PĒTERIS LAZDA

Pievienoja importer Ce, 01/01/1970 - 03:00

Jurists, cilvēktiesību speciālists,
Nacionālās pretošanās kustības dalībnieks,
apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.)
un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

Dzimis 1936. g. 19. janvārī Aizputes apriņķa Sakas pagastā zemkopju ģimenē. Ir brālis Voldemārs.
Ar izcilību beidzis Apriķu pamatskolu (1952. g.) un tāpat - Kazdangas lauksaimniecības tehnikumu (1956. g.). Studējis LVU Ekonomikas un juridiskajā fakultātē neklātienes nodaļā, kuru beidzis 1967. gadā, iegūstot jurista kvalifikāciju. Iestājies LZA Vēstures institūta aspirantūrā, no kuras izslēgts 1969. g. politisku iemeslu dēl.
Paralēli mācībām strādājis par izmeklētāju Tukumā. Pēc augstākās izglītības iegūšanas strādājis dažādās iestādēs par juristu, to skaitā prokuratūrā. No 1972. līdz 1977. gadam izplatījis tūkstošiem lapiņu ar aicinājumu izbeigt okupāciju, rusifikāciju, atjaunot Latvijas valstisko patstāvību. 1977. gadā arestēts, notiesāts un bez termiņa noteikšanas nosūtīts uz specnometnēm Krievijā. Atbrīvots 1982. gadā pēc ārzemju latviešu un citu ārzemnieku protestiem.

Atmodas laikā aktīvi darbojies LNNK un LTF. Ar lielāko balsu skaitu no Tukuma rajona ievēlēts Pilsoņu kongresā. Tukumā izdevis avīzi "Vanemas Atmoda". Ievēlēts Tukuma rajona padomē un par padomes priekšsēdētāja vietnieku. Tur strādājis tikai dažus mēnešus, jo 1990. g. 18. martā ievēlēts AP, kur darbojies Likumdošanas jautājumu komisijā un LTF frakcijā. Autors un līdzautors likumu un lēmumu projektiem par politiski represēto personu statusu, par noziegumiem pret cilvēci, par Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisiju u.c.

No 1990. gada ir Starptautisko cilvēktiesību apvienības Latvijas nodaļas vadītājs. Šim darbam pilnībā nodevies pēc pilnvaru izbeigšanās LR AP.

1990. gadā Kopenhāgenā saņēmis starptautisko Dānijas Lauritcena prēmiju par aktīvu cīņu pret komunistisko režīmu un par cilvēka tiesībām. Piešķirts Nacionālās pretošanās kustības dalībnieka statuss (1998. g.). Apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000. g.) un 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīmi.

P. Lazdas likteņstāsts ietverts A. Epnera dokumentālajā filmā "Disidents" (1988. g.).
Sarakstījis grāmatu "Skarbā dzīve soda nometnē, kas riņķo ap sauli" (1999).


Avots: "4.maijs. Rakstu, atmiņu un dokumentu krājums par Neatkarības deklarāciju." Dr.habil. Tālava Jundža redakcijā. Fonds Latvijas Vēsture 2000.

2000.gada septembris