AINA LABANOVSKA

Juriste, advokāte ar 48 gadu praksi,
aktīva Atmodas notikumu dalībniece

Es piedzimu 1929. gadā Liepājā. Mans tēvs 17 gadu vecumā aizgāja brīvprātīgi karot Oskara Kalpaka bataljonā pret bermontiešiem. Par to viņam tāpat kā daudziem brīvības cīņu dalībniekiem piešķīra zemi Cīravas pagastā. Tur tēvs kādu laiku dzīvoja un strādāja. Vēlāk viņš pārcēlās uz Jelgavu.
Man biju tikai 12 gadu un biju tikko pabeigusi 4. klasi, kad sākās II Pasaules karš. Kopā ar vecākiem, bēgot no vācu armijas, es nokļuvu Krievijā. Krieviski runāt nemācēju. Sāku mācīties 5. klasē, apguvu valodu un visos priekšmetos man bija labas sekmes.
Kaut karš vēl nebija beidzies, kopā ar vecākiem atgriezos Latvijā. Kara beigās mans tēvs nonāca vāciešu gūstā. Vēlāk, sliktās veselības dēļ, viņš nomira, nenodzīvodams līdz 50 gadu vecumam. Vienīga strādniece ģimenē palika mana māte, kurai es biju vienīgā meita.
Es turpināju mācīties Rīgā 4. vidusskolā. Pēc skolas beigšanas nolēmu kļūt par juristi. Es to ļoti vēlējos, jo pēc rakstura biju aktīva un visur man gribējās piedalīties un organizēt. Es iestājos Latvijas Valsts Universitātes Juridiskajā fakultātē, kur mācījos 5 gadus dienas nodaļā. Biju fiziski stipra meitene, studiju laikā piestrādāju, lai varētu labāk iztikt.
Pēc mācībām valsts sadales komisija mani norīkoja tiesneša darbā. 1954. gada decembrī mani ievēlēja par Jelgavas rajona tiesnesi. Šis darbs prasa īpaši asu prātu, dziļas zināšanas, stiprus nervus, patiesības mīlestību. Tā es nostrādāju 8 gadus. Kopš 1962.gada strādāju par advokāti. Advokāta darbs līdzinās arī psihologa darbam, jo, runājot ar cilvēku, bieži vien jāsniedz viņam morāla palīdzība.

Kad tika atjaunota neatkarīgā Latvijas valsts, turpināju strādāt par advokātu. Nodevu zvērestu un kļuvu par zvērināto advokāti. Tagad mans advokāta darba stāžs ir 48 gadi. Pēdējos 3-4 gadus es strādāju ar krimināllietām, bet cenšos neuzņemties pārāk daudz, jo jau ir laiks atpūsties no darba.
Pirms krimināllietām strādāju ar civillietām, pievērsties krimināllietām nolēmu pēc jaunā civilprocesa likuma pieņemšanas, jo darbam ar civillietām pietrūka kvalifikācijas (visu jauno apgūt man tagad vecuma dēļ ir grūti). Tā, lai nebūtu jāpamet jurista darbs, nolēmu strādāt ar krimināllietām. Kopumā tagad es strādāju mazāk, galvenokārt cenšos pabeigt darbus, kuri bija sākti dažus gadus atpakaļ. Piemēram, 1996. gadā iesāktu lietu tiesa pabeidza izskatīt tikai nesen. Dažreiz mani lūdz piepalīdzēt. Izsauc arī tad, kad, lai nopratinātu cilvēku, ir vajadzīgs advokāts.

Atmodas laikā apmēram 3 gadus biju gandrīz pametusi advokāta darbu, jo nodarbojos tikai ar Latvijas Tautas Frontes lietām (līdz Saeimas vēlēšanām). Vispirms es sāku organizēt Tautas Fronti Jelgavā. Pirmo sapulci noturēju pati Kultūras namā. Visus Tautas Frontes gadus biju LTF nodaļas līdzpriekšsēdētāja Jelgavas novadā. Tie bija gan bīstami, gan aizraujoši laiki.

2002.gada marts

Jelgavas 4. vidusskola
Sagatavoja: Tatjana Buližko,10.c klases skolniece

LIIS izstrādne