VALDIS LAUSKIS
Politiķis, aktīvs Atmodas notikumu
dalībnieks,
dibinājis politiskas partijas, darbojies Tautas Frontē,
Saeimas un pašvaldības deputāts, pašvaldības darbinieks
Dzimis Daugavpilī , beidzis Daugavpils 1. vidusskolu.
Skolu pabeidzot, iestājās Daugavpils Pedagoģiskajā universitātē, Fizikas un
matemātikas fakultātē. Tā kā paralēli aktīvi spēlēja volejbolu pēc universitātes
absolvēšanas aizbrauca uz Ukrainu, kur spēlēja volejbolu kā profesionāls
volejbolists PSRS augstākajā līgā.
1986.gadā atgriezās Latvijā, Daugavpilī. Sāka strādāt Daugavpils 1.vidusskolā
par direktora vietnieku audzināšanas darbā. Šajā laikā sākās pārvērtības visā
PSRS, arī Latvijā. V.Lausks interesējās par politiskajiem notikumiem. Skolā
nostrādāja līdz 1990.gadam, tad nopietni pievērsās politikai. Kļuva par
Demokrātiskās Darba partijas vadītāju Daugavpilī, kā arī bija aktīvs Tautas
frontes dalībnieks.
No 1990.-1991.gadam Daugavpilī pastāvēja “divvaldība” (Daugavpils pilsētas
vadība ignorēja Latvijas Republikas valdību, un uzskatīja, ka Latvijas Republikā
pieņemtie lēmumi uz Daugavpili neattiecas). Ilgi tā turpināties nevarēja,
Demokrātiskās Darba partijas biedri pielika ļoti daudz pūļu, lai šo situāciju
pilsētā mainītu. 1990.gadā Valdis Lauskis izveidoja Demokrātisko spēku padomi,
kura aizstāvēja Latvijas valsts neatkarības idejas atbalstītājus. Kopā ar
domubiedriem Valdis Lauskis kā pretspēku pret padomju aģitāciju izveidoja
raidstaciju “Demokrātiskais Radio”, kam bija liela loma patiesas informācijas
izplatīšanā. Viņi aktīvi piedalījās sarkanbaltsarkanā karoga uzvilkšanā virs
Daugavpils universitātes. 1991.gada janvārī V.Lausks Daugavpilī bija barikāžu
aizstāvju braucienu organizētājs.
1991.gadā 3.marta Latvijas referendumā par Latvijas neatkarību 51.3% Daugavpils
iedzīvotāju nobalsoja par Latvijas valsts suverenitātes atjaunošanu. V.Lausks
uzskata, ka Latvijai labvēlīgajā iznākumā liels nopelns bija tieši Demokrātisko
spēku padomei, jo pilsētas domes vadība atteicās no referenduma rīkošanas,
uzskatot, ka pakļaujas tikai PSRS prezidentam. Referenduma sagatavošanas un
norises vadību uzņēmās Demokrātisko spēku padome.
1991.gada 20. septembrī Latvijas Augstākā Padome pieņēma lēmumu Daugavpils
pilsētas domi atlaist un iecelt pagaidu valdi, kas nodrošinātu nākošo vēlēšanu
sarīkošanu. V.Lauski nozīmēja par pagaidu valdes priekšsēdētāju.
Valdis Lauskis stāsta, ka Latvijas valsts atjaunošanas procesā Daugavpilī ļoti
spilgti iezīmējās viens mēnesis pēc 21.augusta (kad Maskavā izgāzās pučs) līdz
21.septembrim, kad Valdis Lauskis kļuva par pilsētas vadītāju. Pirmajās šī
mēneša dienās divās Daugavpils iestādēs - Valsts drošības komitejā un partijas
komitejā - trīs dienas kūpēja skursteņi: varas pārstāvji dedzināja visas
dokumentu liecības, kas bija saistītas ar komunistiskās partijas un padomju
valdības darbību. Šo organizāciju darbinieki varu jau bija zaudējuši, bet LR
jaunā valdība vēl nebija uzsākusi darbu. Tas bija bezvaras periods Daugavpilī,
viens īpašs mēnesis. 20.septembrī V.Lauski nozīmēja par pagaidu valdes
priekšsēdētāju, un jau 21.septembrī viņš kļuva par pilsētas vadītāju, pārņēma
nepieciešamo dokumentāciju, iepazinās ar pilsētas saimniecības lietām un sāka
vadīt pilsētas pārvaldi līdz 1994.gadam, kad pašvaldību vēlēšanās par Daugavpils
pilsētas mēru tika ievēlēts A.Vidavskis.
Arī V.Lauskis piedalījās 1994.gada vēlēšanās, V. Lauskis bija gan Daugavpils
domes deputāts, gan Saeimas deputāts, vienlaicīgi arī Latvijas Demokrātiskās
partijas priekšsēdētājs. Atskatoties uz aizvadīto laiku, Valdis Lauskis atzīst
savu ieguldījumu Latvijas valsts atjaunošanā un saka: “Biju īstajā laikā,
īstajā vietā. Biju ļoti sabiedrisks cilvēks un nevarēju neatsaukties uz to visu,
kas notika blakus. Man pietika prāta, enerģijas, vēlmes to visu darīt.“
Tagad V.Lauskis ir LSDSP priekšsēdētāja vietnieks.
Lauska kungam ir ļoti jauka ģimene: sieva Ilga , dēls Edgars.
ATTĒLI:
1. Valdis Lauskis saviesīgā sarīkojumā ar sievu Ilgu (no kreisās).
2003.gada novembris
Daugavpils 1.ģimnāzija
Sagatavoja 10.klases skolniece Līna Baranova
Projekta koordinatore: Renāte Malnace
LIIS izstrādne