Rīgas Valsts vācu ģimnāzijā (tā bija 1211.gadā dibinātās Domskolas turpinātāja).
1939.gada rudenī jauneklis kopā ar vecākiem bija spiests pievienoties
vācbaltiešu izceļošanas akcijai uz Vāciju. Tomēr par savu dzimteni viņš
turpināja interesēties.
Pēc kara D.A.Lēbers studēja Mārburgas Universitātē Vācijā. Tiesību zinātņu
doktors kopš 1951. Papildinājies Starptautisko tiesību akadēmijā Hāgā
(Nīderlandē) un Kolumbijas Universitātē (ASV). 1966.g. habilitējās Hamburgas
Universitātes Juridiskajā fakultātē civiltiesībās, starptautiskās civiltiesībās,
kā arī salīdzinošās tiesībās un Austrumeiropas tiesībās. Vienlaicīgi strādāja
Baltijas tiesību laukā. Sarakstījis daudzas publikācijas, kurās iepazīstina
ārzemju speciālistus ar Latvijai un citām Baltijas valstīm aktuālajām problēmām.
No
1966.-1989. gadam D.A.Lēbers strādāja Vācijā par Ķīles Universitātes Juridiskās
fakultātes profesoru, 1985.-1987.g. bija arī fakultātes dekāns. Gara ir to
Eiropas un ASV universitāšu rinda, kurās D.A.Lēbers ir bijis viesprofesors (tajā
skaitā Latvijas universitātē 1991.gada pavasarī).
Jau 1989. gadā D.A.Lēbers sāka aktīvi atbalstīt Latvijas centienus ceļā uz
ekonomisku un politisku suverenitāti. Vairāki Lēbera argumenti ir iestrādāti
1990. gada 4.maija deklarācijā “Par Latvijas Republikas neatkarības
atjaunošanu”. Ar šo dokumentu Latvijā parlamentārā ceļā tika deklarēta Latvijas
Republikas neatkarības atjaunošana. Devis ieguldījumu Molotova-Ribentropa pakta
un tā slepeno protokolu, kā arī Latvijas okupācijas fakta izvērtēšanā.
Zinātnieks daudz darba un pūļu ir ieguldījis Latvijas juristu darba
dokumentēšanā. Viņš ir sagatavojis Latvijas senāta visu departamentu spriedumu
krājumu apmēram 6000 lpp. biezumā. Par nopelniem starptautisko zinātņu sakaru un
studiju veicināšanas laukā Latvijas universitāte 1991.gadā 25. februārī viņam
piešķir goda doktora (Dr. Iur. h.c.) grādu. No 1990. gada profesors ir Latvijas
Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis un 1995. gadā tika apbalvots ar Zinātņu
Akadēmijas Lielo medaļu – augstāko apbalvojumu, ko piešķir Latvijas un ārvalstu
zinātniekiem par izciliem radošiem sasniegumiem. 1995.gadā par paveikto Latvijas
valsts labā zinātnieks apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
D.A.Lēbera
dzimtas saknes ir ne vien Rīgā, bet arī Iecavā, kur viņa vecvectēvs Gotlabs
Augusts Lēbers ir bijis piektais ārsts, kas strādājis Iecavā no
1825.-1846.gadam. Šeit, Iecavā, dakteris ir nostrādājis 21 savas dzīves gadu.
Apglabāts Iecavas baznīcas kapos.
D.A.Lēbers ir dāvinājis gan savas personīgās, gan tēva sarakstītās grāmatas
Latvijas Nacionālajai bibliotēkai. Par profesora dzīvi un darbiem dati apkopoti
grāmatā “Latvijas Zinātņu akadēmijas ārzemju loceklis Dītrihs Andrejs Lēbers.
Bibliogrāfija.” (Rīgā, 2002). Lēbera kungs bija precējies ar Kristu Anitu Lēberu
no Tallinas, ģimenē ir 2 meitas un 2 dēli.
Attēlos:
1. D.A.Lēbers 2002. gadā.
2. Triju Zvaigžņu ordeņa pasniegšana 1995.gadā.
3.Gotlaba Lēbera kaps Iecavas baznīcas kapos 2004. gadā.
Iecavas vidusskola
Materiālu sagatavoja: 10.b klases skolnieces Rudīte Žukova un Kristīne
Beregsasi.
Konsultēja: skolotāja Mirdza Celmiņa.
LIIS izstrādne