JĀNIS LĀCIS
Elektrības apmācības meistars 26 gadus,
tagad apdrošināšanas darbinieks.
Autosportists un fotogrāfs.
Aktīvs Atmodas dalībnieks,
viens no pirmajiem apbalvots
ar Barikāžu piemiņas zīmi.
Dzimis 1944.g. 28. jūnijā Cēsu apriņķa Gatartas pagasta “Stopiņu” krogā. Tēvs Arturs Lācis bija amatnieks - celtnieks. Māte Zelma strādāja lauksaimniecībā. Uzvārds Lācis, pēc nostāstiem, cēlies senos laikos, kad senči lielkungu muižās strādājuši
celtniecībā un nesuši lielus akmeņus. Citi teikuši: “Šis gan ir stiprs kā lācis!” Mācības Jānis uzsāk Gatartas 4-gadīgajā pamatskolā 1951. gadā. Uz skolu katru dienu jāmēro 4 km kājām, līdz Drustu 7-gadīgai skolai bija jāiet 7 km. Jānim ļoti
patika darbmācība, literatūra, fizika, ķīmija, daba. Dziedāja korī, ansamblī. Zēnam liela vēlēšanās mācīties par juristu, bet ģimenes trūcīgo apstākļu dēl un arī kā kā “bandu bērnam” – ceļš slēgts. No 15 gadu vecuma Jānis meistara Sudraba vadībā
strādāja pie Gatartas, Drustu, Cēsu piļu atjaunošanas darbiem. Mācījās mūrēšanu, apmešanu, koka restaurāciju. Jānis bija apķērīgs un darbs padevās.
Tas bija laiks, kad par Latvijas valsts vēsturi nedrīkstēja runāt. Jānis atceras: “Vēsture sākās tikai ar 1945. gada 9. maiju. Lielākie valsts svētki bija Oktobra, 1. Maija, PSRS konstitūcijas diena. Rajonu un ciemu centros svinīgie pasākumi ar
Staļina un Ļeņina portretiem, obligāti jāiet gājienos. Ejot gar tribīnēm jāsauc: “Lai dzīvo Komunistiskā partija!”, ”Lai dzīvo PSRS!”, “Ļeņinam un Staļinam urā!” Kad Staļins nomira, visā valstī sēras, visur asaras: “Kas nu būs, kā mēs dzīvosim…” Mūsu
mājās turpinājām svinēt Ziemassvētkus, Jāņus. Aizklājām logus, dedzinājām pašu taisītās svecītes. Visapkārt bija “stukači”. Gadījās - no rīta redzi, ka kaimiņu mājas tukšas. Bijuši naktī “izstrebiteļi” un cilvēki aizvesti.”
Jāņa mācības Apguldes profesionāli tehniskā skolā pārtrauca iesaukums armijā 1963.gadā. Trīsarpus gadus ilgajā armijas dzīvē Orlā, Maskavā un Voroņežā atjautīgais jauneklis ar savām zināšanām un darba prasmi ātri iemantoja virsnieku uzticību un
paaugstināšanu dienestā: nodaļas komandieris, vada komandieris, celtniecības darbu vadītājs, tehnisko iekārtu speciālists. Labs dziedātājs, dejotājs, fotogrāfs, svarcēlājs, autobraucējs. Pēc armijas strādāja par traktoristu un
šoferi kolhozā.
Tā kā interesēja elektriķa profesija, J. Lācis iestājās darbā Valmieras Pārvietojamās mehanizētās kolonas (PMK) energoceltniecības trestā. 1967. gada septembrī Jānis ar savu motociklu IŽ ieradās Saukas profesionāli tehniskajā skolā, lai apgūtu
elektriķa darba noslēpumus. 1968 gadā J. Lācis ar izcilību beidza skolu un saņēma direktora Imanta Pirtnieka uzaicinājumu strādāt skolā par apmācību meistaru. Jauno elektriķu apmācībai, nododot savas zināšanas un darba prasmi, viņš veltīja 26 gadus.
Pēc 25 gadiem pedagoģiskajā darbā J.Lācis saņēma valsts apbalvojumu. Saukā Jānis turpināja piedalīties pašdarbībā, nodarbojās ar sportu, izcīnīja PSRS sporta meistara titulu autosportā. 1973.gadā kā dziedātājs un dejotājs Jānis piedalījās Dziesmu
svētku simtgades pasākumos.
Neapmierinātību ar padomju sistēmu Jānis kopā ar saviem vienaudžiem klaji pauda jau skolas gados, neievērojot aizliegumu svinēt Jāņus. Toreiz Līgo svētku svinēšanu ar latviešu dziesmām un dejām pārtrauca drošības komitejas darbinieki. Skolā Jānim
bieži izteica brīdinājumus par klaji izteikto naidu pret pastāvošo iekārtu.
Atmodas laikā 1988. gada vasarā J. Lācis un R. Laivinieks bija to pirmo cilvēku vidū, kas atsaucās Rakstnieku savienības aicinājumam dibināt Tautas fronti, iemaksājot savus personīgos līdzekļus TF atbalsta
fondā. J. Lācis bija Saukas TF atbalsta grupas vadītājs, viņš atradās nepārtrauktā kustībā - Rīga- Jēkabpils- Sauka- Rīga . Viņš bija brīvības ideju pārpilns. Ievēlētas par vienu no Tautas frontes domes locekļiem, kas 1991. gada 12. janvārī pieņēma
lēmumu par barikādēm Rīgā. Piedalījās 13.janvāra manifestācijā Daugavmalā, dienā, kad Viļņa jau bija tanku ielenkumā. Viņam viss bija skaidrs bez liekiem vārdiem: X stunda klāt. Pa visiem ceļiem cilvēki brauca nepārtraukti uz Rīgu, lai viens otru
nomainītu sardzē par Brīvību. J.Lācis koordinēja LTF darbu Jēkabpilī, Saukā organizēja darbus, lai strādātu katlu māja. Nereti J. Lācis vairākus desmitus km nosoļoja kājām - autotransports juka un plīsa. Apkārt trakoja omonieši. Arī tad, kad viņam
vajadzēja nokļūt Rīgā, tumsā un salā uz šosejas visi brauca garām. Prieks un gandarījums bija pie televīzijas torņa satikties ar jēkabpiliešiem Lūciju Ķuzāni, Teklu Dūci, Andri Gādmani u.c.
J. Lāča dzīvē ļoti grūts periods iestājās pēc 1991.gada, kad viņam kā Jēkabpils rajona Zemes komisijas priekšsēdētājam bija jācīnās par īpašuma maiņu ar 75
deputātiem, kolhozu , sovhozu priekšsēdētājiem, tiesās aizstāvot patieso zemes īpašnieku tiesības. Daudz enerģijas Jānis ieguldīja, nodibinot Brīvprātīgos kārtības sargus, 56. zemessargu bataljonu, Viesītes zemessargu 4. rotu. No zemessardzes izauga
robežsargi, muita.
1994.gadā Jānis Lācis kā Zemnieku partijas kandidāts tiek ievēlēts par Jēkabpils rajona padomes priekšsēdētāju (1994.-1998.). Viņam uzsākot rajona padomes priekšsēdētāja pienākumus, valsts saimnieciskā dzīve ir sabrukusi. Arī Jēkabpils rajonā
ekonomiski grūts periods. Uzņēmumiem lieli parādi, bezdarbs, tiesas prāvas, cilvēku izmisums. Visi norādījumi un likumi nāk no Rīgas. Notiek privatizācijas un “prihvatizācija”. Jānis cīnās par rajonā esošo pievada dzelzceļa saglabāšanu. Kad
Labklājības ministrs Pēteris Apinis liek slēgt Aknīstes un Viesītes slimnīcas un vairākas nodaļas Jēkabpils slimnīcā, lai ekonomētu naudas līdzekļus, J. Lācis šo rīkojumu nepilda. Viņš uzskata, ka jārūpējas par cilvēka veselību. Par rīkojuma
nepildīšanu, Ministru prezidents J. Gailis grib J.Lāci atbrīvot no amata, bet citu rajonu priekšsēdētāji un arī ārsti panāk, ka Jāņa darbības virziens tiek atzīts par pareizu.
Tagad Jānis strādā par Baltijas transporta apdrošināšanas Jēkabpils filiāles vadītāju.
J. Lācim tuva daba, meži, medības. Viņš palīdz restaurēt komponista A. Žilinska dzimtās mājas Saukas pagastā.
Prieku sagādā meitas: Ineta dzimusi 1972. gadā, Cēsu vakara vidusskolas direktora vietniece, Vineta dzimusi 1975. gadā, Rīgas domes kultūras nodaļas speciāliste.
ATTĒLI:
1. Jānis Lācis Rokišķu muzejā Lietuvā 1996.gadā.
2. Zemessardzes 56.bataljona Viesītes 4.rotas dibināšana 1991.gada 6.decembrī Saukā. Pirmais no labās J.Lācis.
2002. gada martā.
Jēkabpils Bērnu un jauniešu centrs
Materiālu sagatavoja novadpētniece Inga Nestere.
Skolotāja Spodra Purviņa
LIIS izstrādne