VISVALDIS LĀCIS

Publicists, vairāku grāmatu autors.
Atmodas laikā Latvijas Nacionālās neatkarības kustības dalībnieks,
darbojies Latvijas Tautas Frontē.
Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (1995)

Visvaldis Lācis ir dzimis 1924. gada martā Valmierā, kur arī nodzīvots pirmais viņa mūža gads. Pēc tam Visvaldis ar vecākiem pārceļas dzīvot uz Rīgu. Pa vasarām viņš brauc pie vecvecākiem uz Praulienu Madonas rajonā. Par šo vietu V. Lācim ir palikušas īpaši siltas un mīļas atmiņas.
Visvalža tēvs bijis Brīvības cīņu dalībnieks, Latvijas armijas pretizlūkošanas virsnieks, savu lielāko mūža daļu strādājis politiskajā pārvaldē. Kad Visvaldim ir 16 un māsai 18 gadu, tēvs iet bojā autoavārijā. Viņi paliek dzīvot kopā ar māti, vasarās ciemojas pie mātes vai arī tēva vecākiem.
Visvaldis bija bērns, kurš ļoti aizrautīgi krāja zināšanas. Visvaldis atceras, ka viņa bērnībai raksturīga liela mīlestība pret Latviju, dabu, tautas paražām, folkloru, literatūru un cilvēkiem. Tomēr vēsture un militārās lietas viesa zēnā visdziļāko interesi, un viņš sapņoja kļūt par armijas virsnieku vai vēsturnieku. Ar lielu entuziasmu viņš lasīja grāmatas. Visvaldi uzrunāja izlasītās domas, aforismi, izteicieni. Viņam šķita, ka šīs domas dzīvē varētu lieti noderēt, un tā 17 gadu vecumā viņš nolemj krāt izrakstus par literatūru, dzeju, vēsturi, politiku, mākslu utt. vienā kladē. Tā kā kladē tomēr ir grūti orientēties, viņš pat izdomā speciālu kārtību, kā ērtāk būtu atrast vajadzīgos izrakstus. Ideju un faktu krāšanu Visvaldis turpina joprojām, tomēr tagad līdzās kladēm ar pierakstiem viņa mājas „Baltužēnos ” ir izveidota plaša bibliotēka, kur grāmatas ir vāktas visa mūža garumā.

Pamatizglītību V. Lācis ir ieguvis Rīgas Klasiskajā ģimnāzijā, kura, kā liecina nosaukums, bija vērsta tieši uz humanitāro virzienu un kurā varēja apgūt gan latīņu, gan sengrieķu valodu. Viņš vienmēr ir uzskatījis, ka jāmācās sev. Kad sākās karš, domas par mācīšanos vajag atmest, jo viņš tiek iesaukts Latviešu leģionā un kļūst par 19.divīzijas 44.pulka karavīru. Pēc laika V. Lācis tiek iecelts par leģiona virsnieka vietnieku. 1945.gada sākumā Visvaldis ir karojis Kurzemes cietoksnī 3 mēnešus, piedalījies divās smagās Kurzemes lielkaujās, divas reizes tiek viegli ievainots. Pēc armijas kapitulācijas nokļūst gūstā un nonāk karagūstekņu nometnē. Šis fakts un V.Lācim raksturīgā brīvā sava viedokļa paušana tālākajās gaitās radīja viņam sadursmes ar padomju iestādēm.

1949. gadā Visvaldis sāk mācīties Latvijas Lauksaimniecības akadēmijā, jo viņam ļoti patika lauki. Doma mācīties vēsturi tika atmesta, jo pēc Visvalža vērtējuma padomju vēsture ir “melu un pasaciņu vēsture”. Viņš turpina arī vākt un studēt dažādus materiālus un pašmācības ceļā apgūst politoloģiju un ekonomiku. Augstskolā viņš mācās ļoti sekmīgi. Kādā komjauniešu organizētā diskusijā par sociālisma celtniecības jautājumiem V. Lācis izsaka savas domas par nepiemēroto kolhoza iekārtu, kā arī par to, ka netiek veidotas brīvas vēlēšanas. Viņš neuzstājās pret sociālismu vai padomju varu, tomēr brīvdomība izcilniekam Lācim 50.gados beidzās ar izslēgšanu no augstskolas. Vienlaikus no akadēmijas tika padzīti arī citi kursa biedri. Tie visi bija spējīgi jaunieši, kuri vēlāk kļuva par republikā pazīstamiem kultūras vai lauksaimniecības darbiniekiem.

1956. gadā Visvaldis nolemj studēt angļu valodu, jo tā ir pasaules valoda. Viņa apņēmība ir dzelžaina un pavisam neilgā laikā šī valoda tiek apgūta. 1957. gadā Visvaldis, vēlēdamies iegūt augstākās izglītības diplomu, iestājas Latvijas Universitātē. Otro un trešo kursu viņš pabeidz izcili. 1961. gadā nokārto visus pēdējā kursa eksāmenus un gatavojas pabeigt diplomdarbu. Pēkšņi viņam paziņo, ka viņš tiek izslēgts. V. Lācis gan cenšas aizstāvēt savas tiesības, tas tomēr neizdodas. Tad V. Lācis nenolaiž rokas, bet turpina mācības 1. Maskavas Valsts pedagoģiskajā institūtā neklātienē. 1965. gadā 41 gada vecumā viņš saņem diplomu par augstāko izglītību. Visvalža sapnis bija nākotnē iegūt ekonomikas zinātņu kandidātu grādu, tomēr arī šo ieceri viņam neļāva īstenot. Atteikumam pamatojums esot bijis V. Lāča vecums un filologa izglītība, ko V. Lācis uzskata par “visīstākajiem meliem”. Turpmākajos gados viņš paplašina savas svešvalodu zināšanas, rezultātā Visvaldis brīvi lasa angļu, vācu, krievu un zviedru valodā.

Sākoties Atmodai V. Lācis kļūst plaši pazīstams ar savām publiskajām runām sapulcēs un manifestācijās un publicistiskajiem rakstiem presē. 1988. gadā V. Lācis tiek ievēlēts Latvijas Tautas frontes valdē. Četrus gadus darbojas politikā, bija LNNK valdes priekšsēdētājs.
V. Lācis sevi uzskata par Atmodas celmlauzi, jo viņš darbojās tajā kopš paša sākuma, kad LTF vēl tikai veidojās un bija nepieciešama cīņas pieredze, drosme un uzdrīkstēšanās. Viņa runas un publikācijas tika gaidītas, tās sekmēja tautas garīgo atjaunošanos, jo sniedza plašu materiālu, kas atbildēja uz ikdienas aktuālajiem jautājumiem un bija balstīts uz latviešu kultūras un vēstures zināšanām.

Laikā no 1993.- 2001. gadam Visvaldis Lācis uzrakstījis un publicējis 312 rakstus un 11 grāmatas. Daudzas no tām veltītas Latvijas vēsturei. Piemēram, grāmatā „Latviešu zeme un tautas vēsture” aprakstīts laiks no Ziemeļu kara līdz Latvijas valsts atjaunošanai 1990.gadā. Šī grāmata ir izdota 1200 eksemplāros. Pēc V.Lāča domām grāmatai vajadzētu būt ikvienā latviešu skolā. V. Lācis ir arī pirmais latvietis Latvijā, kas sakopojis un izdevis apjomīgu darbu par 2. pasaules karu (izdoti 6 sējumi). Iznākušas arī aktuālajai politikai veltītas grāmatas, piemēram, „Vai vēlreiz zem krievu zābaka?”, kā arī „Dzīves pārdomas” u.c.
Pašlaik V.Lācis strādā pie divu jaunu grāmatu izveides. Par savu laimi viņš uzskata to, ka viņam patīk darbs, ko viņš dara, jo tas ir sirdij tuvs un rada dziļu gandarījuma sajūtu. V. Lācis saka: „Nauda padara dzīvi ērtāku, bet ne laimīgu!”

Visvaldis Lācis laulībā ir aizvadījis 52 gadus - 1952. gadā 28 gadu vecumā viņš apprecējās ar 19 gadus veco Viktoriju. Visvalža un Viktorijas lepnums ir 3 bērni un 5 mazbērni. Īpašu prieku V.Lācim rada atziņa, ka mazmeitai Elīnai ir spējas žurnālistikā un ka pēc vectēva ieteikuma viņa augstskolā ir mācījusies žurnālistiku.
Septiņdesmitajos gados Visvaldis ar dzīvesbiedri izlēma par privātmājas iegādāšanos. Vieta tika meklēta pa visu Latviju, līdz beidzot pēc 4 gadu meklējumiem tā tika atrasta Vestienas pagastā pie Kaķīša ezera. Iesākumā šī māja, kuru iegādājās no kolhoza, bija visai sliktā stāvoklī, taču, ieguldot tajā visas savas pūles un spēkus, mājas „Baltužēni” pārtop par sakoptāko lauku sētu Latvijā. To apliecina arī sekmīgā piedalīšanās divos Latvijas Zemnieku savienības konkursos, no kuriem konkursā “Gudrību centrs lauku sētā” saņemts žūrijas (E.Hānbergs, I.Ziedonis, A.Berķis) tencinājums.
Tagad, pensijas gados, V. Lācis ir priecīgs, ka var baudīt paša kopto Latvijas krāšņumu, uzkāpt savā „paradīzē” pie rakstāmgalda un grāmatām un nodoties rakstīšanai. Šī ir brīnišķīga vieta, kur no mājas loga paveras burvīgs skats uz Kaķīša ezeru un Lāču ģimenes izveidoto apkārtni, vieta, kur dominē klusums, miers un harmonija.
Par veikumu Latvijas labā V.Lācim ir piešķirts IV šķiras Triju Zvaigžņu ordenis (1995). Viņš ir saņēmis arī Kārļa Ulmaņa Draudzīgā aicinājuma godalgu.

Attēli:
1. V. Lācis 2001. gada 1.decembrī savā darbistabā.
2. V. Lācis lasa referātu „Latviešu pirmskara armijas artilērija un Latviešu leģiona artilērija” 2004. g. maijā Baltijas kara koledžā, Tartu.
3. Virsniekvietnieks V. Lācis Kurzemes cietoksnī 1945. gada februārī.

Madonas Valsts ģimnāzija
Sagatavoja 10. b klases skolnieces Agnese Rudzīte, Zane Sproģe
Skolotāja konsultante: Ilga Gailuma

LIIS izstrādne

2005. gada martā.