ARISTIDS LAMBERGS

Pievienoja importer Ot, 09/27/2011 - 14:35

 

uzņēmējs un latviešu trimdas sabiedrisks darbinieks (otrajā paaudzē),
aktīvi piedalījies Latvijas Republikas atjaunošanā,
5. un 6. Saeimas deputāts,
apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni

 

Aristids Lambergs dzimis 1934.gada 7.jūlijā Jelgavā.
Tēvs Valdemārs Lambergs dzimis 1905.gada 13.martā Zemgalē, Apguldes pagastā kā Apguldes muižas pārvaldnieka Jēkaba Lamberga divpadsmitais bērns. 1932.gadā beidza universitāti ar maģistra grādu un tā paša gada rudenī sāka strādāt par zvērināta advokāta palīgu, bet no 1938. gada par – zvērinātu advokātu. Visu mūžu bija aktīvs sabiedrisks darbinieks, kopā ar Mediņiem nodibināja Jelgavas Filharmonijas orķestri. Deviņpadsmit gadu vecumā sācis darbu žurnālistikā, strādāja Jelgavas laikrakstos. No 1949. gada līdz 1950. gadam Vācijā bija laikraksta “Latvija” galvenais redaktors, no 1951. gada ASV bija laikrakstu “Laiks” un “Latvija Amerikā” līdzstrādnieks. Pēc ierašanās Bostonā 1950. gadā bija viens no Amerikas latviešu apvienības (ALA) dibinātājiem un vicepriekšsēžiem. Noorganizēja Baltijas tautu sadarbības biroju, kļuva politiskās organizācijas Nacionālais centrs dibinātājs, bija tās ilggadējs vicepriekšsēdētājs un ģenerālsekretārs. Aristids atzīst: “Tēvs Amerikā strādāja smagu darbu, tomēr svešajā zemē neiedzīvojās, skuma pēc Latvijas.” Māte – meitas vārdā Marija Urnezus, dzimusi 1909.g. 8. decembrī Jelgavā, mirusi 2003.g. 14. februārī Bostonā. Dzejniece, dziedātāja, cienīja glezniecību, izdevusi četras grāmatas. (Aristids 1994. gadā Latvijā izdeva viņas piekto grāmatu ar nosaukumu “Atsedzot plīvurus gaismai”).
Brālis - Silvestrs Lambergs dzim. 1929.gadā Jelgavā. Ir saimniecisks un sabiedrisks darbinieks, aktieris. Mācību iestādes nobeidzis ASV. Nodarbošanās: konsultants dzīvības apdrošināšanā un nekustamo īpašumu pārdošanā. No 1956. gada līdz 1958. gadam bijis Bostonā Latviešu radio pusstundu vadītājs(latv. v.), no 1969.gada līdz 1993.gadam Latviskā mantojuma fonda (LMF) radio raidījumu (angļu val.) vadītājs. No 1972. gada līdz 1974. gadam LMF valdes priekšsēdētājs, vēlāk LMF padomes priekšsēdētājs, no 1969.- 1971. ALA latv. val. Madrides radio raidījumu vadītājs ASV. 1956. gadā beidza Kārļa Veica teātra studiju. Kopš 1953. gada bija Daugavas Vanagu Latviešu jaunā teātra aktieris,valdes loceklis, kopš 1976. gada lugu inscenētājs, kopš 1972. gada ALT Bostonas ansambļa aktieris. Spēlējis galvenās lomas.

Pēc 1940.g. LR vardarbīgās iekļaušanas PSRS Lambergu ģimene bija ierakstīta 1941. gadā deportējamo personu sarakstā. Tēvam palaimējās to laikus uzzināt, un visa ģimene paslēpās Rīgā pie Baltezera. Jelgavā čekisti viņu māju vairākas reizes pārmeklēja. Kad ienāca vācieši, Lambergu ģimene atgriezās mājās. Vēlāk, kad Jelgavu sāka bombardēt, visa ģimene ar divriteņiem un trim koferiem pa laukiem un mežiem devās bēgļu gaitās. Ceļš viņus aizveda uz Kurzemi pie radiem Saldū. Vēlāk no Liepājas viņi devās bēgļu gaitās uz Vāciju. Vācijā piecus gadus dzīvoja vairākās nometnēs, līdz 1950.gadā laimējās nokļūt Amerikas Savienotajās Valstīs. Tur Aristīds beidza Lī institūtu, Masačūsetsas (pavalsts) Militāro akadēmiju (1957). Ir dienējis Masačūsetsas Nacionālajā gvardē, kur izveidoja Latviešu vadu. Par panākumiem paaugstināts leitnanta pakāpē. Ir bijis ASV 26. kājnieku divīzijas štāba rotas komandieris. Studējis uzņēmējdarbības vadību Bostonas universitātē. Studiju gados pievienojies studentu korporācijas Fraternitas Metropolitana saimei.

Vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus sekmīgi darbojās ar nekustamo īpašumu, dzīvokļu, biroju un cita veida ēku projektu izstrādi, to būvniecību un izmantošanu kā ASV, tā Saudi Arābijā. Aristids Lambergs ir bijis arī ASV Republikāņu partijas loceklis un strādājis kā radiokomentētājs.

Kopš 1981. gada ieņēma amatus trimdas latviešu sabiedriskajās organizācijās, piedalījās un veidoja latviešu sabiedrisko un politisko dzīvi, uzturot spēkā Latvijas valstiskās neatkarības un latviešu tautas brīvības idejas. Aristids atceras, ka pēc tēva nāves 1973. gadā aktīvi sācis darboties pret padomju varu. Viņš vadīja daudzas pretpadomju akcijas un demonstrācijas un piedalījās tajās ASV un Rietumeiropā. Kopš 1981.gada vadīja 1941.gada 14.jūnija piemiņas komiteju (priekšsēdētājs), bet kopš 1983. gada bija Baltijas Brīvības līgas direktors un Masačūsetsas Apspiesto tautu komitejas viceprezidents. Piedalījās Madrides akcijā 1980. gadā un kopš 1981.gada Bostonā vadīja vairākas akcijas pret padomju darbībām, kā arī citur, gūstot izcilus panākumus. 1983.gadā kā Pasaules Brīvo Latviešu Apvienības (PBLA) pārstāvis Vatikānā piedalījās latviešu kardināla Julijana Vaivoda amatā ievešanas svinībās.

Bostonā (ASV) viņam izdevās noorganizēt lielu demonstrāciju, kura notika 1981.gada jūnijā un bija veltīta 1941.gada deportāciju četrdesmitās gadadienais atcerei. Aristids Lambergs aktīvi darbojās arī Baltijas valstu pasākumā Baltajā namā 1982. gada 14. jūnijā, kad ASV prezidents R.Reigans parakstīja baltiešu Brīvības dienas rezolūciju. No 1983. gada līdz 1985. gadam vadīja Amerikas Latviešu Apvienības (ALA) Ārējās informācijas nodaļu, kuras darbā iesaistīja ievērojamas personības.

No 1984. gada līdz 1985. gadam bija ALA valdes priekšsēža vietnieks, no 1985. gada līdz 1988. gadam ALA valdes priekšsēdis un PBLA valdes loceklis. Aristids šajā darbā par panākumu uzskata to, ka viņam izdevās Amerikas latviešu apvienību, kas galvenokārt bija rūpējusies par kultūras jautājumiem, vairāk pievērst politikai. Tā pat tika atzīta par politisku organizāciju, turklāt tās viedoklis tika respektēts. Veicot ALA priekšsēža pienākumus, viņš organizēja un sekmēja trimdas latviešu līdzdalību Jūrmalas (1986.) un Šatakvas (ASV; 1987.) konferencēs, kas bija iecerētas kā tilts starp PSRS un ASV.

Aristida Lamberga vadībā ALA ieguldīja lielu darbu Čatokvas (Jūrmalas) konferences sagatavošanā (1986) un pieprasīja no ASV Ārlietu ministra vietnieka Džona C. Vaithoda rakstisku apliecinājumu par to, lai:

  • šī konference nekādā veidā nemazinātu vai nemainītu ASV padomju varas neatzīšanas politiku Latvijā;
  • konferences laikā ASV valdības pārstāvji šo politiku atgādinātu padomju pārstāvjiem un publikai Latvijā;
  • konference noritētu trīs valodās – latviešu, angļu, krievu;
  • Amerikas valdības pārstāvji, publiski uzstājoties konferencē, atzītu, ka Amerika nekad nav atzinusi Baltijas valstu iekļaušanu Padomju Savienībā, rusifikāciju un cilvēktiesību pārkāpumus šeit;
  • tiktu panākts, ka konferences dalībnieku skaits auditorijās atbilstu proporcionāli latviešu daudzumam Latvijā;
  • būtu brīva prese un plaša informācija par šo pasākumu, un lai konferencē dominētu latviešu valoda;
  • ASV valdības pārstāvji noraidītu satikšanos ar Latvijas PSR valdības pārstāvjiem šajā konferencē, bet, ja iespējams, satiktos ar pilsoņu tiesību aktīvistiem Rīgā, ar latviešu disidentiem;
  • delegācijas sastāvā iekļaut pēc ALA izvēles desmit latviešus no Amerikas Latviešu Apvienības;
  • konferencē piedalītos Ints Siliņš, jo viņš toreiz bija latviešu izcelsmes augstākais diplomātiskais darbinieks.

“Mēs bijām gandarīti, ka mūsu prasības tika pieņemtas un ievērotas,” atceras A. Lambergs.
(ALA pārstāvju grupu ASV delegācijā Jūrmalā vadīja Ojārs Kalniņš.)

Aristids Lambergs ir bijis ALA Nacionālās stratēģijas darba grupas (NSDG) dibinātājs un vadītājs (1986.-1991.), kurai vajadzēja darīt visu iespējamo, lai veicinātu konkrētu sadarbību ar latviešiem Latvijā. Viņš bija arī PBLA Latvijas Ekonomiskās darba grupas vadītājs (1990.-1992.). Šī grupa izstrādāja un iesniedza toreizējai Latvijas valdībai ekonomiskās attīstības programmu, kuras mērķis bija veicināt neatkarību atguvušās Latvijas valsts tautsaimniecības sakārtošanu un tālāko attīstību. Šajā posmā darbojies arī par Latvijas Ministru Padomes padomdevēju ekonomiskajos jautājumos.

Latvijā Aristids Lambergs savu darbību sāka 1990. gadā kā toreizējā Ministru Padomes priekšsēdētāja Ivara Godmaņa padomnieks. Latvijā pavadītajā posmā vadījis Latvijas Nacionālās Neatkarības kustību (LNNK) (1993.-1995.), darbojies par LNNK priekšsēža vietnieku (1995.-1997.), 1997. gadā bijis Latvijas Nacionālās reformu partijas (NRP) valdes priekšsēdētājs, 1998. gadā - NRP priekšsēdētāja biedrs. Strādājis divos posmos kā LR Saeimas deputāts:

  • 5. Saeimā par LNNK frakcijas priekšsēdētāja un Tautsaimniecības, agrārās un reģionālās politikas komisijas priekšsēdētāja biedru, kā arī par Baltijas Asamblejas un Privatizācijas aģentūras padomes locekli;
  • 6. Saeimā bijis Saimnieciskās komisijas priekšsēdētājs un Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētāja biedrs, kā arī Bankas Baltija bankrota, Latvijas krājbankas un Unibankas privatizācijas un G-24 kredītu izsaimniekošanas parlamentārās izmeklēšanas komisijas loceklis. Veicis arī pienākumus kā Starptautiskās parlamentu savienības, Eiropas Padomes un Baltijas Asamblejas Latvijas delegācijas loceklis, kā Privatizācijas aģentūras padomes loceklis un VAS Rīgas tirdzniecības ostas valsts pilnvarnieks un padomes loceklis.

Aristids Lambergs sastāv dažādās organizācijās – gan Latvijā (Rīgas Latviešu biedrībā un Jelgavas Latviešu biedrībā), gan ASV (Amerikas Latviešu apvienībā un Daugavas Vanagos kā mūža biedrs).
Apbalvots ar Daugavas Vanagu augstāko balvu – Atzinības Zelta nozīmi un Latvijas Republikas Triju Zvaigžņu ordeni par nopelniem Tēvijas labā (1999).
Ir ģimene. Amerikā Lambergu ģimenei pieder māja.

ATTĒLI:
1. A. Lambergs (no kreisās puses pirmais) kardināla Julijana Vaivoda amatā ievešanas svinībās Vatikānā (1983).
2. A. Lamberga tikšanās ar ASV prezidentu Ronaldu Reiganu (20.gs. 80.gadi)

Gulbenes rajona Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja novadpētniecības pulciņa dalībnieki
Darba vadītāja bibliotekāre un novadpētniecības pulciņa vadītāja Biruta Pokule.
Datorkonsultante Sofija Sudarova.

2004. gada 29. novembrī.