KĀRLIS ĶUZE

zemessargs, aktīvs Atmodas notikumu dalībnieks,
apbalvots ar 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas nozīmi

Kārlis Ķuze dzimis 1957. gada 30.janvārī Limbažos.

Kārlis pirmajā klasē sāka mācīties Lēdurgā. Kad vecāki pārcēlās uz Jelgavu, Kārlis sāka mācīties Aizupes astoņgadīgajā skolā. Kārlis ļoti aizrāvās ar moderno deju dejošanu, to dēļ ,sākot ar 5.klasi, pārgāja mācīties uz Līvbērzes astoņgadīgo skolu, kur bija deju skolotājs. Pēc tam mācības Jelgavas 1.vidusskolā. Pēc vidusskolas Kārlis tika nosūtīts uz šofera kursiem. Kad 1976.gadā saņēma autovadītāja tiesības, viņš aizgāja obligātajā karadienestā. 1978.gadā Kārlis pārnāca no armijas.

1979.gadā Kārlis apprecējās ar Annu, sāka strādāt kolhozā “Vienība”un pārcēlās dzīvot uz Valgundi. Sieva Anna Ķuze tagad ir ģimenes ārste Valgundē.

1988.gadā pēc Černobiļas AES notikušās avārijasKārlis tika iesaukts armijā un uz pusgadu nosūtīts strādāt avārijas seku novēršanā. Viņš bija radiologs, kas sekoja radiācijas līmenim, lai noteiktu, cik ilgi kādā AES teritorijas daļā drīkst uzturēties tur strādājošie. Tomēr pats jau pēc 3 mēnešu darba bija saņēmis pilnu radiācijas pieļaujamo devu un tādēļ bija jāatgriežas mājās, lai sāktu ārstēšanās kursu.

1989.gadā, kad Atmodas sākumā notika cilvēku aktivizēšanās, Jelgavā izveidojās Īpašā kārtības sargu vienība, kurā darbojās arī Kārlis. Vienība darbojās neatkarīgi no milicijas, galvenā funkcija - kārtības uzturēšana masu pasākumos. Tad nāca Atmodas galvenie notikumi, Baltijas ceļš, un visur Kārlis bija klāt.1991.gadā Īpašie kārtības sargi, tajā skaitā arī Kārlis, ieradās Rīgā apsargāt Manifestācijas laikā tribīni. No turienes viņi uzreiz tika pārcelti uz Ministru Padomes ēku, kurā viņi barikāžu laikā atradās divas nedēļas ( tikai divas reizes bija dota atļauja apraudzīt ģimenes. Esot bijis žēl aizbraukt prom no mājām, jo bērni vēl bija mazi. Katru reizi atvadoties viņš sapratis, ka var arī vairs neatbraukt atpakaļ).

Tomēr, sargājot Ministru Padomi, baiļu neesot bijis, jo cilvēki bijuši pārliecināti par savu lietu. Viss bijis ļoti organizēti. Barikāžu dalībnieki visi bijuši pārliecināti, ka pat tad, ja notiks kaut kas kritisks, viņi cīnīsies līdz galam. Un, ja tagad vajadzētu aizstāvēt savu valsti, atkal visi kopā ietu un to darītu. (Varbūt neietu aizstāvēt Augstāko Padomi, deputātus vai ministrus. Pēc visa notikušā, Kārlis atzīst, ka ir drusku vīlies, jo domājis, ka pēc neatkarības atgūšanas būs labāki laiki, cilvēks valstij būs vajadzīgs.Tomēr pagaidām neizskatoties, ka pilsonis valstij būtu ļoti nepieciešams).

Kārlis ar saviem bijušajiem kolēģiem ir mēģinājis savākt kādas fotogrāfijas, kurās būtu iemūžināti barikāžu notikumi Ministru Padomes ēkā, diemžēl nevienam tādu fotogrāfiju nav, jo toreiz jau neesot ienācis prātā, ka vajadzētu fotogrāfijās iemūžināt vēsturi.
Valgundieši ir mēģinājuši savākt kopā tā laika atmiņas, savāca Īpašo kārtību sargu apliecības un lentes ar auseklīšiem, kas viņiem katram tika izsniegtas. Tikai nesen Kārlis saņēmis ziņu, ka beidzot ir cerība saņemt medaļu, kura viņam tika piešķirta 1989.gadā.
Kad Jelgavā izveidojās pirmā Zemessargu rota, un Valgundē izveidojās viens no pirmajiem vadiem, Kārlis iestājas Zemessardzē, un ir palicis zemessargs līdz pat šai dienai. Tagad Kārlis ir Jelgavas bataljonā rotas virsseržants.

Pašlaik Kārlis strādā Zemgales valsts militārajā dienestā. Papildus - Ozolnieku vidusskolā māca jauniešiem militāro apmācību. Šogad Ozolnieku vidusskolā Kārlis strādā pēdējo gadu, bet domā, ka vajadzēs turpināt strādāt šo darbu citā skolā. Kārlis atzīst, ka pēc Latvijas neatkarības atgūšanas ir bijis ļoti grūti atrast darbu, tāpēc darījis to, ko piedāvāja; iespējams, ka izvēlētos kaut ko citu, ja vien būtu bijusi tāda iespēja.
Kārļa darbadiena ir ļoti gara. Uz darbu viņš izbrauc jau sešos no rīta, bet mājās atbrauc tikai deviņos vakarā. Brīvdienas arī bieži tiek pavadītas dažādos Zemessardzes pasākumos.

Kārlis pieņem visas grūtības bez īgnuma un ļoti daudz strādā, lai varētu izskolot bērnus. Ģimenē aug viens dēls un divas meitas. Dēls Jānis ir jau 20 gadus vecs un beidzis Kalnciema vidusskolu, tagad mācās Latvijas Universitātē. Jānis paralēli mācībām arī strādā un dzīvo patstāvīgi. Abas meitas – Aija un Anna mācās Kalnciema vidusskolā. Visi bērni mācās labi, tādēļ Kārlim nekad neesot bijis jāiejaucas bērnu mācībās. Kārlim ir svarīgi, lai bērni iegūtu labu izglītību, jo “bez izglītības cilvēks nav nekas”. Par ģimeni Kārlis var teikt tikai labus vārdus. Vislabākā atpūta Kārlim ir tad, kad vasarā visa ģimene aizbrauc atpūsties pie Usmas ezera. Šis brauciens ir izveidojies par ģimenes tradīciju. Kārlis atzīstas, ka viņa vaļasprieks ir makšķerēšana, bet diemžēl arī tam vairs neatliekot laika. Bieži vien sestdienas un svētdienas viņš pavada mācoties pats, vai arī kopā ar saviem kursantiem.
Kārlis ir ieguvis vairākas medaļas un apbalvojumus: īpašo kārtības sargu piemiņas medaļa, barikāžu dalībnieka piemiņas zīme, Aizsardzības ministrijas apbalvojums.

Attēli:
1. Kārlis ar jaunāko meitu Anneli 1999.gads.
2. Kārlis ar Annu pagasta ballē 2001.gadā.
3. Kārlis, Annele, Aija un Jānis atpūtas centrā “Lido” 2000.gada Ziemassvētkos.
4. Zemessargu rota: Kārlis Ķuze, Vilis Verebs, Raitis Freimanis, Juris Bite un Guntis Rudgalvis pēc mācībām, 1999.gads.

2002. gada aprīlis

Kalnciema vidusskola
Sagatavoja Sandra Laumane, 11.klase
Darba vadītājas Lilita Viļuma un Rita Kovaļevska

e-mail: lilvi@mail.navigators.lv
tālrunis 3069112, mob.6321118

LIIS izstrādne