RITA LAGANOVSKA

zootehniķe, uzrakstījusi atmiņas pār deportācijā pavadīto laiku;
ģimenes locekļi – Barikāžu dienu dalībnieki Rīgā

Rita Laganovska (Šķendere) dzimusi 1930. gada 14.jūlijā Vecgulbenes pagasta Vecloros. Māte Marta Šķendere strādāja Ozolkalna pienotavā un arī sakaru nodaļā, kura toreiz atradās pienotavas ēkas otrajā stāvā. Vecloros Rita ar vecākiem dzīvoja līdz 1935. gadam. Šajā gadā vecāki šķīrās, māti pieņēma darbā Bauskas rajona Ceraukstes pagastā Krievgaļu krejotavā par vadītāju, kur viņa nostrādāja līdz 1940. gadam. Tad viņu pārcēla uz Talsiem kā atbildīgo par pienotavām. Talsos Ritas māte strādāja arī par grāmatvedi, līdz viņu nozīmēja strādāt uz Bauskas rajona Īslīces pienotavu (1942.-1946.).

Rita beidza Bauskas rajona Īslīces septiņgadīgo skolu (1946.). Šajā gadā nepamatoti arestēja māti, meitene palika dzīvot pie labiem cilvēkiem, bet nākošajā gadā Rita aizbrauca dzīvot pie tēva brāļa un tēva māsas Šķenderiem uz Beļavas pagasta (toreiz Ozolkalna ciema) Lauriem, jo Veclori bija nodeguši kara laikā. Arī Ritas tēvs bija nepamatoti notiesāts (1945.).
Tomēr meiteni gaidīja vēl smagāki pārbaudījumi. Lauru mājās pienāca 1945. gada 25. marts – masveida deportāciju diena. Naktī pustrijos pagalmā iebrauca divi apbruņoti vīri, pagasta vecākais, divi šķūtnieki un pavēlēja divdesmit minūšu laikā sagatavoties izsūtījumam uz Sibīriju.

Rita Laganovska no izsūtījuma atgriezās mājās 1957.gada 21. jūlijā. Māte viņu sagaidīja Kamaldas stacijā. Atkalredzēšanās prieks vārdos nav aprakstāms! Pēc nepilna gada atbrīvoja “Lauru” mājas, un Rita ar piederīgajiem pārcēlās dzīvot savās mājās. Vēl joprojām viņai ausīs skanēja cilvēku vaimanas, bērnu raudas, komandas vārds celties! Atmiņas par dzīvi izsūtījumā viņa uzrakstīja, nespēdama aizmirst gūtos pārdzīvojumus. Atmiņas Rita rakstīja ilgāku laiku. Grūti bija aprakstīt šo ciešanu un sāpju laiku, kas ilga septiņus gadus, bet vēlēšanās darīt to zināmu nākošajām paaudzēm palīdzēja būt stiprai. Ritā ir daudz garīgā spēka, viņa prot samierināties ar to, kas ir, spēj mazināt pārdzīvojumus par to, kā nav. Visu dzīvi psiholoģisku līdzsvaru viņā palīdzēja saglabāt fiziskais darbs. Tagad par šiem Ritas pārdzīvojumiem lasa gan ģimenē, gan Ozolkalna pamatskolā.

Ģimeni Rita izveidoja 1960. gadā, dzīvoja Lauru mājās un nostrādāja 30 gadus kolhozā Gulbene - par piena pārraudzi, iecirkņa zootehniķi, pēdējos piecpadsmit gadus par dispečeri (līdz 1990. gadam). Vīrs Antons bija mehanizators kolhozā. Ģimenē izaudzinātas divas meitas - Aiva un Zinta. Aiva beigusi Jaungulbenes profesionāli tehnisko vidusskolu, Zinta - Gulbenes vidusskolu. Abas meitas ar ģimenēm strādā piemājas saimniecībās, pārņemot no Ritas darba tikumu, mācoties no mātes spēju pārvarēt grūtības.
Ritai ar vīru tagad ir septiņi mazbērni un viens audžubērns. Viņi dzīvo meitas Aivas Brūniņas ģimenē. Aivas vīrs Dainis Brūniņš bija Černobiļas AES avārijas seku likvidēšanas dalībnieks (dalībnieka apliecības numurs - 009759). Dainis Brūniņš visu Barikāžu laiku brīvprātīgi sargāja Augstāko Padomi, vēlāk bija Latvijas Republikas Augstākās Padomes apsardzes dienestā no 1991. gada 4. marta līdz 1991. gada 5. novembrim (ieraksts Darba grāmatiņā). Tagad Dainis bez darbiem piemājas saimniecībā strādā arī Ozolkalna pamatskolā par direktores vietnieku saimnieciskajā darbā. Arī meitas Zintas vīrs Staņislavs Langovskis brīvprātīgi piedalījās Barikāžu dienās, kopā ar citiem dalībniekiem apsargāja Ministru Padomi. Staņislavs un Dainis atzīst, ka Barikāžu dienās izpaudās cilvēku vienotība, izpalīdzība, vēlēšanās labprātīgi aizsargāt Latvijas Neatkarību. Rita Laganovska saka paldies znotiem Dainim un Staņislavam par dalību Barikāžu dienās, lai Latvija būtu neatkarīga valsts, lai cilvēkiem vairs nebūtu jāpiedzīvo deportāciju ciešanas.
Viņa nemitas atgādināt:
Aiz mums bija
tikai viena
Latvija,
Ap mums tagad
Tikai viena
Un mums priekšā
Tikai viena
Latvija!

ATTĒLI:
1. Rita un Antons Laganovski ar meitām Zintu (18 gadi) un Aivu (9 gadi).
2. Rita Laganovska ar draudzeni Rasmu (arī izsūtīto) 1955. gadā Tomskas apgabalā.
3. Rita Laganovska ar vīru Antonu un meitu Zintu 25. marta atceres dienā pie Gulbenes dzelzceļa stacijas (90.gados).

2002.gada martā

Ozolkalna pamatskola
Materiālu sagatavoja: mazbērni - 5. klases skolniece Klinta Brūniņa un 9. klases skolnieks Mareks Langovskis.
Darba vadītājas skolotājas Biruta Pokule un Sofija Sudarova