TONIJA LAIZĀNE
Latviešu valodas un literatūras
skolotāja,
Tautas frontes aktīviste
Tonija Laizāne dzimusi 1948.gada 7.jūlijā Ludzas rajona
Ciblas pagasta Krīveņu ciemā. Tēvs Jezups Laizāns, zemnieks, kurš pieprata arī
dažādus amatnieka darbus un pēckara laikā ilgi nestājās kolhozā, bet
piepelnījās, strādājot gan celtniecībā Ludzas rajonā, gan dažādus līguma darbus,
galvenokārt, ceļot mājas. Māte Malvīne Laizāne (dzimusi Sinkēviča) nāk no
Pušmucovas pagasta Poļaku ciema. Ģimene dzīvoja no vectēva mantotajā mājā, vēlāk
, ap 1958.gadu, tēvs uzcēla jaunu, daudz plašāku māju.
Drīz pēc Tonijas dzimšanas saslima un aizgāja mūžībā māte. Mazāko māsu
pieskatīja septiņus gadus vecākais brālis Jāzeps un vecāmāte no tēva puses, bet
pēc kāda laika - arī audžumāte Leonora.
Mācības 3 km attālajā Ciblas vidusskolā, bet vasarās darbs gan piemājas
saimniecībā, gan ciema govis ganot, gan – sovhozā, ravējot bietes.
Pēc vidusskolas beigšanas viens darba gads Stiebrinieku astoņgadīgajā skolā, tad
četri gadi Valmierā un studijas LU toreizējā Vēstures un filoloģijas fakultātē
Latviešu valodas un literatūras specialitātē.
Nākamā darba vieta atkal tuvāk vecāku mājām – Ludzas rajona Vītolu astoņgadīgajā
skolā, kur īpaši tika iemīlēta un novērtēta skaistā, sulīgā, humora pilnā
latgaliešu runa, iepazīti kolorīti raksturi.
Pēc diviem tur nostrādātiem gadiem aplis noslēdzas – Tonija atgriezās savā
Ciblas vidusskolā, māca latviešu valodu un literatūru. Nu jau trīsdesmit pirmo
gadu. Izaudzinātas trīs klases (sākot ar 3., 4. un 5.klasi), tagad ir nākamā -
6.klase.
Tā
kā tēvs cīnījās leģionā un vairākus gadus pavadīja filtrācijas nometnēs, ģimenē
vienmēr bijusi interese par politiku. Vecāki gan vairījās daudz runāt par
agrākiem laikiem, bet Kārli Ulmani vienmēr pieminēja kā krietnu saimnieku,
centās klausīties ”Amerikas Balsi” vai vismaz dievkalpojumu pārraides pa radio
no Zviedrijas.
Kad sākās Tautas frontes laiks, viss jaunais tika meklēts un uztverts ar milzīgu
interesi. „Skandinieku„ dziedātās dziesmas, publikācija ”LM”, ”Karogā”, ”Avotā”
- milzīgs prieks par uzdrīkstēšanos runāt, rakstīt to, ko agrāk nedrīkstēja.
Kad Ludzas rajonā nodibinājās LTF nodaļa un Ciblā izveidojās atbalsta grupa,
iesaistījās bez mazākās šaubīšanās. Lai arī uz vietas nekāds īpaši aktīvs darbs
nenotika, ”ūdens bija iekustināts” – ieinteresējās un uzdrošinājās arvien vairāk
cilvēku.
Piedalīšanās tautas manifestācijā 1989.gadā apliecināja – esam milzīgs spēks.
Valdīja īpaša sajūta, ko nevar ne izstāstīt, ne aizmirst.
Tonija aktīvi piedalījās 1990.gada LPSR Augstākās Padomes vēlēšanās,
iepazīstinot un aģitējot par LTF atbalstītajiem deputātiem no Ludzas rajona –
Kārklu un Aleksejevu, kuri arī tika ievēlēti un 1990.gada 4.maijā balsoja par
Neatkarības Deklarāciju.
Savukārt vietējo pašvaldību vēlēšanās Tonija tika ievēlēta
par pagasta padomes deputāti un kopā ar vēl vairākiem domubiedriem veidoja TF
grupu, cenšoties arī pagastā ieviest jaunas vēsmas.
Pārliecība skan teiktajā :
”Jā, tas bija trauksmains, brīžiem arī nedrošs laiks (1991.g. augusta puča
dienas, kad arī šeit dažs labs skatījās greizi un varbūt berzēja rokas, jo
blakus TF darbojās arī spēcīga Interfrontes grupa). Tomēr nenožēloju nevienu
brīdi, ka esmu pielikusi arī savu roku, lai valsts atgūtu neatkarību. Ja
vajadzētu sākt vēlreiz, darītu tāpat, bet censtos paveikt vairāk un labāk.”
ATTĒLĀ:
Vaska figūru muzejā pie Kr. Barona (11.03.99.)
2004. g. marts
Ciblas vidusskola
Sagatavoja 12. klases skolnieki Kaspars Kuprevičs un Valērijs Zvaričs.
Konsultēja M. Loce.
LIIS izstrādne