AINA LAIVINIECE
kultūras un izglītības darbiniece.
Aktīva Atmodas dalībniece,
apbalvota ar 1991.gada barikāžu
dalībnieka piemiņas nozīmi
Dzimusi 1944.gada 2. maijā Jēkabpilī. Tāpat kā tēvs Roberts Laivinieks visu mūžu dzīvojusi Daugavas krastos Jēkabpilī. Māte Zelma (Vīgante) dzimusi 1922. g. 14.jūlijā, liela rokdarbniece,
laba audēja, daudzus gadus strādājusi “Daiļradē”.
Brālis Andris Laivinieks dzimis 1954. g. 12. augustā, Buguruslanas pilotu skolas absolvents.
Skolas gados Aina spēlēja teātri, vadīja skolas sarīkojumu programmas, dziedāja korī, meiteņu ansamblī, nodarbojās ar ādas plastiku pie mākslinieka - autodidakta Modesta Trepša.
Pēc vidusskolas vēlējās būt neatkarīga un visu iegūt pati saviem spēkiem. Izglītību ieguvusi neklātienē paralēli darbam (skat. dzīves un darba gaitas).
Kultūras darbā nostrādājusi 30 gadu, iepazina to no pašiem pamatiem. Strādājot par kultūras darba metodiķi, rakstīja scenārijus, vadīja visas lielās oficiālās kultūras programmas Jēkabpilī: to vidū Dzejas dienas, Mūzikas dienas, piemiņas pasākumus
mākslinieku atdusas vietās utt. Rīkoja sacensības Jēkabpils rajonu jaunajiem klubu un bibliotēku darbiniekiem, veicinot sadarbību. Daudziem prieku sagādāja Ainas jaunrades pasākumi - pilsētas vēsturiskais gājiens, bērnības svētki, Tirļānu medicīnas
skolas meiteņu salidojumi, Jēkabpils pašdarbnieku koncerts Dailes teātrī 80.gados.
Aina prata novērtēt un palīdzēt attīstīt mākslas amatieru veikumu, piedalījusies mākslinieciskās pašdarbības konkursu žūrijās, vērtējot teātru repertuāru un daiļlasītāju aktieru meistarību, lietišķās mākslas izstrādājumus, amatieru foto un kino
darbus. Viņas vārdos ieklausījās, izvirzot labākos darbus tālākiem konkursiem, viņas vērtējumi iedrošināja interesantāko darbu veicējus jauniem panākumiem.
Vairāk kā 20 gadu strādājusi par sabiedrisko izvadītāju bērēs, ar savu stāju un prasmi iemantojusi cieņu. Bieži ļaudis savas dzīves skumjākos brīžos meklē tieši viņu. Šajā darbā Aina mācījusies būt stipra, šis darbs ir palīdzējis pašai garīgi izturēt
un nesalūzt.
1990. gada Republikas dziesmu un deju svētkos viņa strādāja režisoru grupā un bija atbildīga par piemiņas brīdi komponistu un dzejnieku atdusas vietās Meža kapos Rīgā.
Kad sākās Atmodas kustība, Aina tajā iesaistījās kopš pirmajiem pasākumiem: Viņa atceras:
“Darbošanās sākās 1988. gadā 14. jūnija pievakarē, kad Iveta Tāle uzaicināja kopā ar “Klinčiem” Daugavmalā padziedāt sērās latviešu dziesmas. Mēs toreiz dziedājām ar aizdegtām svecītēm rokās. Aiz kokiem slēpās un mūs fotografēja “oficiālās”
personas. Baiļu nebija, jo cerēju, ka atnācis mans laiks.”
Pēc tam sākās Ainas līdzdalība “Zaļo” saietos, LTF organizētajās aktivitātēs, Jēkabpils Tautas frontes konferences sagatavošana un vadīšana. Viņa palīdzēja Jēkabpilī organizēt Latgales pētniecības institūta konferenci. 1990. gada 23.aprīlī kā rajona
padomes deputāte piedalījās Vislatvijas deputātu saietā.
90.gados A.Laiviniece izveidoja Jēkabpilī Pašvaldību mācību centra pirmsākumus. Piedalījās K.Eberharda fonda atbalstītā starptautiskā semināra organizēšanā
Jēkabpilī par pieaugušo tālākizglītību un noorganizēja izstādi: “Pieaugušo izglītošana Dānijā”.
1992. gadā uzsāka izstrādāt Jēkabpils sadarbību ar Logumklosteru Dānijā, ar Melli Vācijā. Bija Latvijas - Dānijas biedrības dibinātāju vidū. Būdama biedrības valdes locekle, organizē pirmo rajona delegāciju braucienus uz Dāniju, vēlāk arī uz Melli
Vācijā. Jēkabpils rajonā ienāk tautskolas idejas, zemnieki dodas iepazīt dāņu ražošanu, tehniku, iepazīstas ar vācu mentalitāti.
Ir vērienīgo projektu ODIN/VITA Latvijā un Nevalstisko organizāciju (NVO) centra “3+5” projektu koordinatore Jēkabpilī.
“Īstenojusi arī citus projektus: “NVO kadru apmācība”, “Mazo upju ietekme Daugavas baseinā”, Vides vēstu projekts, pilotprojekts “Jaunatne pret AIDS”. Noorganizējusi divas Kurta Sautera (Šveice) fotomākslas izstādes. No 2000. marta viņa ir Eiropas
Kustība Latvijā dalībniece.
Kad Aina jūtas emocionāli iztukšota, iespēju robežās viņa dodas ceļojumos. Bijusi Dānijā, Vācijā, Zviedrijā, Francijā, Bulgārijā, Rumānijā, Ungārijā, Turcijā. Ja nav citu iespēju, apmeklē izstādes Jēkabpilī un Rīgā, it īpaši starptautiskās izstādes
Ķīpsalā.
Ainas pārliecība: “Lai cilvēks sevi pilnveidotu, visu mūžu jāmācās, jāmīl dzīve, jāizjūt mākslas slāpes – māksla veido gaumes sajūtu, palīdz pārvarēt šķēršļus”. Mīļākā lasāmviela – grāmatas no sērijas “Ievērojamo cilvēku dzīve”. Viņa pārvalda
latviešu, krievu, angļu valodu, lasa arī vācu un bulgāru valodā.
Un vienmēr Aina prot pārsteigt cilvēkus ar interesantiem pašas izaudzētiem un sakārtotiem ziedu pušķiem...
2001. gada novembris
ATTĒLĀ:
Aina Laiviniece (pirmā no labās) ar Eiropas kustības Latvijā dalībniecēm kopā ar grupas “Prāta Vētra” mūziķiem un Renāru Kauperu - Latvijas “Eiropas cilvēku 2000”. (Melngalvju namā 2000.g.16.dec.)
Jēkabpils bērnu un jauniešu centrs
Sagatavoja: mazpulka dalībniece Zaiga Zauere, skolotāja Spodra Purviņa